Ja Aladina burvju lampa ir no metāla un labi saglabājusies, tad, protams, tas ir antikvārs priekšmets.
Ja Aladina burvju lampa ir no metāla un labi saglabājusies, tad, protams, tas ir antikvārs priekšmets. To var paturēt vai dārgi pārdot. Bet ja nu tā ir beigta un pagalam? Un ko darīt ar veciem metāla katliem, pannām, kannām? Ko iesākt ar sarūsējušu kombainu, ko vairs nelietos?
Lai atvieglotu mūsu dzīvi un atbrīvotu no nevajadzīgiem metāllūžņiem, dažas firmas par savu komercdarbības veidu izraudzījušās metāllūžņu uzpirkšanu.
Kā to darīt?
Lai arī ar metāllūžņiem (dažām pannām, katliem) daudz nopelnīt nevar, tomēr vismaz var atbrīvoties no liekās nastas. Un saņemt arī kādu latu. Ja ir tāda vajadzība, jānoskaidro, kurā firmā un kad iespējams nodot metāllūžņus. Tur arī pateiks, kādus metāllūžņus pieņem un cik par to maksā. Varēs arī vienoties, vai lielgabarīta lūžņus jāpiegādā pašiem vai tiem atbrauks pakaļ. Dodoties uz firmu, līdzi jāņem pase, jo darījumu, protams, oficiāli noformē.
Vai atļaut rīkoties bērniem?
Nereti vecāki neiebilst, ka bērni vāc metāllūžņus – vispirms pašmāju tuvākajā apkārtnē, pēc tam arī dodas pie kaimiņiem. Bērns tādējādi dara kaut ko lietderīgu. Turklāt var mēģināt nopelnīt naudu vismaz saldējumam. Tomēr šajās darbībās var rasties pārpratumi. Redakcijā nācies tādus skaidrot. Gadījies, ka bērns kaut ko paņēmis bez atļaujas. Un tad vēl problēmas ar firmu, kas uzpērk. Faktiski no nepilngadīgām personām (kas nevar uzrādīt pasi) nedrīkst pieņemt metāllūžņus. Tātad, ja bērnam ļauts nodarboties ar vākšanu, tad vismaz kopā ar vecākiem vajadzētu doties uz firmu metāllūžņus nodot. Tā aiztaupīs nepatikšanas, pārdzīvojumus un psihotraumas.
Kāpēc tas vispār vajadzīgs?
Metāllūžņu vākšana un nodošana otrreizējai pārstrādei nav nekāds jaunums. Tāpat kā makulatūras vākšana (šī nodarbe pašlaik gan ir pieklususi) vai stikla taras nodošana.
Šodien tam ir vēl kāds aspekts. Visā pasaulē arvien vairāk popularizē nepieciešamību šķirot atkritumus. Tas vajadzīgs, rūpējoties par vidi un ekoloģiju. Tātad arī par mums, cilvēkiem. Atkritumu šķirošana un nodošana otrreizējai pārstrādei veicina arī taupīgāku dzīvošanu. Un sabiedrībai kopumā tas ir nepieciešams, tāpēc arī metāllūžņu uzpircēji patiesībā veic visnotaļ svētīgu darbu.
Kā nodrošināties pret zagļiem?
Nereti dzird stāstām briesmu lietas, ka alumīnija katls vai kanna pazūd no mājas pagalma vai piena steķa. Vārdu sakot – zagļi uzdarbojas burtiski saimnieku acu priekšā. Nereti gadījies arī, ka nakts laikā pilnībā nomontē elektrovadu līnijas un lauku viensētas paliek bez elektrības. Protams, zagļi tā rīkojas, lai nopelnītu. Tātad kaut kur viņi nodod sazagtos metāllūžņus. Taču oficiāli to izdarīt gandrīz nav iespējams (neviena sevi cienoša firma bez dokumentiem un šaubīgas izcelsmes metāllūžņus nepieņem). Ir nelegāli uzpircēji, kas palīdz zagļiem.
Kā nodrošināties pret zagļiem? Ir jābūt modriem. Savas lietas ir jāpieskata. Arī elektrolīnija uz savu māju. Ja kaut kas tomēr pazūd, tad pēc iespējas ātrāk par to ir jāziņo policijai. No operatīvas rīcības atkarīgs tas, vai zagli varēs atrast un saukt pie atbildības.
Būtiska ir arī iedzīvotāju attieksme. Tai jābūt neiecietīgai. Reiz dzirdēju veikalā, kā divi vīrieši aprunāja kādu trešo, kas regulāri zogot krāsaino metālu. Tātad visi to zina, smejas un neliekas ne zinis, jo nabadziņam vienīgais ienākumu avots ir metāllūžņi. Diemžēl tā mēs akceptējam zagšanu.
