Tirzā notika jaunās latviešu filmas “Zeme, kas dzied” pirmizrāde

Jaunās latviešu filmas “Zeme, kas dzied” filmēšanas posmi notika dažādos gadalaikos vairākos Latvijas reģionos, arī Tirzā, kur 8.novembrī notika arī šīs filmas pirmizrāde.

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā filmas “Zeme, kas dzied” pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu – dziesmu svētkus.

Tirzas kultūras nama vadītājai Aldai Albertei ir gandarījums, ka arī tirzmalieši bijuši klāt šīs vēsturiskās filmas veidošanas procesā.

“Pirms pāris gadiem pašā ziemas spelgonī tirzmalieši, gulbenieši, piebaldzēni, madonieši, rīdzinieki kļuva par lieciniekiem, dalībniekiem, arī aktieriem, lai piedalītos šīs, manuprāt, unikālas filmas tapšanā par laiku pirms 150 gadiem. Tas ir tāds gadsimta notikums, kas ieies vēsturē, un skaisti, ka Tirza tajā visā ir. Masu skatu dalībnieki lieli malači, jo viegli nebija, filmēšana notika lielā aukstumā. Salām, bija nogurums, bet neviens nekurnēja. Paldies tiem, kas atnāca, atbrauca uz pirmizrādi, lai būtu kopā kā pirms gandrīz trim gadiem. Pateicamies filmas producentei Lindai Krūklei, režisoram M.Martinsonam un visai radošajai komandai par darbu un iespēju atbraukt pie mums uz pirmizrādi Tirzas biedrības namā!” uzsver A.Alberte.

Rija – autentiska
Filmēšana Tirzā notika 2022.gadā no 11. līdz 15.februārim. Tirzā tika filmētas rijas ainas – lauku koristi satiekas vienuviet rijā, lai vienotos par dalību Dziesmu svētkos. Šeit tapa ainas ar dziedāšanu, dejošanu, koristu spraigās diskusijas par Dziesmu svētku repertuāru un arī rijas nodegšana. Naktī no 14.uz 15.februāri tika uzņemtas ainas ar inscenētu ugunsgrēku. “Rijas skats bija iespaidīgs,” atzīst A.Alberte.
Tirzmalietis un rijas īpašnieks Nils Treijs “Dzirkstelei” stāsta, ka no viņa ģimenes trīs cilvēki filmējās šajā filmā. “Lai arī pats nefilmējos, filmas laukumā biju visu laiku, jo filmēšana notika mūsu rijā, mūsu pagalmā. Pēc filmas noskatīšanās man nav tāda parastā skatītāja emocijas, man nāk klāt viss pārējais – filmā mūsu rija nodeg! Tāpēc man ir citādākas emocijas. Bet filma ir diezgan precīza vēsturiski. Labi aktieri, labs scenārijs, ļoti labs operatora darbs, kā arī ļoti labs skaņu režisora darbs, un tas ir Kārlis Zvejnieks no Druvienas. Viss ir izdevies ļoti labi, īpaši lauku skati, kas filmēti ne tikai Tirzā, bet arī, piemēram, Druvienā, Vecpiebalgā. Man liekas, ka lauku skati ir vēsturiski ticami. Ja salīdzina ar citām vēsturiskajām mūsu filmām, tad šī ir ļoti labi izdevusies,” savas domas atklāj N.Treijs.

Par to, kāpēc izvēlēta tieši viņa rija filmēšanai, N.Treijs stāsta, ka jau agrāk ir bijis pazīstams ar filmas veidotājiem, kuri šo ēku jau bija redzējuši. “Un tā sakrita, ka viņiem bija jāfilmē, bet tā ir viena tāda sakritība. Otra – šādas rijas autentiskā izskatā ir diezgan maz saglabājušās. Tas ir retums,” saka N.Treijs.

Arī sievietes grib un var dziedāt
Lizumniete un Gulbenes novada kultūras centra pārstāve Dārta Vilne “Dzirkstelei” atzīst, ka ļoti gaidījusi filmas pirmizrādi – gan tās sižeta dēļ, gan tāpēc, ka pati tajā filmējusies kopā ar vīru, draugiem un kolēģiem.

“Dziesmu svētki no vienas puses ir ļoti pašsaprotama tēma, tās ir mūsu ikdienas prakse amatiermākslā, kas ik pa pāris gadiem rezultējas lielajos svētkos. Bet pasaules kontekstā tā ir unikāla un brīnumaina prakse. Tāpēc ir ļoti būtiski saredzēt to patieso svētku nozīmi un vēsturi. “Zeme, kas dzied” ir stāsts, kurā 45 kori ar 1019 dalībniekiem lika pamatus tam, ko tagad pēc 150 gadiem saprotam ar Dziesmu un deju svētkiem, kuros 2023.gadā piedalījās jau 40 560 dalībnieki. Stāsts, ko turpina arī kuplā mūsu novada amatiermākslas saime un kolektīvu vadītāji. Biju diezgan pārliecināta, ka filmā mūs varēs labi redzēt, jo mūsu “masu skati” bija salīdzinoši ļoti mazi un apmēram 20 cilvēku sastāvā mēs filmējāmies veselas trīs dienas. Sevi divās vietās redzēju jau filmas treilerī un vairākās vietās filmā. Filmu skatījos ar lielu interesi, jo filmējoties mūs detalizēti neiepazīstināja ar katras ainas būtību un vietu filmā. Līdz ar to bija interesanti arī no sižetiskās līnijas. Mani īpaši aizkustināja aina, kur mēs kopā ar sievām ieejam rijā, lai vīriem apliecinātu, ka arī sievietes grib un var dziedāt,” stāsta Dārta.