Iedzīvotāji: uzskata, ka katrā mājā jābūt barotavai spārnotajiem draugiem.
Iedzīvotāji: uzskata, ka katrā mājā jābūt barotavai spārnotajiem draugiem
Aukstumā visvairāk cieš putnu sugas, kas nav pielāgojušās Latvijas skarbajai ziemai. Izdzīvot šādos apstākļos palīdz tas, ka izdodas atrast barību un ja cilvēki tos baro.
“Tāda sala rezultātā, kāds ir pie mums, ir vērojama putnu mirstība,” laikrakstam stāsta ornitologs Andris Avotiņš.
Beļavas pagasta “Baltiņu” māju saimnieks Uldis Deguns uzskata, ka katrā mājā vajadzētu iekārtot putnu barotavu. “Katru dienu barotavā pie mājas nolieku kilogramu prosas un kukuli baltmaizes, arī speķi. Vispirms atlido zīlītes, arī zvirbuļi grib ēst. Citreiz ciemojas dzeņi un citi putni,” apgalvo U.Deguns. Ja veicoties medībās, tad viņš tos palutinot ar cūkas ādu vai ar samaltu un pēc tam apceptu baltmaizi. “Putniņi pieraduši, ka viņiem šeit ir klāt galds, tāpēc aizmirst viņus nevar,” saka U.Deguns. Jaunu barotavu saimnieks gatavojot ik pēc diviem gadiem.
Ornitologs norāda, ka ziemā sals un barības trūkums ir viens no būtiskākajiem putnu skaita samazināšanās faktoriem.
“Ziemā mazākiem putniem – zīlītēm un zeltgalvīšiem – mirstība ir liela,” apgalvo A.Avotiņš.
Viņš apstiprina, ka esot tādas putnu sugas, no kurām Latvijā pārziemo tikai atsevišķi īpatņi. Pie tiem pieskaitāmi dziedātājstrazdi un plukšķi. “Ir sugas, kam ziemošana Latvijā nav parasta parādība. Parasti šādas sugas ziemo pie ūdeņiem, kas lielā salā aizsalst, tāpēc mirstība ir lielāka. Tā tas ir ar gulbjiem, kuriem ziemošana šeit nav dabiska,” norāda ornitologs.
Pēdējos gados ziemas šeit bijušas siltas, tāpēc aizvien lielāks skaits gulbju nedodas projām. A.Avotiņš ievērojis, ka šoziem Latvijā palikuši arī mājas strazdi. “Ja cilvēki viņus nebarotu, tad tie nosaltu. Taču, ja putnus cilvēki sāk barot, tad to nevajadzētu pārtraukt darīt. Putns pie tā pierod, un, ja barības nebūs, tad būs zaudējis laiku, kad to varētu meklēt citur, un cietīs,” secina viņš. Šādā aukstumā var novērot to, ka putni agrāk no rītiem nāk pie barotavām, nevis sagaidot dienu. Naktī sals paņem tik daudz enerģijas no viņiem, tāpēc viņiem vajag barību,” saka A. Avotiņš. Viņš spriež, ka zīlītēm aukstumā palīdz tas, ka koki nav apledojuši un nav bijuši atkušņi. “Tāpēc zīlītes mizu spraudziņās var meklēt kukaiņus,” saka viņš.
