Diāna Odumiņa
Elita Dūte: “Mūsu uzdevums — izraisīt emocijas, veidot neredzamās saites starp cilvēkiem.”
Kādas ir prioritātes kultūras nozarē, kāda ir nākotnes stratēģija Gulbenes novadā? Pirms trim gadiem, kad pašvaldībā vēl pastāvēja Kultūras pārvalde, bija paziņots par novada kultūras attīstības plāna gatavošanu laika periodam līdz 2027. gadam. Taču notika nozares reorganizācija pašvaldībā, tika likvidēta Kultūras pārvalde un tās vietā pašvaldība izveidoja novada kultūras centru. Kultūras nozares attīstības plāns novadā tā arī netika izstrādāts.
Šobrīd nozare attīstās saskaņā ar novada kultūras centra nolikumu, par kuru deputāti nobalsoja 2023. gada 27. aprīlī. Turpmāk šis nolikums ir divreiz grozīts. Par kultūras jomas vietu pašvaldībā varam lasīt novada attīstības programmā laika posmam līdz 2030. gadam. Par šo dokumentu deputāti nobalsoja pērn 27. decembra domes sēdē.
Pašvaldības 2025. gada budžeta paskaidrojuma rakstā ir teikts: “Gulbenes novada kultūras centra un pagastu kultūras/tautas namu vadītāju un darbinieku darba samaksai, kultūras/tautas namu uzturēšanai un pasākumu organizēšanai plānoti 1 057 500 eiro, amatiermākslas kolektīvu vadītāju un speciālistu atlīdzībai, izdevumiem par precēm un pakalpojumiem 2025. gadā plānots finansējums 326 849 eiro apmērā.”
Zināms kultūras darbinieku vidējās mēnešalgas apmērs 2025. gadā. Pa amatu grupām vidējā mēnešalga nozarē ir no 875 eiro līdz 2207,80 eiro pirms nodokļu nomaksas par pilnu slodzi.
Būtiskākais ir nodrošināta pieejamība
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska “Dzirkstelei” saka: “Mūsu prioritāte viennozīmīgi ir amatiermāksla, dziesmu un deju svētku dalības nepārtraukta nodrošināšana, kā arī pasākumi starp svētkiem. Otra prioritāte ir tradīciju svētki mūsu latviskās identitātes saglabāšanai, kā arī pilsētas un katra pagasta tradīciju saglabāšanai.”
Novada kultūras centrs ir veidojums, kas aptver visu pašvaldības teritoriju, jo centram ir 12 struktūrvienības. Kopš pagājušā gada ir apvienoti Stāmerienas un Kalnienas tautas nami, kā arī Beļavas tautas nams un Ozolkalna kultūras un sporta centrs “Zīļuks”.
S.Zdanovska skaidro, ka novadā tiek gādāts arī par to, lai iedzīvotājiem būtu pieejami profesionālās mākslas pasākumi. Viņa uzskata, ka piedāvājums ir pietiekams. S.Z-danovska uzslavē Stāmerienas pili, kas ir pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” struktūrvienība. Liels atbalsts ir Stāmerienas pils rīkotie pasākumi un sadarbība ar Kultūras akadēmiju, kas, kā uzskata S.Zdanovska, sevišķi vērtīgi ir novada jauniešiem, jo dod ievirzi sadarbībai un izaugsmei.
Tajā pašā laikā novada kultūras centra vadītāja atzīst, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, pašvaldības teritorijā tomēr samazinājies publisko norišu skaits, turpretim apmeklētība esot pat uzlabojusies, nevis mazinājusies. Par to liecinot statistikas dati. Pēc S.Zdanovskas domām, tas liecinot par to, ka priekšplānā ir pasākumu kvalitāte, nevis kvantitāte.
“Izvērtējam pasākumu rīkošanas nepieciešamību. Ja cilvēki neapmeklē, tad tādus pasākumus mēs vairs arī nepiedāvājam,” viņa skaidro.
Aizvadītajos divos gados sevišķi tiek sekots līdzi, lai novadā kultūras pasākumi un norises nepārklātos. Vienīgais izņēmums ir gadskārtu svētku svinēšana, kur no pārklāšanās izbēgt nav iespējams.
