Vadītāji: uzskata, ka jābūt elementārai sadarbībai.
Vadītāji: uzskata, ka jābūt elementārai sadarbībai
Gulbenes rajona kultūras namiem pagaidām īpašas problēmas klubi neradot. Apmeklētājiem pašiem esot iespējams izvēlēties, kur doties atpūsties – uz kultūras namu vai atpūtas klubu.
“Atrodamies vienā ēkā ar Gulbenes kultūras namu, tāpēc mums ir būtiska abpusēja sadarbība, lai nedublētos,” saka naktskluba “Grodi” direktore Inga Troice. Viņa uzskata, ka kultūras namus nespēs izkonkurēt naktsklubs, kurā notiek dažādi šovi un izklaides pasākumi, jo tajā iespējams uzņemt mazāk apmeklētāju.
Līdzīgi uzskata arī Gulbenes kultūras nama direktora vietas izpildītāja Edīte Siļķēna. “Mēs cits ar citu nekonkurējam, jo kultūras nama un izklaides kluba funkcijas ir atšķirīgas. Pirmajā primārais ir dažādu pašdarbības kolektīvu darbība, bet klubos tie ir, piemēram, šovi. Uzskatu, ka ir jābūt elementārai, ieinteresētai sadarbībai un jāvienojas par pasākumu organizēšanu, jo no tā iegūs kultūras nams un klubs. Apmeklētājiem vispirms jāsaprot, kādu izklaidi viņi vēlas. Labi, ja ir iespējams izvēlēties,” saka E.Siļķēna.
Litenes kultūras nama vadītāja Maija Leimane domā, ka pamats bažām tomēr ir, jo cilvēkiem aizvien noteiktāk par izšķirošo faktoru apmeklēt kultūras pasākumu vai ne kļūst bārs vai bufete.
“Ja lauku kultūras namā ir atpūtas pasākums un nedarbojas bufete, cilvēki nenāk. Man vispirms jāsarunā bufete, tikai tad varu noteikt, kad būs balle. Kultūras nama vadītājs var “līst no ādas laukā”, lai pasākums izdotos, bet cilvēki izklaidei izvēlas, piemēram, naktsklubu, kur var dejot un arī iedzert,” saka M.Leimane.
Protams, ir apmeklētāji, kas novērtējot mākslu un kultūru, bet ir cilvēki, kam kultūras vērtības ir zemas,” spriež M.Leimane. Vadītāja pārliecinājusies, ka ļaudis nelabprāt apmeklē pasākumus, tomēr ne tādēļ, ka tie būtu nesagatavoti. “Ir nevēlēšanās “iznākt no mājām”. Esam pārāk “iesīkstējuši”,” bilst M.Leimane.
Rada kultūrvidi
Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Kostigova apšauba faktu, ka lizumnieši atteiktos apmeklēt pasākumu pagasta kultūras iestādē tāpēc, lai izklaidētos naktsklubā.
“Aptauju neesmu veikusi, bet esmu pārliecināta, ka lizumniešiem pietiek ar divām vietējām kafejnīcām. Iespējams, ka kaut kur klubi gūst virsroku pār kultūras namiem, bet ne Lizumā,” ir pārliecināta E.Kostigova. Tie esot vajadzīgi, jo radot kultūrvidi, apvienojot cilvēkus ar dažādiem talantiem un interesēm,” pārliecināta vadītāja. Naktsklubam viņa piešķir izklaides funkcijas.
Diskotēkas – klubiem
Daukstu pagasta Staru kultūras nama vadītāja Laimdota Ostrovska domā, ka diskotēkām vajadzētu notikt tikai klubos, bet kultūras namos jārīko balles, teātra izrādes un koncerti. “Šobrīd kultūras nami uzņemas klubu funkcijas,” saka vadītāja, nenoliedzot, ka vēlama abpusēja sadarbība. Piemēram viņa min kafejnīcu “Sonāte”, kas atrodas zem viena jumta ar Staru kultūras namu.
