Masu informācijas līdzekļos lasu, ka Jūrmala kļuvusi par vienu no pirmajām pašvaldībām, kas savu iedzīvotāju veselības aprūpi nolēmusi nodot privātās rokās.
Masu informācijas līdzekļos lasu, ka Jūrmala kļuvusi par vienu no pirmajām pašvaldībām, kas savu iedzīvotāju veselības aprūpi nolēmusi nodot privātās rokās. No 151 Latvijas slimnīcas lielākā daļa joprojām ir valsts un pašvaldību īpašums, un tikai dažas slimnīcas Rīgā ir privātas.
Slimnīcu privatizācijā iespējams saskatīt gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes. Pozitīvi vērtējama ir dažādu investīciju piesaiste, iespējas saimniekot racionālāk nekā līdz šim, kā arī uzlabot pacientu ārstēšanas iespējas. Tomēr privatizācija ārstniecības iestādi nepasargā no riska un atteikšanās no mazāk izdevīgu, bet iedzīvotājiem būtisku medicīnas pakalpojumu sniegšanas vai maznodrošināto personu ārstēšanas, lai iegūtu peļņu. Piemēram, slimnīcu biedrības pārstāvji uzskata, ka šobrīd arī investoru interese attīstīt slimnīcu biznesu Latvijā ir neliela, jo te ir ierobežotas peļņas iespējas. Arī pati ārstniecības finansēšanas sistēma pagaidām nav veidota, ievērojot tirgus principus.
Ārstējas ārzemēs
Saprotama ir iecere sadarbībā ar dažādiem veselības centru fondiem Latvijā veidot privātās slimnīcas, jo ir daudz pacientu, kam materiālās iespējas ļauj ārstēties ārzemēs. Tomēr pagaidām neviens nevar pateikt, vai tad, ja mums būs šīs privātās slimnīcas, maksātspējīgie pacienti tās izvēlēsies, vai tomēr vārds “ārzemes” vien viņus nedarīs veselākus. Protams, var mēģināt šos cilvēkus paturēt un ārstēt Latvijā, piedāvājot viņiem līdzvērtīgus medicīniskos pakalpojumus, var cerēt, ka slimnīcas nopelnīs. Tomēr vai tādējādi netiks veicināta pacientu šķirošana, aizmirstot, ka visiem ir vienādas tiesības saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Pagaidām valsts to cenšas saprast, lai gan ne viss ir kārtībā.
Veselību – valsts rokās
Tā uzskata Gulbenes rajona Jaungulbenes pagasta slimnīcas vadītāja Vija Āboliņa. “Veselības programma, kas izstrādāta Latvijā, veidotā tā, lai cilvēku veselība atrastos valsts rokās. Neiebilstu, ka ir privātās slimnīcas un privātās skolas, bet vai tas šobrīd ir iespējams, zinot ekonomisko situāciju un iespējas valstī? Uzskatu, ka laukos privātā slimnīca pastāvēt nevar. Ir daudz lemts un domāts, kā slimnīcai izdzīvot šajā laikā, bet tā nevar būt peļņas avots. Lai veidotos privātās slimnīcas, vajadzīgi ievērojami naudas līdzekļi, lai šīs ārstniecības iestādes būtu modernas un mūsdienīgas. Tas viss maksās, tāpēc risinājums varētu būt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas ieviešana. Privātā slimnīca – tas nav nekas slikts. Tā ir milzīga atbildība. Protams, arī šodien medicīnas darbinieks nevar darīt, kā vēlas. Viņam iespējami vairāk ir jāpalīdz cilvēkiem,” domā V.Āboliņa.
Privāti nozīmē dārgi
Tirzas lauku slimnīcas vadītāja Ieva Bērziņa pārliecināta, ka privātā slimnīca – tas nozīmē dārgi. “Vai mūsu cilvēki ir maksātspējīgi? Ja veido privāto slimnīcu, piemēram, laukos, tai jābūt moderni aprīkotai, par ārstēšanos tajā arī attiecīgi jāmaksā, bet šobrīd mēs esam nabagi, tāpēc strādājam ar tām iespējām, kādas šobrīd ir. Visi labi zinām, kādi ir šodienas valsts noteiktie izcenojumi, cik maksā vienas dienas pavadīšana valsts ārstniecības iestādē, piemēram, Linezerā vai citur. Tās ir ievērojamas summas. Tikai tie, kas ir bagāti un var atļauties, dodas ārstēties, kur vēlas. Mums nav iespējams rast privātsponsorus. Lielākā daļa uzņēmumu vadītāju ir gados jauni cilvēki, kas par slimībām vispār nedomā,” saka I.Bērziņa.