S.Zdanovska akcentē – svarīgi nodrošināt, lai iedzīvotājiem novada teritorijā būt pieejamas kultūras iestādes, dalība tautas mākslas kolektīvos un iespēja apmeklēt pasākumus.
“Tas svarīgi jebkurā pagastā – lai cilvēks justos piederīgs, lai cilvēks apzinātu savu identitāti. Lai varētu teikt: “Esmu šā pagasta vai šīs pilsētas iedzīvotājs!” Mums ir gan nelieli, gan lielie pasākumi. Notiek pasākumi, kuri ir par brīvu. Tā ka par kultūras dzīves notikumu trūkumu sūdzēties nevar,” saka S.Z-danovska.
Ko cilvēki vēlas un gaida visvairāk?
“Es mēģinu piedāvājumu veidot no visa pa druskai, lai maksimāli aptvertu visus žanrus un visas iespējas. Vienīgais – maz rīkoju pasākumus bērniem, jo bērnu mums pagastā ir maz. Jāmēģina vairāk,” “Dzirkstelei” stāsta Litenes tautas nama vadītāja Maija Leimane. 
Viņa atzīst, ka profesionālās mākslas pārstāvju uzstāšanos Litenē var nodrošināt tikai ar kādu speciālu finansiālu atbalstu. Tā pagājušajā gadā varēja notikt izrāde estrādē. “Varbūt šogad arī izdosies augustā,” piebilst M.Leimane.
Viņa arī skaidro, ka ļoti ir jātaupa no pašvaldības budžeta piešķirtie līdzekļi, lai varētu tos atvēlēt patiešām vislabākajiem pasākumiem.
Runājot par liteniešu dalību amatiermākslas kolektīvos, viņa saka: “Grūti ir ar jauniešu piesaistīšanu, bet vidējā paaudze ļoti labi nāk un piedalās. Kopā mums ir trīs deju kolektīvi. Ļoti čaklas ir arī mūsu audējas. Nāk divas un pat trīs vai četras reizes nedēļā. Ir tikušas līdz Litenes brunču aušanai. Mums ir arī savs teātris, kurā pašlaik apgūstam skaistu lugu. Ir bērnu ansamblis. Protams, reizēm kāda iztrūkst, ir jāpalūdz, jāpierunā.”
Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene laikrakstam saka – Druvienā ir sava identitāte, sava īpašā vide. “Darbojas mūsu bērnu studija “Dabauši”, sievas dzied,” viņa stāsta.
Beļavas tautas nama un Ozolkalna kultūras un sporta centra vadītāja Dace Sīmane 
“Dzirkstelei” saka: “Vietējie cilvēki labi apmeklē pasākumus, darbojas sešos tautas nama kolektīvos, iesaistās kultūras norišu plānošanā un palīdz organizēšanā. Dažkārt kādu ir jāuzrunā personīgi, aicinot piedalīties vai iesaistīties, bet tas vairāk saistīts ar iedrošinājumu, nevis nevēlēšanos nākt. Vai laukos kultūrai ir perspektīva? Pelnīt ar to iespējams pilsētā, bet laukos kultūra ir bijusi un vienmēr būs ieguldījums vietējās sabiedrības socializēšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Kā tā attīstīsies turpmāk, būs atkarīgs no valsts kopējās kultūrpolitikas un pašvaldības iespējām.”
Rankas kultūras nama vadītāja Lāsma Lancmane 
“Dzirkstelei” teic – joprojām kultūrā ir jūtama piedzīvotās pandēmijas ietekme, kad tika aktualizēta digitālā vide, virtuālais piedāvājums.
“Cilvēki pierada būt mājās, kurās atrodoties visur iespējams virtuāli piedalīties, redzēt, iesaistīties. Pajuka amatiermākslas kolektīvi,” viņa stāsta.
Kultūras darbinieki no ekspertiem brīdināti, ka priekšā ir neiespējamā misija, cenšoties atgūt pasākumu apmeklētājus. L.Lancmanes vērojums – vieglāk bijis atgūt pašdarbniekus, bet vēl arvien skatītāju zāle nebūt nav tik pilna kā gribētos.
