Par balvas “Gulbenes novada Gods” ieguvēju ir kļuvusi Gruzijā dzīvojošā latviete Regīna Jakobidze

Par balvas “Gulbenes novada Gods” ieguvēju ir kļuvusi Gruzijā dzīvojošā latviete Regīna Jakobidze, dzimusi Koleda (84). Pašvaldības Kultūras komisija bija tā, kura nominēja R.Jakobidzi šai balvai. Apbalvošanas komisija atbalstīja iniciatīvu un novada deputāti domes 31.oktobra sēdē nobalsoja par. Balvu “Gulbenes novada Gods” R.Jakobidze saņems Gruzijā, Latvijas vēstniecībā. “Dzirksteli” par to informē Kultūras komisijas vadītāja Sandra Dikmane.

“R.Jakobidze ir svarīga gan Latvijas, gan Gulbenes novada kultūras dzīvē,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais, kura ir personiski pazīstama ar Gruzijas latvieti un ļoti novērtē muzeja ilgstošo sadarbību ar viņu.

R.Jakobidzes dzimtā puse ir Rīga, ir studējusi ekonomiku Latvijas Valsts Universitātē, taču dzīves lielākā daļa ir saistīta ar Gruziju, kurp viņu ir aizvedusi mīlestība. Kopā ar dzīvesbiedru Dāvidu viņiem ir divi bērni. Gruzijā R.Jakobidze turpināja profesionālo karjeru. Viņa ir ekonomikas zinātņu doktore. Ir arī Latvijas Republikas Goda konsule, Gruzijas latviešu biedrības “Ave Sol!” ilggadējā vadītāja. Sākoties Krievijas mērķtiecīgam uzbrukumam Ukrainai 2022.gadā, R.Jakobidze kā biedrības “Ave Sol!” vadītāja ir parakstījusies zem Gruzijas inteliģences paziņojuma, kurā nosoda Krieviju un apliecina vēlmi Gruzijai iet ceļu Eiropas Savienības virzienā.

R.Jakobidze nekad nav aizmirsusi savas latviskās saknes, kultūrvēstures apzināšanā ir meklējusi un atradusi Latvijas sasaisti ar Gruziju. Druvienā dzimušā mākslinieka Jūlija Straumes (1874–1970), kurš 16 dzīves un darba gadus ir pavadījis Gruzijā, devuma cildināšana ir sasaistījusi R.Jakobidzi ar Gulbenes novadu ciešām draudzības un sadarbības saitēm. V.Dārgais saka – R.Jakobidze ir tā, kura popularizē J.Straumes ieguldījumu stapvalstu līmenī. Pateicoties R.Jakobidzes pieredzei, uzņēmībai, enerģijai, izpratnei, Tbilisi ir uzstādīta piemiņas plāksne pie nama, kur mākslinieks J.Straume 20. gadsimta divdesmitajos gados strādāja kā tikko dibinātās Latvijas valsts diplomāts. Ar R.Jakobidzes iniciatīvu ir rīkotas izstādes un pasākumi mākslinieka atcerei.

“Viesojoties Latvijā, R.Jakobidze vairākkārt ir apmeklējusi Druvienas veco skolu-muzeju, iepazinusies ar J.Straumes piemiņas istabu, pirms 10 gadiem ir piedalījusies J.Straumes 140 gadu jubilejas svinībās Gulbenē un Druvienā, apmeklējusi Starptautisko mākslas festivālu “Divi Jūliji”, vienmēr publiski paudusi aktīvu un pārliecinātu viedokli par mākslu kā vērtību, par nepieciešamību novērtēt radošas personības nozīmi un ideju ilgtspēju mūsdienās un nākotnē. Pateicoties R.Jakobidzes aktīvai iesaistei, Gulbenes novada kultūras telpa ir ieguvusi nozīmīgu papildinājumu kultūras vērtību apzināšanā un popularizēšanā, guvusi starptautisku rezonansi un atpazīstamību,” akcentē S.Dikmane.

R.Jakobidze 1997.gadā “Latvijas Vēstnesim” ir teikusi: “Manuprāt, “Latvijas tēla” veidošanā piedalās ne tikai Latvijas valsts latvieši. Milzīgu darbu dara arī tie latvieši, kurus liktenis ir aiznesis aiz oficiālajām robežām. Tā arī Gruzijā, kas ir palikusi daudzu latviešu atmiņā kā brīnišķīgs kūrorts, dzīvo latvieši (varbūt pareizāk būtu teikt — latvietes), kas pamatā ir jaukto gruzīnu – latviešu ģimeņu locekļi, un tikai dažas ir tīri latviskas ģimenes. Šiem cilvēkiem, kuru ir nedaudz vairāk par simtu, bija jāpārdzīvo ļoti smagi brīži 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad Gruzijā mītošie latvieši kļuva par “krieviem”. Jo galvenā sazināšanās valoda ar apkārtni viņiem taču bija un ir palikusi krievu valoda. Un, ja tu runā krieviski, tad tu skaities krievs; un, ja tu skaities krievs, tad tu esi gruzīnu nelabvēlis. Šādos apstākļos, lai pretotos šim diskomfortam un lai kompensētu to Dzimtenes trūkumu, kuru radīja robežas, vīzas, ārprātīgās cenas un briesmīgā nabadzība, — Gruzijā dzīvojošie latvieši sāka meklēt viens otru.”