Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Latvijā plāno veidot vēl vienu starptautisku militāru bāzi

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Foto: Ilmārs Znotiņš (VPK)

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, aģentūrai LETA apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas – pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks aģentūrai LETA teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami “garš solis” ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

“Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi,” uzsvēra Pabriks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Brigādes līmenī karavīru skaits Latvijā nebūtu daudz lielāks par to, kāds tas ir patlaban kopā ar NATO kaujas grupu, tomēr atšķirība ir tajā, ka brigādēm ir cita tipa armijas spējas.

“Brigāde nosacītu būtu aptuveni 2500 karavīri,” piebilda ministrs.

Tāpat paralēli brigādei Latvija uzstās uz lielāku ASV spēku klātbūtni un lielāku militāri finansiālo palīdzību no šīs valsts. Šajā ziņā gan akcents ir tieši uz armijas spējām, piemēram, ja ASV nolemtu izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja sabiedrotie samitā nolems uz Latviju nosūtīt papildu spēkus, būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams jauns mācību poligons starptautiskajiem spēkiem un otra starptautiskā bāze, jo patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē.

Ministrs patlaban nekomentēja bāzes iespējamās atrašanās vietas, taču tādas esot vairākas. Ministrija izvēlēšoties ekonomiski izdevīgāko un tādu, kur būs iespēja tuvumā trenēties. 

Liepājas pilsēta tā nebūšot, jo nepieciešama tāda vieta, kur iespējams izveidot poligonu. Vienlaikus Pabriks nenoliedz, ka Aizsardzības ministrija vēlētos piesaistīt NATO līdzekļus arī Liepājas militārās infrastruktūras attīstībai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nenoliedzot, ka otras bāzes infrastruktūras organizēšanas un būvniecības darbi prasīs pietiekami ilgu laiku, ministrs vērsa uzmanību, ka sabiedroto karavīrus iespējams izvietot arī speciāli aprīkotās teltīs. Tā bija ar NATO kaujas grupā iekļautajiem Kanādas karavīriem, kuri ilgāku laiku dzīvojuši teltīs un tikai pēc būvniecības pārgāja uz kazarmām.

Pabriks arī atgādināja, ka tuvākajā laikā Latvijā gaidāms arī 600 līdz 800 karavīrus liels Dānijas armijas kontingents. Ministrs neminēja, vai dāņiem nāksies mitināties teltīs Ādažu bāzē, tomēr pastāvot varianti arī par karavīru izvietošanu ārpus Ādažu bāzes.

“Jebkurā gadījumā, sāksim sabiedroto karavīrus virzīt ārpus Ādažiem, tāpēc jau mums vajag otro bāzi,” nobeigumā piebilda ministrs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā ziņots, Baltijas valstu premjeri kopīgajā paziņojumā norādījuši, ka gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē, kas jūnija beigās notiks Madridē, centīšoties apstiprināt nākamo NATO stratēģisko koncepciju, kā arī ievērojami stiprināt NATO ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības risinājumus un NATO austrumu flangu.

Patlaban Baltijas valstīs ir izvietotas NATO kaujas grupas. Ādažu bāzē ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no desmit valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Tāpat Ādažos un Lielvārdē dislocēti ASV karavīri.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments 21.aprīlī atbalstījis valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju dāņu karavīrus. Paredzams, ka dāņu bataljons būs gatavs pievienoties Latvijā izvietotajam NATO kontingentam maija sākumā.

Jau ziņots, ka arī Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns iepriekš paziņojis, ka Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var arī būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz ☺☺☺ Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (3)

  1. Vispār jumtus norāva.
    Kādas vēl bāzes! Tā jau ar plikām pakaļām paliksim,kas tad viņus uzturēs un sponsorēs.

    1
    2
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.