Rīga, 18.febr., LETA–AFP. Eiropas Savienības trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – vēl nesen traucās uz priekšu kā ekonomikas “tīģeri”, bet tagad tās “pamodušās murgā”.
Speciālisti prognozē, ka šo valstu tautsaimniecības šogad var sarukt par 10%.Aktivitāte krasi palēninājās pagājušā gada beigās, un tad sākās sabrukums, kad globālo ekonomisko augšupeju pēkšņi apturēja finanšu un banku krīze. Tagad “Baltijas tīģeri” ir teju nospiesti uz ceļiem.
Latvija vada ekonomikas atdzišanu, un Igaunija un Lietuva no tās pārāk neatpaliek, jo pieaugumu, kuru savulaik uzturēja veselīgais pieprasījums un viegli saņemamie kredīti, satriekusi kredītu krīze.
Latvijā ekonomiskā augšupeja bija visstraujākā Eiropas Savienībā 2006.gadā, kad tās iekšzemes kopprodukts palielinājās par 12,2%. Taču pagājušā gada beigās, kad valdība nacionalizēja valsts otro lielāko banku – “Parex banku”, tai bija jālūdz 7,5 miljardu eiro (5,2 miljardu latu) aizdevums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citiem kreditoriem.
Tādas komercbankas kā Zviedrijas SEB un “Swedbank” tagad prognozē, ka šogad ekonomika saruks par septiņiem līdz desmit procentiem.
Šīm prognozēm piekrīt arī Latvijas Centrālā banka.
Ekonomika var sarukt pat par 15%, aģentūrai AFP teica “SEB bankas” galvenais ekonomists Andris Vilks.
Norādot, ka Latvija pagājušā gadā ieslīdēja recesijā, “Danske Bank” Baltijas valstu ekonomiste Violeta Kliviene aģentūrai AFP teica, ka, viņasprāt, lejupslīde turpināsies arī 2010.gadā.
“Ir grūti sacīt, cik dziļa tā būs,” viņa teica.
Pagājušajā mēnesī Rīgā izcēlās nemieri, iedzīvotājiem protestējot pret recesijas sekām. Sabiedrības sašutums par korupciju un “draugu būšanu” politikas veterāna premjerministra Ivara Godmaņa centriskajā valdībā līdz ar niknumu par izdevumu samazināšanu krīzes dēļ izveda ielās 10 000 protestētāju. Aptuveni 100 cilvēku tika apcietināti, un astoņi policisti guva ievainojumus.
Arī Latvijas valdības koalīcija ļogās krīzes spiediena ietekmē.
Tikmēr analītiķi prognozē, ka plānotā strādājošo skaita samazināšana sabiedriskajā sektorā, vēl lielāka budžeta “apcirpšana” un nodokļu paaugstināšana var izraisīt turpmākus iedzīvotāju protestus Latvijā.
Igaunijas tautsaimniecība 2008.gadā saruka par 3,6%, liecina piektdien publiskotie oficiālie dati.
Tā kā ceturtā ceturkšņa dati arī liecina par milzīgu 9,4% sarukumu, eksperti prognozē, ka šogad recesija būs pat dziļāka, nekā tika gaidīts.
Igaunijas varas iestādes lēš, ka IKP šogad varētu samazināties par 4,5%-8,9%, pirms sāksies atgūšanās, un 2010.gadā tiks sasniegts 1,5% pieaugums. 2006.gadā Igaunija traucās uz priekšu ar 10,4% ekonomisko pieaugumu.
Premjerministra Andrusa Ansipa valdība noliedz, ka tā būtu lūgusi palīdzību starptautiskajiem kreditoriem, kā to darījusi Latvija.
Bezdarbs Igaunijā ar tās 1,34 miljoniem iedzīvotāju tuvākajā nākotnē var sasniegt 100 000 cilvēku, teica Igaunijas Uzņēmēju konfederācijas priekšsēdētājs Enns Veskimegi.
Igaunijas Statistikas pārvaldes jaunākie dati liecina, ka ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis paaugstinājās līdz 7,6% un bezdarbnieku skaits sasniedza 54 000 cilvēku. Prognozētais šā gada līmenis ir 5,5%.
Stāvoklis Lietuvā ar tās 3,4 miljoniem iedzīvotāju līdz šim ir vislabākais, jo tā cer ziņot par 3,2% ekonomisko pieaugumu pagājušajā gadā. Taču recesija klauvē pie durvīm, un šogad ir sagaidāms tās trieciens. Centrālā banka prognozē ekonomikas sarukumu par 4,9%.
“No tehniskā viedokļa recesija Lietuvā vēl nav sākusies – negatīvu izaugsmi uzrāda tikai 2008.gada ceturtais ceturksnis (mīnus 6,1%),” aģentūrai AFP teica Lietuvas Centrālās bankas pārstāvis Raimunds Kuodis.
Tomēr komercbankas “DnB Nord” vecākais analītiķis Rimants Rudzkis prognozē, ka recesija iestāsies pēc 2009.gada pirmā ceturkšņa.
“Šā gada pirmais ceturksnis būs ļoti slikts ar labākajā gadījumā 7% negatīvu pieaugumu,” viņš teica aģentūrai AFP. “2010.gadā nebūs uzlabošanās, bet 2011.gadā stāvoklis varētu uzlaboties, ja valdība ievērojami samazinās izdevumus, veiks ekonomiskās reformas un pārskatīs izglītības sistēmu pēc vidusskolas pabeigšanas,” viņš teica.
