Latvijā 2005.gads kā statistikā, tā realitātē kopumā iezīmējās gan ar ekonomikas izaugsmi, gan ar būtisku algu pieaugumu visās nozarēs.
Latvijā 2005.gads kā statistikā, tā realitātē kopumā iezīmējās gan ar ekonomikas izaugsmi, gan ar būtisku algu pieaugumu visās nozarēs. To sajutuši kā celtniecības, tā transporta jomās, viesnīcu un finanšu pakalpojumu nozarēs, arī lauksaimnieki un apstrādes un ieguves rūpniecībā nodarbinātie. To apliecina arī spraigais mazumtirdzniecības apgrozījums.
Ja ieskatāmies skaitļu ailēs, pagājušā gada deviņos mēnešos Latvijā algas (pirms nodokļu nomaksas) vidēji pieauga par 16,3 procentiem, visstraujāk – būvniecībā (19 procenti) un finanšu starpniecībā (20,6 procenti). Kopumā tik ievērojams algu kāpums Latvijā nebija piedzīvots kopš 1997.gada.
Ekonomikas izaugsme un inflācijas gaidas
Atsevišķās nozarēs – tostarp apstrādes rūpniecībā, transportā un sakaros – tas norāda uz nozīmīgu ražīguma pieaugumu iepriekšējos gados, tas dod iespēju paaugstināt algas šobrīd. Ja reizē ar vidējā darba samaksu ceļas arī ražīgums (laika vienībā saražotā prece vai sniegtais pakalpojums), tas nesadārdzina mūsu preces un pakalpojumus, nemazina konkurētspēju.
Tomēr algu kāpums liecina arī par to, ka tautsaimniecībā ir jūtams darbaspēka trūkums. Jau pieminētajā būvniecībā reizē ar algu pieauguma rekordu reģistrēts arī viens no straujākajiem brīvo darba vietu pieaugumiem tautsaimniecībā.
Arī darbaspēka aizplūšana uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm – Īriju, Lielbritāniju, Ziemeļvalstīm – mudina Latvijas darba devējus palielināt atalgojumu, lai noturētu strādājošos šeit. Īpaši nozarēs, kur izjūtams kvalificēta darbaspēka trūkums, tajās, kas savu attīstību vairāk balsta uz papildu darba roku piesaistīšanu, nevis ražīguma celšanu, kā, piemēram, būvniecībā un metālapstrādē.
Cits algu kāpuma iemesls saistāms ar tendenci legalizēt ienākumus privātajā sektorā. Latvija joprojām uz pārējo ES valstu fona izceļas ar lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, tostarp ar plaši izplatītajām aplokšņu algām. Pensiju un pabalstu lielumi (piemēram, bērna kopšanas pabalsts) ir tieši atkarīgi no sociālo iemaksu lieluma un ilguma, tāpēc šāda kārtība stimulē strādājošos maksāt nodokļus un uzrādīt nevis minimālo algu, bet visus ienākumus.
Inflācijas gaidas ir vēl viens inflācijas un algu dzinējspēks: cilvēki, paredzot, ka pēdējo divu gadu laikā augošās cenas līdzīgi kāps arī nākamajā gadā, jau šodien tērē uz rītdienas rēķina. Darba ņēmēji, prasot algu pieaugumu, pamato šo prasību ar gaidāmo inflāciju. Šādu gaidu iesakņošanās, kā arī nepietiekamā konkurence ļauj cenām turpināt kāpumu.
Mazina Latvijas konkurētspēju
Kamēr algu pieaugums neapsteidz ražīguma pieaugumu un Latvijā saražotais nekļūst mazāk konkurētspējīgs, tas vērtējams pozitīvi, jo kopumā ceļ labklājības līmeni. Tomēr, kā liecina nozaru statistika, pērnā gada deviņos mēnešos gan preču ražotāju, gan pakalpojumu sniedzēju ienākumi pieauguši straujāk par ražīgumu. Tas rada bažas, jo citu ES dalībvalstu pieredze rāda, ja šāda nelīdzsvarota attīstība turpinās ilgāku laiku, tā rada problēmas valstij. Augot ražošanas izmaksām (un algas ir nozīmīga to sastāvdaļa), aug arī produkta gala cena. Rezultātā – algu palielinājumu “noēd” inflācija, uzņēmēji, kuri eksportē preces, zaudē konkurencē, un tad viņi vairs nevar nodrošināt strādājošos ar darbu un spiesti samazināt atalgojumu.
