Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir
skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības
klātienē, aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Anita
Muižniece (JKP).
Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības
pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās
universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri
bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir
jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta
brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši
paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.
“Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie
tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves,” brīdina
ministre.
Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.
Ministre uzsver, ka 1.-3.klašu skolēnu klātienes mācību procesā ir
jāievēro visaugstākie drošības pasākumi, proti, jālieto sejas maskas,
jāvēdina telpas, jāievēro distance, roku higiēna un jādzīvo savā
“burbulī”, ko tagad skolās būs vieglāk ievērot, jo būs vairāk brīvu
telpu.
“Diemžēl šajā laikā nebūs interešu izglītības nodarbību, ekskursiju, jo prioritāte ir mācību darbs,” skaidroja ministre.
Muižniece atkārtoti aicina vecākus rūpīgi sekot līdzi bērnu veselības
stāvoklim un nekādā gadījumā nevest viņus uz skolu ar iesnām, klepu vai
sāpošu kaklu. Bērniem ar slimības simptomiem ir jāpaliek mājās, viņi
jānovēro, jāveic Covid-19 testi, lai neaplipinātu visus klasesbiedrus
vai pat skolasbiedrus.
Ministre pieļauj, ka, ņemot vērā to, ka tagad arī vakcinētajiem
cilvēkiem, nonākot kontaktā ar Covid-19 slimu personu, ir jāievēro
karantīna, varētu būt biežāki gadījumi, kad visa klase dosies karantīnā
un varētu trūkt pedagogu. Viņa gan liek cerības, ka tie pedagogi, kuri
strādās attālināti, varēs palīdzēt mācību procesa nodrošināšanā.
Jautāta par klātienes mācībām pēc 15.novembra, ministre atbildēja, ka
par to patlaban vēl tiek spriests, taču neesot indikāciju, ka nebūs
iespējams nodrošināt klātienes mācības skolās un augstskolu darbu
“zaļajā režīmā”. Muižniece pieļauj, ka varētu ļaut skolām piecas dienas
mēnesī strādāt attālināti un katra skola varētu izvēlēties savu pieeju,
kā to labāk darīt.
Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi aptauju par to pedagogu
skaitu, kuri līdz 15.novembrim nebūs vakcinējušies un grasās pārtraukt
darba attiecības. Vispārizglītojošās skolās tādi esot 5%, pirmsskolas
izglītības iestādēs – 6%. “Ir atsevišķi novadi, kur situācija ir
sliktāka, piemēram, Ķekavas novads, kur šādu pedagogu īpatsvars ir 9%,
kas varētu kādu laiku radīt grūtības mācību procesa nodrošināšanā. Taču
lielas drāmas nebūs, jo lielākais īpatsvars skolotāju, kuri ir gatavi
pamest darbu, strādā skolās ar mazu skolēnu skaitu, tādēļ pašvaldībām
būs jārod iespēja šos skolēnus pārvietot uz lielākām skolām,” skaidroja
Muižniece.
Viņa pauda pateicību katram pedagogam, kurš ir vakcinējies, tādējādi rūpējoties gan par savu veselību, gan līdzcilvēku drošību.
Kā vēstīts, ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19 valstī, skolēnu
rudens brīvlaiks tika pagarināts par vienu nedēļu un beigsies šodien.
Plānots, ka no 1.novembra 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē,
kamēr pārējie izglītojamie līdz 15.novembrim mācīsies un studēs
attālināti.
