Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Janvārī izvērtētas sūdzības par maldinošu un aizskarošu informāciju, godprātības un daudzveidības trūkumu, kā arī faktu un viedokļu nenošķiršanu žurnālistu darbā

Janvārī norisinājās biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde, kas, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, vēl aizvien turpina notikt attālināti. Ētikas padome saņēmusi un izvērtējusi sūdzības par tādiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem kā maldinošas, godu un cieņu aizskarošas informācijas izpaušanu, godprātības un daudzveidības trūkumu, diskriminācijas un naida kurināšanas, kā arī faktu nenošķiršanas no žurnālistu viedokļiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sūdzībā par ziņu portāla TVNET rīcību saistībā ar S.Veinbergas rakstu “Par slepkavības mēģinājumu Tukumā atbildība jāuzņemas Latvijas politiķiem un baznīcai” tās iesniedzējs norādījis, ka rakstā pārkāpti biedrības Ētikas kodeksa 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4. punktos nostiprinātie mediju ētikas principi, kas paredz, ka žurnālisti ievēro godprātību, daudzveidību un nepieļauj diskrimināciju un naida kurināšanu, kā arī faktu un viedokļu nenošķiršanu. Vienlaikus iesniedzējs lūdzis vērtēt TVNET rīcību, sistemātiski neizskatot iesniedzēja lūgumus izvērtēt sūdzības par iepriekšminēto rakstu. Lai izvērtētu radušos situāciju, Ētikas padome lūgusi TVNET sniegt skaidrojumu, kurā medijs norāda, ka konkrētais raksts ir uzskatāms par viedokli, tādēļ tas nav pakļaujams patiesības pārbaudei, un šādiem rakstiem nav prasības būt objektīviem, jo tas ir subjektīvu uzskatu žanrs, kam ir noteikti sociāli vai politiski uzdevumi. Tāpat TVNET skaidro, ka iesniedzējs savu sūdzību adresējis vairākām personām, katrai no tām lūdzot vērtēt naida runas un reliģiskās diskriminācijas pazīmes publikācijā vai medija darbībā savas kompetences un tiesiskās piekritības robežās, tādējādi iesniedzējs ir vērsis TVNET galvenā redaktora uzmanību rakstā paustajam, taču nelūdza sniegt atbildi. TVNET vērš uzmanību, ka Iesniedzējam ir jāievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību lūgumu izteikšanai, kas aplūkotajā situācijā TVNET ieskatā nav darīts. 

Izvērtējot situāciju un iepazīstoties ar iesniedzēja iesūtītajiem materiāliem un TVNET skaidrojumu, tika konstatēts biedrības Ētikas kodeksa 4.7. punktā nostiprinātā cieņas principa pārkāpuma pazīmes. Ētikas padome visupirms vērš uzmanību, ka jautājumu par traģisko notikumu atspoguļojumu Tukumā medijos kopumā vērtējusi pagājušā gada maija un jūlija sēdēs, secinājumus par kopējo notikumu atspoguļojumu iekļaujot Ētikas padomes 2021. gada 27. maija atzinuma Nr. 9/2021 8. punktā, kā arī preses paziņojumā pēc 2021. gada jūlija sēdes. Ētikas padomes ieskatā TVNET, vairākkārtēji neatbildot sūdzības iesniedzējam, rīkojās pretēji biedrības Ētikas kodeksā nostiprinātajam cieņas principam, kas paredz, ka medijam, saņemot šādu lūgumu, savstarpējā saskarsmē pēc iespējas jāapliecina cieņa, kas aplūkotajā situācijā nozīmētu sniegt atbildi uz iesniedzēja iesniegumu. Pat tad, ja TVNET aplūkotajā gadījumā nesaskata iesniedzēja iesniegumā norādītos ētikas vai normatīvo aktu pārkāpumus, šādas medija pozīcijas paziņošanu auditorijai pieprasa mediju ētikas principi. Protams, virknē gadījumu atbildēt uz visiem medijā saņemtajiem auditorijas iesniegumiem nav iespējams, taču īpaša vērība jāpievērš tiem gadījumiem, kad medija auditorija atkārtoti lūdz sniegt vērtējumu par kāda konkrēta medija materiāla atbilstību normatīvo aktu vai ētikas normu prasībām. Lūgumu izteikšanas formai nevajadzētu būt par formālu kritēriju, lai sniegtu atbildi uz tādiem iesniegumiem, kuros var skaidri identificēt iesniedzēju un tie nav anonīmi. Ētikas padome aicina TVNET sazināties ar sūdzības iesniedzēju, sniedzot atbildi uz iesniegumā norādīto, kā arī turpmāk saskarsmē ar auditoriju ievērot savstarpējās cieņu.

