Pašreiz valstī noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir jāpārskaita uz to pašvaldību, kurā strādājošais ir deklarēts, kaut arī viņa darba vieta atrodas pavisam citā novadā vai pilsētā
Vissāpīgāk tas sit pa Rīgas kabatu, jo galvaspilsētā strādā pusmiljons valsts iedzīvotāju – apmēram puse rīdzinieku un gandrīz tikpat daudz citur dzīvojošo. Tas nozīmē, ka Rīga aizskaita citām pašvaldībām ļoti lielas summas – pērn kopumā 186 miljonus latu.
Ja pieskaita tos 44 miljonus latu, ko galvaspilsēta 2010. gadā iemaksāja pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, tad sanāk 230 miljoni, kas tai aizgājuši secen. Citiem vārdiem sakot, nedaudz mazāka summa nekā Rīgas gada budžets.
«Nepārprotiet, es neesmu greizsirdīgs, ka Rīga ir darba devēja tik daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Esmu gandarīts, ka varam šeit nodrošināt darba vietas, bet jāsaprot, ka visi šie cilvēki brauc ar sabiedrisko transportu, izmanto arī citu Rīgas infrastruktūru -, piemēram, skolas un poliklīnikas. Tāpēc, manuprāt, nopietni jāpārskata Eiropas struktūrfondu izmantošana, lai varam plānot vismaz trīs gadu budžetu. Pretējā gadījumā Rīgas infrastruktūru padarām nespējīgu apkalpot šo cilvēku daudzumu. Gribam sekmēt reģionu attīstību, par to nav runa. Taču no ceļu fonda ielu remontiem nesaņemam praktiski neko. Tāpēc – ja nav citu iespēju, tad Rīgai jābūt lielākai Eiropas līdzekļu pieejamībai,» uzskata A. Ameriks.
