Šallē Latvijai ir ieadīts arī Gulbenes vārds. Par to pagājušās nedēļas nogalē parūpējās gulbeniete Evija Samsone, kurai adīšana ir sirdij ļoti tīkama nodarbe. Viņa piedalās koprades projektā – adīšanas stafetē “Šalle Latvijai”. Tās mērķis ir gada laikā roku un mašīnas adīšanas tehnikās radīt unikālu adījumu – šalli, kas atspoguļo visas Latvijas adītāju prasmes, katra novada individuālo krāsu un rakstu izpratni. Šalles Latvijai ceļš šobrīd ved cauri Vidzemei un jau tuvojas Latgalei, bet ikviens interesents joprojām ir aicināts piedalīties šajā adīšanas stafetē.
Šalle Latvijai vieno iedzīvotājus kopīgam mērķim – nodot adīšanas prasmes no paaudzes uz paaudzi, apzinoties un novērtējot katra ieguldījumu. Kopdarba unikalitāte izpaužas nepārtrauktajā adījumā, kurā, stafetes veidā nododot no viena adītāja otram, tiek parādīta ne tikai radošo prasmju esamība, bet arī iznests mūsu emocionālais ieguldījums, uzticēšanās, tolerance un cieņa pret iepriekšējo un nākamo kopdarba dalībnieku, kā arī pret sabiedrību kopumā.
Šalle Latvijai top arvien garāka un krāsaināka. Par to pārliecinājās arī “Dzirkstele”. Adījums tika iesākts ar Lielvārdes jostas fragmentu un tiks pabeigts ar Lielvārdes jostas fragmentu – kā gudrības un spēka avots mūžīgam Latvijas amatniecības prasmju turpinājumam.
Tālākā adījuma stilistika tiek veidota atkarībā no katra individuālā adītāja redzējuma, no katra gadagājuma un paaudzes etnogrāfiskā vai mūsdienīgā skatpunkta. Šallē var redzēt gan prasmīgu roku izvēlētu krāsu un rakstu tehniku, gan mūsdienīgu adījumu, gan bērnišķīgu pirmo valdziņu tekstūru, kas ieadīts šajā šallē. Adīt ir aicināts ikviens – gan čaklas rokdarbnieces, gan bērni, kuri tikai iepazīst adīšanas prasmes, gan arī vīri.
Gulbene gan pagaidām nav izdalīta kā atsevišķs stafetes posms, tāpēc tiem Gulbenes novada iedzīvotājiem, kuri vēlas dot savu artavu šajā projektā, pašiem jāseko līdzi informācijai “Facebook” kontā “Šalle Latvijai”, kur atzīmēti stafetes posmi un laiki. Arī Evija informāciju par šo adīšanas stafeti uzzināja tur. “Vēlējos piedalīties un pieteicos. Cilvēku interese bija kā lavīna, lai uzzinātu, kur un kā var pieteikties. Mums atbildēja, ka būs koordinatori pilsētās. Gulbenē gan neviens nav uzņēmies šo lomu. Mums tuvākā – Alūksne, Madona,” stāsta Evija.
Tad, kad Alūksnes adītājas savus ieadītos rakstus šallē jau bija atstājušas, tā nonāca Evijas rokās. Viņa šajā unikālajā šallē ieadīja skaistu vēstījumu: “Kas Latvijā ir svarīgākais? Tie ir cilvēki. To es stilizēju. Adījumam – Latvijas kontūra un pērles. Cilvēki kā pērles, un Latvijas kontūra ir veidota no pērlēm.”
Kopā ar šalli ceļo arī Latvijā darināts ādas albums, kurā adītāji ieraksta novēlējumu Latvijai vai uzmundrina nākamos adītājus. Tāpat var ierakstīt, kāds raksts un krāsa ieadīta kopējā šallē un kāda emocionālā, etnogrāfiskā vai cita nozīme ir izvēlētajam rakstam vai krāsai.
Šallei speciāli ir uzausts maiss, kurā tā tiek ielikta un nodota tālāk nākamajiem adītājiem. Kad šalle būs tik liela, ka maiss kļūs par mazu, un tā noteikti arī būs, tad šalle tiks pārvietota speciāli veidotā kastē uz ritenīšiem, ko ērti varēs ielikt auto bagāžniekā un arī pārvietot atskaites punktos.
Projekts tika uzsākts 2021.gada novembrī un ilgs līdz šā gada novembrim. Sākumā tika uzadīts pirmais metrs un nodots nākamajam adītājam. Šalles ceļošana notiek virzienā no Rīgas uz Vidzemi, tad seko Latgale, Zemgale, Kurzeme un atpakaļ uz Rīgu. Plašāka informācija pieejama projekta “Facebook” lapā “Šalle Latvijai”, kur var redzēt video, foto un lasīt interesantus stāstus no dažādām Latvijas vietām.
“Lursoft” dati liecina, ka koprades projekta “Šalle Latvijai” mērķis ir piedalīties ar noadīto šalli izstādēs un pēc tam nodot to glabāšanā Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam kā dāvinājumu.
– Inita Savicka