Izdevniecībā “Dienas Grāmata” romānu un monogrāfiju sērijā “Es esmu…” izdots Ingas Ābeles romāns “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu”, kurā stāstīts par latviešu dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (1865–1943).
“Laiks šajā romānā izplūst no septiņiem avotiem, “lādēm, ko jūra izmetusi krastā pie klints. Tur ir liela kā sarkofāgs lāde no zaļi krāsota priedes koka, apkalta ar spīdīgām sirdīm un sidraba stūru rozēm. Smiltīs mētājas tīnei līdzīgs ķists no karēļu bērza kā no svītrainas, gludenas tīģerādas. Pūķiem nokalta pirāta lāde no Gotlandes ar stipru atslēgu. Brūns, mīlīgs šķirsts, apkrāsots ar dzeltenām puķēm un putniem. Maza, melna vācelīte ar salmu inkrustāciju. Plats ozolkoka skapis un trausla, dzīves vētrās cietusi skolotājas lāde, apjozta ar ādas siksnu… Stāvi klusu, sirds! Saviļņotā ūdenī kalnu gali neatspīd. Es pastiepju roku un apturu jūru. Milzīgajās debesu stellēs dancodama aust saule”. Šis ir viens daudziem iespējamiem šī apbrīnojamā romāna citējumiem, kas raksturo pašu darbu. Kas bija, kas IR Aspazija? Inga Ābele pēc atbildes dodas ļoti tālā senatnē, lai caur senčiem un visdažādāko likteņu veidotos rakstos atšifrētu Aspazijas notēlus un, apņēmīgi vedot lasītāju cauri šo notēlu virknēm, sniegtu iespēju sastapties ar viņas nemirstīgo dvēseli,” saka grāmatas literārā redaktore Dace Sparāne-Freimane.
“Aspazijas ienākšana latviešu literatūrā bieži salīdzināta ar zvaigznes dzimšanu — tik daudz liesmainas kaislības, lielu domu un spārnotu vārdu koncentrējās jau viņas pirmajos darbos. Romānu par reiz mīlamāko latviešu dzejnieci Inga Ābele uzsāk no bijīga attāluma, vairākās viņas senču paaudzēs saplūcot ziedu klēpi, no kura vītais vainags nākotnē kronēs latviešu dzejas karalieni. Taču, jo lielāka bijusi gūtā mīlestība, jo sāpīgāk pārdzīvot nodevību un aizmirstību, un rakstnieces tvertais Aspazijas tuvplāns mums atklāj dziļu cilvēcisku traģēdiju,” teic grāmatas kosultants Vents Zvaigzne.
Inga Ābele (1972), prozaiķe, dzejniece un dramaturģe, vairākkārtēja “Latvijas Literatūras Gada balvas”, kā arī daudzu citu nozīmīgu kultūras balvu laureāte. Viņas darbi, piemēram, romāni “Klūgu mūks” un “Duna”, uzskatāmi par mūsdienu latviešu literatūras zelta fondu.
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Grāmatas mākslinieks – Jānis Esītis.
Atbildi pareizi…
… un, iespējams, saņemsi Ingas Ābeles romānu “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu”.
1. Kā sauc 2025. gada novembrī apgādā “Dienas Grāmata” iznākušo Ingas Ābeles veidoto Aspazijas dzejas izlasi?
a) “Aspazijas debesjums”,
b) “Aspazijas saules meita”,
c) “Aspazijas zelta mākonīši”.
2. Kurā gadā izdevniecība “Dienas Grāmata” sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta “Es esmu…”?
a) 2015. gadā,
b) 2018. gadā,
c) 2021. gadā.
3. Cik grāmatas kopumā iecerēts izdot latviešu literatūras lielprojektā “Es esmu…”?
a) 20,
b) 22,
c) 26.
Sūti atbildes līdz 1. martam uz e-pastu “[email protected]” ar norādi “konkurss” vai īsziņā uz tālruni 26415659, norādot vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru!