“Tam ir plusi un mīnusi, jo, ja namā notiek balle, daļa apmeklētāju visu vakaru pavada kafejnīcā. Citādāk būtu, ja cilvēki iegādātos vienu biļeti gan uz balli, gan kafejnīcu,” domā L. Ostrovska. Vadītāja pozitīvi vērtē kafejnīcas un kultūras nama sadarbību, rīkojot pasākumus bērniem. Arī firmas labprāt organizējot atpūtas vakarus Staros, jo kafejnīcas palīdz klāt banketa galdus.
“Staru kultūras nams atrodas netālu no pilsētas, tomēr nedomāju, ka starēnieši “raujas” uz to. Viņi izvēlas vietējo kultūras namu. Mums pārmet, ka diskotēkās jaunieši lieto alkoholu. Lai šādu aizrādījumu nebūtu, skolu jaunatnei domātas diskotēkas skolās,” saka L. Ostrovska.
Grūti atrast vadītāju
Jaungulbenes pagasta Gulbīša kultūras nams ir vienīgais rajonā, kur nav vadītāja. Tā pienākumus darba apvienošanas kārtībā veic pagasta bibliotēkas vadītāja Dzidra Rudzīte. Kādreizējai tā vadītājai Janīnai Bukovskai mainot darbavietu, pagasta padome izsludināja konkursu uz kultūras nama vadītājas vietu.
“Pieteicās vairākas personas, bet kandidatūras neatbilda darba specifikai, jo uzskatu, ka kultūras dzīves vadītājam jābūt cilvēkam, kas darbā ieliek sirdi. Konkursu vairāk nerīkosim, bet jau martā došos uz Kultūras izglītības tehnikumu, cerot, ka izdosies pieņemt darbā jaunu, profesionālu speciālistu, ko nebiedē dzīve laukos,” stāsta Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva.
Šobrīd Gulbīša kultūras namā mēģinājumos pulcējas vokālie ansambļi, dejotāji, pūtēju orķestra dalībnieki un citi pašdarbības mākslas piekritēji. Reizi mēnesī notiek kāds atpūtas pasākums vai diskotēka.
Divas kultūras iestādes
Lejasciema pagasta raksturīga iezīme ir, ka te atrodas divi kultūras nami. Sinolē tā vadītāja ir Ligita Krasta, bet Lejasciemā Rita Gargažina.
“Pagasta padomei finansiāli uzturēt divas vienādas iestādes ir grūti, bet mums izveidojusies laba sadarbība kultūras jomā. Neļaujam pasākumiem dublēties. Ligita ir režijas speciāliste, kas man palīdz režisēt ieceres. Savukārt es viņai izlīdzos ar Lejasciema kultūras nama mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Kopīgi pārrunājam ieceres, lemjam, kā būtu labāk. Manuprāt, esam viena kopīga vienība,” priecājas R.Gargažina.
Pagasta teritorija ir plaša, tāpēc Sinoles kultūras namu apmeklē sinolieši un mālmuižnieki, bet Lejasciema kultūras namu – lejasciemieši, dūrenieši un jānužnieki. Minētie kultūras nami ir vieni no tiem, kur vadītājas cīnās par apmeklētāju kultūru, neļaujot deju zālē nākt virsdrēbēs, ienest alkoholiskos dzērienus un smēķēt. Nav viegli, tomēr daudzi to ielāgojuši. Jauniešu pasākumos te nerīko izbraukuma tirdzniecību, tāpēc tad, kad notiek diskotēkas, daudz apmeklētāju ir kafejnīcā “Viktorija”. Tikai tad, ja kultūras namā notiek tā dēvētie slēgtie pasākumi, ir arī bufete.
Gulbenes rajonā ir 13 kultūras iestādes. No tām astoņi kultūras nami, četri tautas nami un kultūras centrs.
Kultūras un tautas namus vada sievietes. Bet Gulbenes kultūras centra vadītājs ir vīrietis.
