Atzīmējot novadnieka, diriģenta Imanta Cepīša dzimšanas dienu, Gulbenes novada bibliotēkā 13.janvārī pulksten 18.00 notiks tikšanās literatūrā, stāstos un mūzikā ar diriģenta meitu Ingunu Cepīti, kura ir rakstniece, mūziķe, tulkotāja, grāmatizdevēja, grāmatu dizainere, izdevniecības “Pētergailis” vadītāja.
Varēs dzirdēt lasījumus no Ingunas Ulas Cepītes autobiogrāfiskā romāna “Ulsiks”, savukārt muzicēs jubilāra znots Ansis Sauka – komponists, pianists, dziedātājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents.
“Imants bija Gulbenes puika, kam kora dziedāšana jau no bērnības sirdī iekritusi. Ar dziļu cieņu viņš atceras savu skolotāju un diriģentu Sergeju Duku, kas spējis aizraut ar savu impulsīvo dzirksti. Dzimtā puse deva puisim lepnu, iecirtīgu raksturu, apveltīja viņu ar milzīgām darba spējām, apbrīnojamu muzikalitāti un organizatora talantu. Nav brīnums, ka, būdams vēl vidusskolnieks, jaunietis sāk vadīt pirmos amatierkorus. Spilgtā atmiņā visu mūžu viņš glabā savus pirmos dziesmu svētkus Gulbenē 1948. gadā, atceras pat to, ka tie notikuši tur, kur tagad ir Gulbenes vidusskolas stadions. Protams, arī pats tapis par vienu no Gulbenes kultūras nama kora dziedātājiem un braucis uz 1950. gada Dziesmu svētkiem.” (Goda bibliotēka, par Imantu Cepīti)
Imants jau Gulbenes vidusskolā izlēmis, pa kādu ceļu iet, tādēļ mācības turpinājis Cēsu Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā. 1959.gadā beidzis Latvijas Valsts Konservatorijas J.Ozoliņa Kordiriģēšanas klasi.
Kopš 1959. gada kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Derkēvicu ir sieviešu kora “Dzintars” diriģents. No 1969. gada abi mākslinieki vadīja arī Valsts Akadēmisko kori “Latvija” un izveidoja to par mūsu lielāko profesionālo jauktā kora kolektīvu. Abu mākslinieku meita Inguna Cepīte ir ilggadīga Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” (10 gadi) un kora “Dzintars” (35 gadi) dziedātāja.
Būdams Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Imants Cepītis devis lielu ieguldījumu Latvijas profesionālās kora mākslas atpazīstamībā tālu aiz Latvijas robežām, īpaši izceļoties ar lielas formas vokāli instrumentālo darbu interpretācijām.
XIV – XIX Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents. Līdztekus kordiriģenta darbībai strādājis Tautas mākslas nama mūzikas nodaļā, Latvijas Kultūras Ministrijā un, sākot ar 1961. gadu, bijis pedagogs Latvijas Valsts Konservatorijā.