Ilgu stabules
Piespied pirkstu ilgu stabulītei,
Lai vissmalkākās tur skaņas nāk.
Un lai tālāk skan
Un sadzird manas ilgas
Sapņu vītoliņš no pagātnes.
Piespied lūpas ilgu stabulītei,
Jo tā vienīgā tik skaisti māk,
Un tev ausīs skan,
Ar melodijām pildās –
Vītols starot sāk no pazares…
Staro, vītoliņ, un klausi stabulītei,
Sildi skaņas liegās, maigākās –
Tās no pagātnes –
Un sadzird manas ilgas,
Skanot simtiem dzidrās stabules…
Sveiciens Valkas
“Zelta rudenim”
desmitgadē
Zini to un, draudziņ, atceries:
Es tev vienmēr būšu blakus klāt.
Lai pret kuru kāpsli atsperies,
Tikai es tev stingri teikšu – stāt!
Atkārtoti klusi teikšu – stāt…
Raugi, kur stāv “Zelta rudens” nams,
Un tev dzīvesprieks būs vienmēr klāt.
Dari, ko vien vēlies darīdams,
Esi labsirdīgs, nāc pulkā stāt!
Nes kā lāpu, prieku dāvādams,
Suminot “Zelta rudeni”, kājās stāvēdams.