L.Lancmane saka, ka vēl arī situācija valstī un pasaulē ir diezgan nogurdinājusi cilvēkus. Daudzi strādā nevis vienā, bet vairākos darbos, lai nodrošinātu ģimenes, biežāk brīvo laiku izvēlas pavadīt mājās, galvenokārt apmeklē lielākus pasākumus. Daudzus attur izmaksas dalībai pasākumos.
Mainās vērtību fokuss un prasības
L.Lancmane uzsver – biļetes ir kļuvušas dārgākas un tur neko nevar darīt. Vēl viena nianse – vietējie izmanto iespējas doties uz pasākumiem ārpus sava Rankas pagasta.
“Tas piedāvājums visapkārt ir tik ļoti dažāds, ka ir iespēja izvēlēties. Daudzi Rankas jaunieši brauc strādāt uz Smilteni, Valmieru, līdz ar to viņiem tur veidojas citi draugi un viņi kopā apmeklē pasākumus tur,” stāsta L.Lancmane.
Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka arī Rankā kultūras dzīve ne tuvu nav izmirusi. Pagasta pasākumus novērtē un apmeklē arī kaimiņi no Variņiem, Lizuma, Druvienas, Tirzas, Apes, Smiltenes. Rankā ir daudz bērnu, tāpēc regulāri domā par pasākumiem tieši viņiem. Notiek kultūras nama sadarbība ar pagasta bērnudārzu un skolu.
Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte 
saka: “Kā nu paši savu kultūras dzīvi pagastā organizējam, tāda tā ir.” Pandēmijas ietekme ir jūtama joprojām. Viņa saredz: “Tagad tie vērtību centri vai fokusi mainās. Vietējai kultūras dzīvei ir grūti un pat neiespējami konkurēt ar to piedāvājumu un pieejamību, kāds ir globālajā tīmeklī.”
E.Dūte vietējās kultūras neaizvietojamību saskata lokālpatriotisma pasākumu radīšanā, emocionālas piesaistes veidošanā un emocionālo atmiņu noturībā.
“Mūsu uzdevums – izraisīt emocijas, veidot neredzamās saites starp cilvēkiem. Ja spējam to izdarīt, tas ir ļoti labi. Taču izdodas arvien grūtāk. Tagad ir tāds laiks. Ir pat tāds diezgan liels apjukums. Jūtams, ka lēnām sabiedrībā attālināmies cits no cita,” atzīst E.Dūte.
Viņas stiprais atbalsts ir kultūras nama sadarbībā ar Lizuma skolu, ar vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem. “Bez tā visa Lizuma svētku nebūtu,” saka E.Dūte.
Runājot par tautas mākslas kolektīviem, viņa atzīst – ļoti jūtams ir stiprā dzimuma dalībnieku deficīts. Pietrūkst aktieru vīriešu, pietrūkst vīru balsu korī, pietrūkst dejotāju vīriešu. Nākas uzrunāt, aicināt piedalīties. E.Dūtei saka – reizēm iedvesmo darbam viens, divi vai četri lizumnieši, kurus viņa sauc par “kultūras saliņām” un kuri palīdz ap sevi pulcināt sabiedrību. “Viņu dēļ gribas darīt,” teic Lizuma kultūras nama vadītāja.
