Diāna Odumiņa
Šogad Stāmerienas pils Latvijā ir otrajā vietā starp trim pašām mīlētākajām, kuras interesenti apmeklējuši akcijas “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2023” norises laikā – liecina publiskotā informācija.
3.novembrī Latvijas Piļu un muižu asociācija svinīgā pasākumā Cesvaines pilī rezumēja šo norisi. Šogad akcijā bija iesūtītas 88 dalībnieku anketas, kur veiktas atzīmes ar apceļotajām pilīm un muižām.
Kā katru gadu asociācija aicināja ceļotājus noteikt pilis un muižas, kurās viņi jutušies visgaidītākie un kuras, viņuprāt, bija interesantākie galamērķi. Pirmajā vietā ir privātpersonām piederošā Vecmēmeles muiža (atbilst 19.gadsimtam) Aizkraukles novadā. Otrajā vietā – pašvaldībai piederošā Stāmerienas pils (atbilst 19.gadsimtam) un trešajā vietā – privātā Kukšu muiža (atbilst 18.gadsimtam) Tukuma novadā.
Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna saka, ka šāda atzinība stimulē “noturēt to viesmīlību”, kāda valda Stāmerienas pilī.
E.Siļķēna saka – tiek plānots pašvaldības 2024.gada budžets. Stāmerienas pils šajā plānošanā nav atrauta no pašvaldības. 3.novembrī uz tikšanos pilī bijuši uzaicināti novada deputāti. Daudz jautāts pils darbiniekiem. Pašvaldībai nav viegli šajā laikā, kad valsts pašvaldībām uzliek jaunas funkcijas, bet naudu līdzi nedod. Stāmerienas pils uzturēšanu pašvaldība turpinās. Pils, kā zināms, ir pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” struktūrvienība.
E.Siļķēna uzsver, ka pils arī pati nopelna naudu. “Mums ieņēmumu sadaļa ir diezgan laba. Šogad ieņēmumi ir 87 000 eiro. Tas nav nemaz tik maz. Tā ka nav viss tikai uz pašvaldības pleciem,” viņa akcentē.
Sarunā ar deputātiem pils darbinieki akcentējuši, ka liela problēma ir vēl pagaidām neuzsāktais pils iekštelpu atjaunošanas projekts, kas ir izstrādāts jau 2020.gadā. Tiek meklētas iespējas rast investīciju piesaisti šim projektam. Taču tur ir vajadzīga arī veiksme un dažādu apstākļu sakritība, skaidro E.Siļķēna.
“Centīsimies izdzīvot šajā ziemā ar visām vecajām krāsnīm. Domāsim, lai apmeklētāji justos labi un mājīgi. Tāpēc mēs aicinām novada sabiedrību ieraudzīt iespēju vēsturiskajās telpās svinēt svētkus,” saka E.Siļķēna.
Viņa teic – nevajadzētu salīdzināt Stāmerienas pili ar Beļavas pili, kura arī pieder pašvaldībai un atbilst 18.gadsimtam. E.Siļķēna nepiekrīt pēdējā laikā bieži izskanējušajam viedoklim, ka Stāmerienas muiža ir nevērtīgāka. Viņasprāt, Beļavas pilī ir mākslinieciskās vērtības, kas līdzvērtīgas Rundāles pilij. Savukārt Stāmerienas pils realizē tieši viesmīlības konceptu.
7 tūkstoši mēnesī? Nerentabls pasākums.
algas nosedz ?
Cik tad ir izdevumi?
Protams, ka ieņēmumi nenosedz izdevumus, jo to ēku uzturēt ir šausmas, bet (!) tā ēka ir mūsu kultūrvēsture un mūsu pienākums ir to saglabāt nākošajām paaudzēm.
Izlabojiet virsrakstu! Ienākumi ir ieņēmumi mīnus izdevumi. Ienākumi= peļņa. Ja pilij būtu peļņa, tad nevajadzētu palīdzību no pašvaldības.
“kultūrvēsture un mūsu pienākums” – tas nu gan ir kalpu sindroms!
Eee, Endzelīn, ieliec, lūdzu, ienākumu definīciju? Es neatrodu, ka ienākumi būtu neto peļņa, ir veselīga interese par šo un ir aizdoma, ka gribēji paspīdēt ar gaišo galvu, bet realitātē tā spuldzīte ir izdegusi.
Dzìvojam pàri savàm spèjàm,jo esam gatavi restaurèt nàkamo baltvàcu ìpasumu-Sarkano pili Gulbene.
Tiem kas streso par peļņu.. pilij obligāti nevajag pelnīt naudu, ja spēj noturēties kaut pa nullēm tas ar jau ir labi. Pils ļoti labi pilda balstfunkcijas novadā t.i. piesaistīt klientus vietējiem ēdināšanas uzņēmumiem un viesumājām tādejādi ar nodokļiem ienesot līdzekļus,kā arī lieliski kalpo kā atpūtas vieta kur pavadīt laiku vietējiem iedzīvotājiem.
Noteikti vajag atjaunot dzimtbūšanu. Visiem stāmerienas iedzīvotājiem atņemt pases un lai iet pucēt pili. Visam jābūt autentiski, jāsaglabā vēsturiskās vērtības.
Virsraksts, kā reiz, ir pareizs, jo runa, cik saprotams, ir par ienākumiem jeb ieņēmumiem. Ja no tiem atskaita izmaksas jeb izdevumus, arī parādās peļņa jebšu zaudējumi. Tā kā nav minēts, cik lieli ir bijuši izdevumi, jāpieņem, ka bilance ir negatīvas, taču tas nenozīmē, ka pils jāspridzina. Nerentabli ir visi muzeji, bibliotēkas, arhīvi, tautas nami u.tml. Vai tāpēc tie nav vajadzīgi?
Nu, nevajag tik ļoti nīst vēsturi! Tādi paši muļķi jau 1905. gadā šo pili reiz nodedzināja.
Diez vai vajadzētu pretnostatīt Stāmerienas un Beļavas pilis. Katrai ir sava pievilcība. Saules mūžu abām!