Pilsētas iedzīvotāji, kas dzīvo Dzirnavu dīķa, kas būtībā ir uzpludināta Krustalīces upe, apkārtnē, pauž sašutumu, ka dīķa ūdens siltā laikā smird, aizaug un ir piedrazots, bet nekas netiek darīts, lai šo ūdenskrātuvi sakārtotu.
Pilsētas iedzīvotāji, kas dzīvo Dzirnavu dīķa, kas būtībā ir uzpludināta Krustalīces upe, apkārtnē, pauž sašutumu, ka dīķa ūdens siltā laikā smird, aizaug un ir piedrazots, bet nekas netiek darīts, lai šo ūdenskrātuvi sakārtotu.
“Pilsētas varas aparāta vienaldzība un neizdarība šajā lietā ir liela. Dzirnavu dambis ir pārvērties par aizaugošu, smirdošu un antisanitāru ūdenstilpi pilsētā. Slūžas pie Vidus ielas tilta ir salauztas jau ilgu laiku. Labi, ka bānītis brauc uz citu pusi un pilsētas viesiem nav jāredz šī nesakārtotība,” norādīts redakcijai adresētajā vēstulē.
To, ka Dzirnavu dīķa gultnes piesārņojums ir ārkārtīgi liels, atzina arī Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes daļas vadītājs Jānis Lūkins.
Dīķa sakārtošanai ir nepieciešams projekts, bet tā īstenošanai – ievērojamas investīcijas, apliecina arī pilsētas domes labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte, kura stāsta, ka jau šogad mēģināšot iztīrīt daļu ūdenskrātuves.
“Dzirnavu dīķis (īpaši siltā laikā) smird jau daudzus gadus. Esam apsekojuši ūdenstilpes krastus, bet nevienu cauruli, pa kuru dīķī atklāti ieplūstu kanalizācijas ūdeņi, neatklājām, lai gan esmu pārliecināts, ka tā notiek. Dīķis ir pilsētas domes īpašums, tāpēc par tā sakārtošanu ir jārūpējas pilsētas domei. Kad pirms vairākiem gadiem avārija notika SIA “Gulbenes degvielai” un dīķī ieplūda mazuts, izteicām priekšlikumu, ka dīķis jānolaiž, lai iztīrītu tā gultni. Diemžēl tā ir problēma, kuras risinājumam nepieciešams ievērojams līdzekļu apjoms,” saka J.Lūkins. Viņš stāsta, ka arī šovasar Gulbenes daļas darbinieki saņēmuši sūdzību par to, ka ūdens dīķī smird. Vairākās vietās ņemts ūdens analīzēm, bet tās nenorādīja, ka piesārņojuma koncentrācija ir liela.
J.Lūkins norāda, ka pēc dīķa ūdens nolaišanas, ir jāpaiet vismaz diviem gadiem, lai gultnes tīrīšanai varētu izmantot tehniku, bet šajā laikā gultnes izgarojumi tāpat kā iedzīvotāju neapmierinātība būs vēl lielāka. “Šobrīd galvenais ir panākt, lai tuvējo māju iedzīvotāji dīķī neieplūdinātu kanalizācijas ūdeņus. Pirms dažiem gadiem mēs apsekojām daļu individuālo māju iedzīvotājus un interesējāmies, vai viņiem ir automātiskā veļas mazgājamā mašīna, duša, vanna un tamlīdzīgi, jo tas liecina, ka ir ierīkots ūdensvads. Lūdzām norādīt, kur novada kanalizācijas ūdeņus. Daudzi bilda, ka tam esot izveidota speciāla tvertne. Ne visos gadījumos teiktajam varēja noticēt, bet mūsu pienākumos neietilpst katras mājas apsekošana,” stāsta J.Lūkins.
Lai vismaz daļēji varētu atrisināt problēmu, ir plānots daļu individuālo māju, kas atrodas ap dīķi, pieslēgt vienotai kanalizācijas sistēmai, bet nav pārliecības, ka māju saimnieki spēs un vēlēsies samaksāt izdevumus, kas būs saistīti ar kanalizācijas sistēmas izbūvi. J.Lūkins norāda, ka arī pilsētas domei šobrīd nav tik daudz līdzekļu, lai sistēmai pieslēgtu visas privātās mājas, jo būs izdevumi par pārsūknēšanas stacijas izbūvi un tamlīdzīgi.
“Šobrīd gaidām, lai sāk piesalt, tad varēsim sākt kaut ko darīt. Ne visās vietās būs iespējams piekļūt ar tehniku, tāpēc sakopšanā ievērojamu apjomu vajadzēs veikt ar rokām,” norāda L.Miezīte.
Gulbenietis Pēteris Melbārdis vēlas gūt vairāk informācijas no pilsētas pašvaldības un citām institūcijām, ko drīkst darīt cilvēks, kura īpašums robežojas ar upes gravu, kāds ir sods par pārkāpumiem, kas saistīti ar ūdens piesārņošanu, un tamlīdzīgi.
“Krustalīce ir mūsu pilsētas vienīgā upe, bet kāda ir ar tās sakoptību saistītā perspektīva? Esmu dzirdējis, ka pašvaldībai ir projekts, ka Ievugravas ēkas pieslēgs ūdens attīrīšanas iekārtām un pilsētas ūdensvadam, bet konkrētas informācijas par to nav. Upes un dīķa krastā notiek daudz celtniecības un rekonstrukcijas darbu, tāpēc būtu lietderīgi zināt, kā rīkoties. Pretējā gadījumā cilvēks par saviem līdzekļiem uzstādīs modernu attīrīšanas iekārtu, bet pēc diviem gadiem viņa māju pieslēgs kopējai sistēmai,” spriež P.Melbārdis.
“Pilsētas dome ir noteikusi, ka desmit metru joslai ap dīķi, ir jābūt sakoptai un brīvai no mazdārziņiem, dažādām būvēm un cita. Ja iedzīvotāji to piesārņo, viņus var sodīt,” saka L.Miezīte.