2023. GADĀ Līgo kultūras namam realizēts energoefektivitātes projekts. Būvdarbus objektā veica SIA “Pella”, un SIA “KraftWork” par gala līgumcenu 285 082,26 eiro bez PVN. Lielāko izmaksu daļu sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
FOTO: NO “DZIRKSTELES” ARHĪVA
2025. gadā paredzētais finansējums
Gulbenes novada kultūras centrs 790 471 € Atbalsts novada amatiermākslas kolektīviem – 326 849 €
Gulbenes pilsētas svētkiem – 50 000 €
Lizuma kultūras nams – 38 086 €
Jaungulbenes tautas nams – 27 095 €
Lejasciema kultūras nams – 27 069 €
Stradu pagasta kultūras pasākumi – 22 321 €
Litenes tautas nams – 22 182 €
Beļavas tautas nams – 20 833 €
Rankas kultūras nams – 19 300 €
Staru kultūras nams – 16 731 €
Tirzas kultūras nams – 16 224 €
Atbalsts kultūrai (iesniegumi) – 13 500 €
Galgauskas kultūras nams – 13 045 €
Stāmerienas tautas nams – 11 808 €
Līgo kultūras nams – 9389 €
Druvienas kultūras nams – 8654 €
Ozolkalna kultūras un sporta centrs “Zīļuks” – 8108 €
Bānīša svētkiem – 8000 €
Kalnienas tautas nams – 6184 €
Sadarbībai ar Kultūras akadēmiju – 5050 €
AVOTS: GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBAS BUDŽETS
Fakti
● No 2023. gada 1. augusta Gulbenes novada kultūras centrs ir visa novada kultūras darba koordinators un metodiskais centrs. Tā sastāvā ir 3 tautas nami, 8 kultūras nami un 1 kultūras un sporta centrs.
● Kultūras iestāžu tīklojums novadā ir vienmērīgs, tas dod iedzīvotājiem iespēju apmeklēt kultūras pasākumus un līdzdarboties amatiermākslā, interešu pulciņos, veselīga dzīvesveida popularizējošās, uz atsevišķām mērķgrupām vērstas aktivitātes pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
● Lielākoties tiek rīkoti koncerti, izstādes, izklaides pasākumi, teātru izrādes, valsts un tradicionālie svētki. Jauna tendence ir digitālo pasākumu forma.
● Periodā no 2018. līdz 2024. gadam daļēji atjaunota kultūras iestāžu materiāli tehniskā bāze un infrastruktūra 13 tautas un kultūras namos. Piemēram, Lizuma kultūras namam nomainīti ēkas logi, veikts kosmētiskais remonts garderobei, iegādāti 20 krēsli un iegādāta skaņas aparatūra. Līgo kultūras namam realizēts energoefektivitātes projekts, nomainīts grīdas segums mazajā zālē un uzstādīts granulu apkures katls. Kalnienas tautas namam pārmūrētas divas krāsnis, zālē nomainīts grīdas segums.
● Novadā ir 105 amatiermākslas kolektīvi, kuros darbojas 1430 dalībnieki – liecina 2024. gada dati. No šiem kolektīviem 85 finansē pašvaldība. Pārējie 20 kolektīvi ir bez atmaksāta vadītāja, taču arī šiem kolektīviem ir iespēja par brīvu izmantot pašvaldības telpas un sadarboties ar kultūras un tautas namu vadītājiem. Tādi ir mākslas pulciņi, vokāli instrumentālās grupas, līnijdeju grupas, austrumu deju grupas.
● Lielākais amatiermākslas kolektīvu skaits nemainīgi ir Gulbenes novada kultūras centrā, Lizuma kultūras namā un Lejasciema kultūras namā. Visvairāk ir tautisko deju kolektīvu un vokālo ansambļu. Lai atbalstītu kolektīvu darbību mainīgajos apstākļos, pašvaldība nodrošināja regulāru finansējumu kolektīvu vadītājiem
AVOTS: GULBENES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2025.-2030. GADAM, NOVADA KULTŪRAS
#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
Pilsētas svētki bez maksas ir tikai pilsētniekiem, pārējiem jādomā ka tur nokļūt un kā tikt atpakaļ.
Namu vadītājiem dikti jāpiedomā pie pasākuma estētikas, kāpēc ta brauc uz to Stāmerienu, jo sakopta vide un telpas. Ne jau kovids ir aizbaidījis un attālinātais darbs, cilvēki vairāk novērtē savu laiku un domā kur naudu atstāt.
Ko tie namu vadītāji var izdomāt,izdarīt,ja pašvaldība nepiešķir finansējumu. Ja mūsdienās vēl ir nami ar krāsns apkurēm,kuras nesilda kārtīgi.
Ja namos ir vadītājs un apkopējs uz 0.5.
Tur visu laiku jāstrādā brīvprātīgi,lai ko sadarītu.
Stāmerienas pilī iegulda,tāpēc ir rezultāts. Pils budžets salīdzinājumā ar namiem ir grandiozs.