Slimnīca kā bizness
“Slimnīca nevar kļūt par biznesu, lai gan tagad daudz runājam, ka dzīvojam kapitālisma apstākļos, kas nav iedomājami bez biznesa attiecībām. Esmu ilgi nostrādājusi medicīnā un uzskatu, ka nedrīkstam kļūt tikai par iekarotāju un dalītāju pasauli, aizmirstot par visu cilvēcisko. Humānais nozīmē saskarsmi ar cilvēkiem, kas nav mehānismi, jo viņos valda emociju pasaule. Medicīnai nekādā gadījumā nepiestāv apzīmējums “bizness”,” saka V.Āboliņa. I.Bērziņa uzskata, ka veselība ir dārgākais, kas cilvēkam ir. “Ja mums ir laba veselība, tad tas ir mūsu kapitāls. Bizness var būt dažāds. Izdevies un neizdevies, spēcīgs un vājš. Tomēr esmu pārliecināt, ka medicīna, privātā slimnīca nevar būt bizness,” saka I.Bērziņa. Aptaujātie medicīnas speciālisti domā, ka privātās slimnīcas izveide prasa pārdomātu rīcību.
Pacientus nešķiros
Lielāko pilsētu medicīnas darbinieki domā, ka slimnīcu privatizācijas rezultātā ieguvēji būs iedzīvotāji, jo dažādas investīcijas ļaus uzlabot ārstēšanas kvalitāti, bet nelielās slimnīcās varēs radīt lielāku komfortu slimniekiem, kā arī veidot apkalpojošā personāla uzmanīgāku attieksmi pret pacientiem. Tomēr tas liek domāt, ka viss privātais, kā liecina dzīve, ir dārgs. Tieši dārdzība var radīt pacientu šķirošanu, jo maksātnespējīgā ārstēšana var būt slimnīcai neizdevīga. Protams, tas, kas būs pieņēmis lēmumu veidot privāto slimnīcu, apgalvos pretējo, sakot, ka mērķis nav šķirot pacientus pēc viņu maka biezuma, jo, sniedzot pakalpojumus, būšot, kas par tiem maksā. Iespējamie maksātāji – apdrošināšanas kompānijas, valsts vai arī pašvaldība. Tomēr rūgtā pieredze liecina, ka galvenais maksātājs ir un paliek cilvēks.
Kontroli valsts rokās
Labklājības ministrijas speciālisti uzskata, ka slimnīcu privatizācija jāvērtē pozitīvi, tomēr veselības politikai, stratēģijai un finansējumam jāpaliek valsts pārziņā, neļaujot veidoties slimnīcu apvienībām, kas varētu diktēt savus noteikumus. Privatizācijā kā riska momentu viņi saskata iespēju, ka privāts uzņēmums, kam, gribam to atzīt vai ne, galvenais tomēr ir peļņa, var atteikties no tam neizdevīgiem pakalpojumiem, piemēram, no smagi slimu vai maznodrošinātu pacientu ārstēšanas. Tādā gadījumā rūpes par viņiem paliks valsts vai konkrētās pašvaldības ziņā.
Izdevīgas “laulības”
Neesmu medicīnas speciāliste, tomēr uzskatu, ka slimnīcu privatizācijas process prasa rūpīgu tā izpēti un analīzi. Īpaši tagad, kad tik daudz runājam par valsts finansējumu medicīnai, kad par normālu algu iestājas medicīnas māsas. Manuprāt, valstij ir jānodrošina veselības aprūpes sistēma tā, lai katra slimnīca varētu nodrošināt savu pastāvēšanu vienalga, kas ir tās īpašnieks. Piedāvājums veidot privātu uzņēmumu man asociējas ar valsts nespēju, nevēlēšanos vai cenšanos atbrīvoties no vienas no smagākajām nastām. “Laulībām” starp valsti un privātu struktūru medicīnas jomā jābūt iepriekš rūpīgi pārdomātām.
