Lizuma skulptūrai “Tautumeita” atkal vajag palīdzību, līdz ar to aktualizēts jautājums par “Tautumeitas” apkopi.
Pirmie nopietnie restaurācijas darbi ar ziedotāju atbalstu tika veikti 2020. gadā. Ir pagājuši seši gadi, un “Tautumeitai” ārējo laikapstākļu ietekmē ir parādījušās jaunas plaisiņas, ir nobružājies arī tērps.
Raksta projektu
Lizuma attīstības biedrības vadītāja Dace Mikulāne “Dzirkstelei” stāsta, ka mākslinieku Ivaru Drulli jau ir uzrunājusi Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte, viņš ir sniedzis savu vērtējumu, kāpēc ir nepieciešama apkope ik pēc trim līdz sešiem gadiem.
“Bet tam ir nepieciešama nauda. Mēs tagad centīsimies startēt kādā no projektiem un kādā fondā rast līdzekļus, bet jebkurā no projektiem ir nepieciešams arī līdzfinansējums, un tad atliek vērsties pie vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas varētu atbalstīt. 2020. gadā tika vākti ziedojumi no iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Darbus vēlētos izdarīt šogad, un tam būtu nepieciešami 2000 eiro,” stāsta D. Mikulāne.
Jādara regulāri
Tēlnieks Ivars Drulle arī “Dzirkstelei” apliecina, ka “Tautumeitai” atkal vajadzīga palīdzība. Viņš stāsta, ka tad, kad veica atlējumu, formā ievietoja metāla armatūru un forma tika piepildīta ar betona masu. Skulptūra ir ar tukšu vidu – lai tā būtu vieglāka un lai taupītu materiālus. Vidus tika aizpildīts ar pildvielu – smilšu un akmeņu masu, kam pievienoti būvgruži.
“Izskatās, ka “Tautumeita” ir atlieta no vairākām daļām, kas vēlāk samontētas kopā. Vienā daļā tā būtu ļoti grūti formējama betonā un arī smaga transportēšanā. Visdrīzāk atlējuma izgatavotāji nedomāja par īpaši tālu nākotni – armatūra stipri rūsē, detaļu šuves laiž cauri ūdeni un būvgružu pildviela uzkrāj mitrumu. Ilgu laiku “Tautumeita” bija krāsota ar izolējošu eļļas krāsu, kas neļāva mitrumam izgarot, bet, sala laikā ūdenim izplešoties, veidojās jaunas plaisas,” skaidro mākslinieks.
2020. gada remonta laikā visas redzamās plaisas tika atvērtas un aizpildītas ar remonta masu. Izolējošā eļļas krāsa tika notīrīta un skulptūra pārklāta ar speciālu, restaurācijai paredzētu elpojošu krāsu, kas ļauj mitrumam izgarot.
Tomēr ir lietas, ko nebija iespējams uzlabot – betonā esošā metāla armatūra turpina rūsēt, izplešoties un plēšot atlējumu, un veidojas jaunas plaisiņas. Pildvielu, kas uzkrāj mitrumu, arī nav iespējams izņemt. Arī elpojošā krāsa ar laiku skalojas nost.
“Līdzīgi kā kapu pieminekļi un visas citas lietas, kas saskaras ar āra apstākļiem – no kurpēm līdz automašīnām, tie ir jāapkopj ar noteiktiem intervāliem. “Tautumeitas” gadījumā intervāls ir pieci līdz seši gadi. Ja ir jaunas plaisas, tās ir jāaizpilda, jāuzklāj ūdeni atgrūdošs pārklājums un jāuzklāj jauns elpojošas krāsas slānis. Šis process ir jādara regulāri ar aptuveni šādu intervālu, bet tas atkarīgs no laikapstākļiem – mitruma un ziemas sala. Varbūt jāuzklāj krāsa reizi trīs gados. Šaubos, vai skulptūras formētāji domāja par 80 līdz 100 gadu tālu nākotni, jo izmantotie materiāli un tehnoloģijas netur ilgāka laika slodzi ārtelpā. Kopš restaurācijas ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, un šogad nepieciešams veikt nākamo nopietno apkopi,” stāsta I.Drulle.
