Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem daba steidzina ievu, ceriņu, augļu koku, krūmu un puķu ziedēšanu.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem daba steidzina ievu, ceriņu, augļu koku, krūmu un puķu ziedēšanu. Gandrīz par mēnesi ātrāk saulainākajās vietās ziedus atvērušas kreimenes.
“Katru gadu meteoroloģiskie novērojumi liecina, ka klimats Latvijā kļūst aizvien siltāks. Daba rīkojas pēc saviem ieskatiem, nevis tā, kā mēs to vēlamies,” saka Gulbenes meteoroloģiskās stacijas vadītāja Rudīte Vaice.
Speciāliste uzskata, ka maijs ir mēnesis, kas mūs tuvina vasarai, jo 19.maijā ir Vasarsvētki, tāpēc tam ir raksturīgs siltums. Zemāka gaisa temperatūra ir ievu ziedēšanas laikā, bet šogad silts bija arī aprīlis.
“5. un 6.aprīlī uzsniga sniegs. Tiklīdz tas nokusa, gaisa temperatūra paaugstinājās. Otrajā aprīļa dekādē maksimālā gaisa temperatūra bija plus deviņi grādi. Salīdzinot ilggadīgos vidējos novērojumus, šogad aprīļa dekādēs gaisa temperatūra bijusi par četriem grādiem augstāka. Atceros, ka ļoti silts aprīlis bija arī pirms četriem gadiem,” stāsta R.Vaice.
Meteoroloģiskajos novērojumos lasāmi ieraksti, ka, piemēram, 1999.gadā maksimālā gaisa temperatūra aprīlī bijusi plus 21 grāds, 2000.gadā – plus 26 grādi, bet 2001.gadā – plus 23 grādi. Šopavasar maija pirmajā dekādē dienā maksimālā gaisa temperatūra sasniegusi plus 25 grādus. 2000.gada maijā gaiss sasilis pat līdz 28,2 grādiem.
“Diemžēl aprīlī un maija pirmajā dekādē nokrišņu daudzums ir mazāks par normu, tāpēc zeme ir izkaltusi un put. Aprīlī nolija tikai 10,5 milimetri, lai gan norma ir 37 milimetri. Maija pirmajās nedēļās nokrišņu daudzums ir 6,5 milimetri, bet vajadzēja nolīt 17 milimetriem,” rēķina R.Vaice.
Gulbenes hidrometeoroloģiskajā stacijā ir izvietotas jaunas iekārtas un sensori, kas automātiski veic mērījumus.
