Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Latvijas Mediju ētikas padome aicina medijus atbildīgi izvērtēt un nepieciešamības gadījumā atsaukt publicētās ziņas par personas nāvi

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēdē tika izvērtēta sūdzība saistībā ar no Covid-19 mirušā bijušā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Arņa Cimdara nāves atspoguļojumu. Sūdzības iesniedzēja, kas ir mirušā dzīvesbiedre, mediju publikācijās saskatījusi maldinošas, godu un cieņu aizskarošas informācijas izpaušanu, tādējādi žurnālistiem pieļaujot mediju ētikas pārkāpumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka “All Media Latvia” (AML) raidījuma “TV3 Ziņas” sižetā un portāla “skaties.lv”, kas ir daļa no AML uzņēmumu grupas, rakstā nav notikusi faktu pārbaude un ir atspoguļota nepārbaudīta informācija, nepatiesi apgalvojot, ka Arnis Cimdars mediķiem varētu būt uzrādījis viltotu Covid-19 sertifikātu. Turklāt šajās publikācijās norādīts, ka viltotu sertifikātu šajā pašā medicīnas iestādē, iespējams, uzrādījis vēl kāds Cimdaram tuvs cilvēks, kurš slimnīcā reanimācijā cīnās par savu dzīvību. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, publiskojot nepatiesu informāciju, ziņu sižeta un raksta veidotāji ir pārkāpuši žurnālistu ētikas principus.

Ētikas padomes pieprasītajā un AML sniegtajā skaidrojumā teikts, ka ziņu moderators, vēstījot sūdzībā norādītās ziņas, izmantoja atstāstījuma izteiksmi, tādā veidā faktiski atstāstot citas personas teikto bez pārliecības par teiktā patiesumu. Sižetā publicētā informācija esot bijusi neoficiāla, tikvien norādot uz šādu apstākļu iespējamību. Tā rezultātā AML uzskata, ka raidījumā faktiski tika atstāstīta informācijas pirmavota paustā informācija, auditorijai mērķtiecīgi neradot iespaidu, ka AML apsūdz Cimdaru krimināli sodāmā nodarījumā, turklāt šī neoficiālā informācija tika pasniegta iespējami saudzīgākā veidā bez stingriem un viennozīmīgiem apgalvojumiem.  AML uzskata, ka nav pieļāvusi nepatiesas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas publiskošanu un nav centusies tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju. Vienlaikus medijs norāda, ka, no Valsts policijas saņemot informāciju, ka apstiprinājumu nav guvusi sūdzībā norādītajos mediju materiālos izplatītā neoficiālā informācija par viltus sertifikātu, atvainojās Cimdara ģimenei. Ievērojot, ka AML publiski atvainojās šai ģimenei, negaidot un nesaņemot oficiālu pieprasījumu par atvainošanos, AML darbībā konstatējama godprātības principa ievērošana. Lai arī Ētikas kodekss paredz sniegt patiesu, pārbaudītu un kritiski izvērtētu informāciju, AML vērš uzmanību, ka medijam nav liegts publiskot informāciju no neoficiāliem informācijas avotiem, neatklājot to identitāti, ne arī pasniegt informāciju atstāstījuma un pieņēmuma formā. Pretējā gadījumā, ja katrā situācijā medijam būtu jāvēršas pie attiecīgās iestādes, lai saņemtu oficiālu lēmumu, kas apstiprina iegūto informāciju, tiktu nepamatoti ierobežota tāda mediju pamatvērtība kā sabiedrības piekļuve informācijai un informācijas un viedokļu daudzveidība.

Izvērtējot sūdzībā norādīto un iepazīstoties ar AML skaidrojumiem, Ētikas padome konstatējusi biedrības Ētikas kodeksa 4.1. un 4.6. punktos nostiprināto godprātības un informācijas iegūšanas un izmantošanas principu pārkāpumus. Sākotnējā medija rīcība, izplatot ziņas par iespējami viltotu vakcinācijas sertifikātu, uzskatāma par pietiekami nepārbaudītu ziņu sensacionalizāciju un bijusi nepamatoti pārsteidzīga, ievērojot notikušā sensitīvo kontekstu. Gadījumos, kad aplūkojamais jautājums saistāms ar personas nāvi, medijam jāpaļaujas tikai uz pārbaudītiem faktiem, kā arī uz īpaši piesardzīgu un padziļinātu informācijas avotu izpēti. AML rīcība, raidījumā iekļaujot ziņas, ka “iepriekš paustā informācija nav guvusi apstiprinājumu”, tostarp atvainojoties Cimdara ģimenei, liecina par pievērsto uzmanību notikumu attīstībai, taču Ētikas padomes ieskatā šāda medija rīcība bijusi novēlota, jo gadījumā, kad tiek norādīts, ka mirusi persona, iespējams, izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, informācijas precizēšana pēc teju diviem mēnešiem neatsver mirušā piemiņai un Cimdara tuviniekiem nodarīto kaitējumu. Tik sensitīvā situācijā, kāda aplūkota šajā lietā, AML bija jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai izvairītos no nepamatota mirušā un viņa tuvinieku aizskāruma. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus Ētikas padome konstatē, ka kļūdu labojums un atvainošanās nav izplatīta pēc iespējas savlaicīgi, ātri, atbilstoši un formā, kā tika izplatītas sākotnējās ziņas. Turklāt AML interneta vietnē joprojām ir pieejama informācija par izplatīto neoficiālo ziņu bez atsaukuma un atvainošanās, kas nebūtu pieļaujams iepriekš minēto apstākļu dēļ. Ja situācijas fakti mainās, medijam jānodrošina, ka patiesībai neatbilstoša informācija tiek atsaukta, piemēram, papildinot rakstu vai sasaistot to ar jaunāku publikāciju, no kuras nepārprotami izriet, ka iepriekš izplatītā informācija izrādījās nepatiesa. Papildus jāņem vērā, ka AML ziņu radījumā izplatīto informāciju pārpublicējusi virkne citu mediju, kas Cimdara ģimenei varēja radīt papildu kaitējumu, tomēr ziņa par konkrētās informācijas neatbilstību patiesībai neiegūst tik plašu rezonansi, kā sākotnējā, uz nepatiesas informācijas balstītā ziņa. Tāpēc atbildīga rīcība no AML puses, lai mazinātu nodarīto kaitējumu, būtu pēc iespējas rūpēties, lai medijos, kuros ir pārpublicēta nepatiesā ziņa, pie tās tiktu publicēts atsaukums un atvainošanās. Vienlaikus Ētikas padome aicina medijus, kuri pārpublicēja raidījumā norādīto informāciju, atsaukt to atbilstošā veidā, kā arī publiski atvainoties bojā gājušā tuviniekiem.

Par Latvijas Mediju ētikas padomi

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā, apvienojoties kopumā 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 33 biedri, pārstāvot visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības valdes loceklis ir Jānis Lielpēteris. Sūdzības Mediju ētikas padome izskata deviņu cilvēku sastāvā. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Papildu informācija: www.lmepadome.lv.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.