Beļavas pili jeb kungu māju kā vērtīgāko kultūrvēsturisko objektu Gulbenes novadā redz Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) – to novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs sacīja novada domes 18. decembra sēdē. Tā viņš atbildēja uz kolēģu deputātu lūgumu pastāstīt par 15. decembra tikšanos ar NKMP amatpersonām.
Beļavas muižas kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
N.Mazūrs arī teica: “Mums jautāja par pašvaldības stratēģiju, par tiem kultūras pieminekļiem, kuri pašvaldībai ir prioritāri. Tā mums ir Stāmerienas muiža (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – red.). Otrajā vietā ir Sarkanās pils (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – red.) projekts, kas ir sagatavots, bet vēl nav attīstīts. Kā trešā, jā, varētu būt Beļavas muiža. Bet skaidroju NKMP, ka mums pašvaldībā starp kolēģiem (deputātiem – red.) nav vienprātīgas izpratnes, vai mēs paturam šo muižu vai tomēr atsavinām. Par to bija diskusijas (ar NKMP – red.).”
No NKMP novada domes priekšsēdētājs saklausījis piedāvājumus meklēt kopīgus risinājumus un saņemt šīs pārvaldes atbalstu, lai domātu par Beļavas muižas saglabāšanu.
Saruna ievirzījusies arī par Druvienu. Saņemti atzinīgi vārdi par to, ka pašvaldība rūpējas par pili jeb kungu māju. Taču NKMP uzvēra, cik nozīmīgs ir sienu gleznojums – panno “Druvienas dziesma” (valsts nozīmes mākslas piemineklis – red.) Druvienas kultūras namā (reģiona nozīmes kultūras piemineklis – red.). Šī ēka, kā zināms, šobrīd ir palikusi bez centrālapkures. N.Mazūrs ar NKMP pārstāvjiem esot runājis par pašvaldības finanšu iespējām. Šobrīd sienu gleznojumam saudzējošu temperatūras režīmu Druvienas kultūras namā nodrošina ar elektriskajiem sildītājiem, teica N.Mazūrs.
Deputāts Intars Liepiņš vaicāja, vai elektrības tērēšana šādā veidā ir ekonomiski pamatota, vai izdevīgāk nebija uzstādīt lokālu apkures katlu, ņemot vērā, ka kultūras namā saudzējami ne tikai sienu gleznojumi, bet arī cilvēki, kuri tur darbojas un apmeklē pasākumus.
N.Mazūrs solīja, ka deputātam tiks sniegti dati par elektrības patēriņu un izmaksām Druvienas kultūras namā. Novada domes priekšsēdētājs arī aicināja deputātus nākt klajā ar saviem priekšlikumiem par to, kā turpmāk risināt situāciju ar siltuma nodrošināšanu Druvienas kultūras namā. Viens no variantiem esot nodalīt kultūras nama apkures sistēmu no kantora telpām un nodrošināt lokālu apkuri tieši kultūras namam. “Tas lielā mērā ir atkarīgs no tiem kolektīviem un cilvēku aktivitātes, kas tur būs,” teica N.Mazūrs. Viņš arī akcentēja, ka Druvienas kultūras nams nav aizslēgts.