Savukārt otrā izskatītajā sūdzībā tās iesniedzēja “All Media Latvia” (AML) raidījuma “TV3 Ziņas” sižetā saskatīja nepārbaudītas, nepatiesas, godu un cieņu aizkarošas informācijas izplatīšanu saistībā ar viņas ģimenes locekļa nāves apstākļu atspoguļojumu. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka nav notikusi faktu pārbaude un sižetā ir atspoguļota nepārbaudīta informācija, nepatiesi apgalvojot, ka ģimenes loceklis mediķiem varētu būt uzrādījis viltotu Covid-19 sertifikātu, tādā veidā raidījuma veidotājiem pārkāpjot žurnālistu ētikas principus. Ētikas padomes pieprasītajā un AML sniegtajā skaidrojumā teikts, ka ziņu moderators, vēstījot sūdzībā norādītās ziņas, izmantoja atstāstījuma izteiksmi, tādā veidā faktiski atstāstot citas personas teikto bez pārliecības par teiktā patiesumu. Sižetā publicētā informācija esot bijusi neoficiāla, tikvien norādot uz šādu apstākļu iespējamību. Tā rezultātā AML uzskata, ka raidījumā faktiski tika atstāstīta informācijas pirmavota paustā informācija, auditorijai mērķtiecīgi neradot iespaidu, ka AML apsūdz sūdzības iesniedzējas ģimenes locekli krimināli sodāmā nodarījumā, turklāt šī neoficiālā informācija tika pasniegta iespējami saudzīgākā veidā, bez stingriem un viennozīmīgiem apgalvojumiem.  AML uzskata, ka nav pieļāvusi nepatiesas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas publiskošanu un nav centusies tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju. Vienlaikus medijs norāda, ka no Valsts policijas saņemot informāciju, ka apstiprinājumu nav guvusi sūdzībā norādītajos mediju materiālos izplatītā neoficiālā informācija par viltus sertifikātu, atvainojās ģimenei. Ievērojot, ka AML publiski atvainojās šai ģimenei, negaidot un nesaņemot oficiālu pieprasījumu par atvainošanos, AML darbībā konstatējama godprātības principa ievērošana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izvērtējot sūdzībā norādīto un iepazīstoties ar AML skaidrojumiem, Ētikas padome konstatējusi biedrības Ētikas kodeksa 4.1. un 4.6. punktos nostiprināto godprātības un informācijas iegūšanas un izmantošanas principu pārkāpumus. Sākotnējā medija rīcība, izplatot ziņas par iespējami viltotu vakcinācijas sertifikātu, uzskatāma par pietiekami nepārbaudītu ziņu sensacionalizāciju un bijusi nepamatoti pārsteidzīga, ievērojot notikušā sensitīvo kontekstu. Gadījumos, kad aplūkojamais jautājums netieši saistāms ar personas nāvi, medijam jāpaļaujas tikai uz pārbaudītiem faktiem un īpaši piesardzīgu un padziļinātu informācijas avotu izpēti. AML rīcība, ziņu raidījumā iekļaujot ziņas, ka “iepriekš paustā informācija nav guvusi apstiprinājumu”, tostarp atvainojoties šai ģimenei, liecina par pievērsto uzmanību notikumu attīstībai, taču Ētikas padomes ieskatā šāda medija rīcība bijusi novēlota, jo gadījumā, kad tiek norādīts, ka mirusi persona iespējams izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, informācijas precizēšana pēc teju diviem mēnešiem neatsver mirušā piemiņai un cietušā tuviniekiem nodarīto kaitējumu. Tik sensitīvā situācijā, kāda aplūkota šajā lietā, AML bija jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai izvairītos no nepamatota mirušā un viņa tuvinieku aizskāruma.

Vienlaikus Ētikas padome konstatē, ka kļūdu labojums un atvainošanās nav izplatīta tai pašā laikā un formā, kā tika izplatītas sākotnējās ziņas, turklāt Ētikas padome secināja, ka AML izplatītais paziņojums, ka “iepriekš paustā informācija nav guvusi apstiprinājumu” nav uzskatāma par ziņu atsaukumu biedrības Ētikas kodeksa izpratnē. Vienlaikus AML interneta vietnē joprojām ir pieejama informācija par izplatīto neoficiālo ziņu bez atsaukuma un atvainošanās, kas nebūtu pieļaujams augstāk minēto apstākļu dēļ. Ja situācijas fakti mainās, medijam jānodrošina, ka patiesībai neatbilstoša informācija tiek atsaukta, piemēram, papildinot rakstu vai sasaistot to ar jaunāku publikāciju, no kuras nepārptotami izriet, ka iepriekš izplatītā informācija izrādījās nepatiesa. Papildus jāņem vērā, ka AML ziņu radījumā izplatīto informāciju pārpublicējusi virkne citu mediju, kas šai ģimenei varēja radīt papildu kaitējumu, tomēr ziņa par konkrētās informācijas neatbilstību patiesībai neiegūst tik plašu rezonansi, kā sākotnējā, uz nepatiesas informācijas balstītā ziņa. Tāpēc atbildīga rīcība no AML puses, lai mazinātu nodarīto kaitējumu, būtu pēc iespējas rūpēties, lai medijos, kuros ir pārpublicēta nepatiesā ziņa, pie tās tiktu publicēts atsaukums un atvainošanās. Vienlaikus Ētikas padome aicina medijus, kuri pārpublicēja raidījumā norādīto informāciju atsaukt to atbilstošā veidā, kā arī publiski atvainoties aizgājēja tuviniekiem.

Papildus divām izvērtētajām sūdzībām un Ētikas padomes sniegtajiem atzinumiem jāpiemin, ka Ētikas padomes priekšsēdētājs Andris Ķēniņš informēja Ētikas padomes locekļus, ka saistībā ar jauniem profesionāliem izaicinājumiem nekandidēs darbam nākamajā Ētikas padomes sasaukumā, kas, paredzams, darbu uzsāks šī gada maijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā, apvienojoties kopumā 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 33 pilntiesīgi biedri un divi asociētie biedri, pārstāvot visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Tāpat biedrības izstrādātajam Ētikas kodeksam pievienojušies vēl 12 dažādi nozares uzņēmumi. Biedrības valdes loceklis ir Jānis Lielpēteris. Sūdzības Mediju ētikas padome izskata deviņu cilvēku sastāvā. 

Papildu informācija: www.lmepadome.lv.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.