Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas trīs Gulbenes novada skolu kori

Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldē “Dzirkstele” noskaidroja, ka Gulbenes novada skolās darbojas pieci 1. līdz 3.klašu kori. Tādi ir Gulbenes novada vidusskolā (diriģente Ligita Plešanova-Jarusova), Lizuma pamatskolā (diriģente Liena Vaļģe), Lejasciema pamatskolā (diriģente Ineta Maltavniece), Tirzas pamatskola (diriģente Gunta Apine), Stāķu pamatskolā (diriģente Gunta Apine).

1. līdz 3. klašu kori skolēnu dziesmu un deju svētkos nepiedalās.

4. līdz 9. klašu kori mūsu novadā ir apvienotie kori. Tādi ir divi – darbojas Tirzas pamatskolas un Stāķu pamatskolas apvienotais koris (diriģentes Gunta Apine un Marita Mūrniece) un Lizuma pamatskolas un Lejasciema pamatskolas apvienotais koris (diriģente Liena Vaļģe un Inita Maltavniece).

Darbojas viens jauktais koris Gulbenes novada vidusskolā – “Silver”, korī dzied skolēni no 7. līdz 12.klasei (diriģenti Ligita Plešanova-Jarusova, Vita Poiša, Jānis Spenners).

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas trīs Gulbenes novada skolu kori – divi apvienotie un viens jauktais koris.

Ir grūti motivēt

L.Plešanova-Jarusova “Dzirkstelei” stāsta, ka situācija ir līdzīga kā visā Latvijā – koros grib dziedāt mazāk.

“Nav regularitātes. Uzrāvienu un motivāciju nejūt. Piemēram, ir valsts svētku koncerts. Visi sanāk, un viss ir labi. Koncerts izskan, un nākamajā nedēļā vairs nav apmeklētības. Nezinu iemeslu, kāpēc. Koru kustība sarūk, un bērnus ir ļoti grūti motivēt, un repertuārs arī ir smags. Dziedam ar palīgspēkiem – skolotājs piedzied un tā kaut “stutējamies”. Lai tiktu uz dziesmu svētkiem, mums vēl ir jāiztur skate. Aktīvie bērni jau dara visu – sporto, dejo dzied. Grib visu darīt, bet pēc jaunajām kompetencēm stundu plāns ir liels. Viņi nevēlas nākt uz mēģinājumu vēlu pēcpusdienā vai vakarā. Kas attiecas uz pašiem mazākajiem, tad viņi gan grib dziedāt, bet arī viņi dara visu. Ir mākslas un mūzikas skolas, un tur nodarbības sākas salīdzinoši agri. Mēs papildus mūzikas stundās darām to pašu, ko interešu izglītībā. Jā, mazie bērni grib dziedāt, lai tikai viņiem neliktu rakstīt,” smaidot saka skolotāja.

Viņa arī stāsta, ka jauktajam korim vidusposmā ir “caurums”, proti, no 5. līdz 9.klasei. “Šajā posmā nav kora, un tad, kad vēlāk atnāk uz kori, nav tās dziedāšanas pieredzes. Balsene nav vingrināta, un ir ļoti grūti. Ir, kam nav laika visu mēģinājumu dziedāt, jo jādodas jau uz treniņu. Ja sastāvs sanāk, tad jau tas ir normāli, bet, ja sastāvs nesanāk, tad tā ir tāda bakstīšanās. Pagaidām esam izlīduši caur adatas aci,” stāsta L.Plešanova-Jarusova.

Kādreiz katrā skolā bija koris

Liena Vaļģe “Dzirkstelei” stāsta, ka bērniem tagad ir citas intereses – internets, telefoni. Kādreiz koris bija tāda kā papildu socializēšanās, kad viņi sanāca kopā un darīja kopīgas lietas. Tagad viņi to dara internetā un kopā sanākšana vairs nav tik aktuāla.

“Kora dziedāšana ir diezgan smags darbs. Jāņem vērā arī tas, ka bērnu arī ir mazāk. Demogrāfiskā situācija arī to visu ietekmē. Skolas slēdz ciet, skolu paliek mazāk. Mūsu novadā kādreiz katrā skolā bija koris, tagad ir tā, ka uz divām skolām ir viens koris. Bet es domāju, ka dziedāšana korī atkarīga no katra bērna un no attieksmes un nostājas ģimenē. Ja ģimenē uzskata, ka bērnam tas nāk tikai par labu, un veicina to, lai bērns iet uz kori, tad jau bērni nāk. Es par savu koru Lizumā nevaru sūdzēties, jo meitenes nāk un īpaši tagad pirms svētkiem ir sasparojušās. Repertuārs gan – tas jau ir cits jautājums, jo repertuāri vieglāki nepaliek, paliek tikai grūtāki. Un ikdienā bērniem ir arī citi pulciņi, un bērnu ir tik, cik ir, un viņiem arī gribas uz vairākiem pulciņiem. Bet mūsu skola (Lizuma pamatskola – red.) ir ļoti pretimnākoša, jo koris un deju kolektīvi ir izvirzīti par prioritāti, jo tuvojas svētki. Man patīk strādāt, man ir viegli strādāt, jo ir atbalsts un meitenes nāk uz kori. Es nekrāsotu šo situāciju ar kordziedāšanu tik melnās krāsās, bet kopējā situācija valstī ir tāda,” stāsta L.Vaļģe.

Arī Gunta Apine nav tik pesimistiska. “Bērni vienmēr ir gribējuši dziedāt un dzied arī tagad, un īpaši svarīgi, ja dziesma tiek turēta godā ģimenēs. Protams, samazinās skolu skaits, līdz ar to koru ir mazāk, bet domāju, ka dziesmu svētkus tas neapdraud. Domāju, ka koru kustība pastāvēs. Pieaugušo dziesmu svētki notiek, un bērni skatās no pieaugušajiem. Un, ja pagastos, novados, pilsētās pastāvēs pieaugušo kori, tad bērniem tas ir kā paraugs. Un vislabāk skolēni dzied tajās vietās, kur ir pieaugušo kori. Tirzai un Stāķu skolai ir apvienotais koris, un tas ir ļoti labs veids, kā pastāvēt korim. Agrāk, kad mēs gājām skolā, skolotājas zināja, ka tam bērnam, kuram ir noturīga balss, jānāk uz kori. Tagad bērniem ir atļauta izvēle un pulciņu ir daudz, un tas varbūt arī mazliet apgrūtina piesaistīt viņus koriem. Protams, gribētos, lai būtu lielāks dziedātāju skaits korī, bet demokrātijā tā ir. Svarīgi, lai skolā nepazustu mūzikas stundas, un vēl svarīgi, lai skolēnu kori turpinātu būt piesaistīti skolām,” uzskata G.Apine.

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”.