Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 1,876 miljoniem

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju – par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76 % gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91 % un migrācijas dēļ – par 0,01 %. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 400 bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8 % mazāk nekā 2020.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 34 600 cilvēku – par 5 746 jeb 19,9 % vairāk. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20.gadsimta 90. gados.

Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība – nomira par 17 200 vairāk iedzīvotāju nekā piedzima (2020.gadā – par 11 300), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995.gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinot ar 2020.gadu, iebraucēju skaits palielinājies par 43,5 %, bet aizbraucēju – tikai par 8,2 %. Latvijā no ārvalstīm ieradās 12 700 iedzīvotāju (par 3800 vairāk nekā 2020.gadā), bet aizbrauca gandrīz 13 000 – par 1000 vairāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No Eiropas Savienības valstīm ieradās 3700 jeb 29,1 % iebraucēju. No Lielbritānijas iebrauca 2500 cilvēku jeb 19,7 % no kopējā imigrantu skaita (2020.gadā – 2000). Vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no NVS valstīm – 3100 iebraucēju, kas ir par 1200 jeb 60,5 % vairāk nekā 2020.gadā, tajā skaitā 2021.gadā no Krievijas ieradās 1600 un no Baltkrievijas 700 imigrantu. Pērn no Ukrainas ieradās 1400 imigrantu.

2021.gada imigrācijā gandrīz 7000 jeb 54,8 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2020.gadā – 4700 jeb 53 %). Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 13 000 iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2021.gadā emigrēja 8300, kas bija par 4,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Lielbritāniju 2021.gadā pieauga par 35,5 % – emigrēja 2500 (2020.gadā – 1900). Uz Vāciju izbrauca 2500 iedzīvotāju jeb par 10,9 % vairāk nekā 2020.gadā. Būtiski samazinājās emigrācija uz NVS valstīm – par 40,1 %. 71,4% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2020.gadā – 68,9 %).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās, un 2021.gadā piedzima par 4500 bērnu mazāk nekā 2016.gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2986, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita.

Iedzīvotāju skaits vecumā 15-64 gadi turpināja samazināties – par 12 400 jeb 1 %. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija vērojama senioru pieauguma tendence, pērn nedaudz samazinājies arī iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2021.gadā par 2100 jeb 0,5 %, tomēr to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,8 % līdz 20,9 %. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,1 gadam Latgalē.

2022.gada sākumā 49,2% pilngadīgo vīriešu (atraitņi – 3,4 %) un 41,4 % sieviešu bija precētas (atraitnes – 16,1 %), savukārt 35,1 % vīriešu un 24,6 % sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 70,4 % vīriešu un 64 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pērn valstī dzīvoja 1,282 miljoni jeb 68 % pilsētu iedzīvotāju un 593 000 jeb 32 % lauku iedzīvotāju.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 53 % valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

2021.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 1,3 % jeb 4700, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 2,2 % (5500), Vidzemē – par 1,4% (2600), Kurzemē – par 1,2 % (2800), Zemgalē – par 1,1 % (2500). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,4 % jeb 8800.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rīgā dzīvo nepilni 606 000 iedzīvotāju, kas ir 32 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 47% no pilsētu iedzīvotājiem.

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6 % jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī – par 1,9 % (1507 cilvēki), Rīgā – par 1,4 % (8816), Rēzeknē un Ventspilī – par 1,3 % (attiecīgi 358 un 417), Jelgavā – par 1,2 % (642), Jēkabpilī – par 1 % (211), Liepājā un Valmierā – par 0,9 % (attiecīgi 604 un 214), bet vismazāk Ogrē – par 0,5 % (106). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Jēkabpilī, un Ogrē.

2021.gadā iedzīvotāju skaits pieauga astoņos novados no 36. Iedzīvotāju skaita palielinājums bija vērojams tikai Pierīgas novados – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas pašvaldībās. Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā – 4,9% jeb 1607 cilvēki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – 57 600 – un Valmieras – 50 800 – novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju un Varakļānu novads ar tikai 2900 iedzīvotāju.

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2021.gadā pieauga tikai Pierīgas reģionā – par 1,6 % jeb 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,6 % jeb 900) un Rīgā (par 2,2 % jeb 2100). Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,6 %. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,4 % Jelgavā līdz 14,6 % Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 27,3 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,3 un 11,8 %.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15-64 gadi svārstās no 62,3 % Kurzemē līdz 63,6 % Latgalē. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 2800, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5600 un Latgalē – par 3600. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3 % Rīgā līdz 60,6 % Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (59,9 %), bet visvairāk Rēzeknes novadā (66,6 %).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,8 %, vismazāk Pierīgā – 18,1 %). Valstspilsētās lielākais iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars ir Ventspilī (23,8 %), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 19,5 %. Visvecākais ir Valkas un Krāslavas novads – attiecīgi 25,3% un 24,7% iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 10,1 %.

Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. 2022.gada sākumā iedzīvotāju skaits Igaunijā bija 1,332 miljoni, bet Lietuvā – 2,795 miljoni iedzīvotāju pēc provizoriskā novērtējuma.

Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā – trešo. Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – mīnus 5300 cilvēki, bet migrācijas saldo pozitīvs – 7000 cilvēki. Lietuvā dabiskais pieaugums bija negatīvs – mīnus 24 400 iedzīvotāji, un migrācijas saldo pozitīvs – 19 700 cilvēki.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra un citu administratīvo avotu datus.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.