Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) vērsās pie Ministru prezidenta Ivara Godmaņa un Ministru kabineta ar aicinājumu atteikties no dārgās un bezjēdzīgās darba apliecību ieviešanas tirdzniecībā strādājošiem.
“Darba apliecību ieviešana samazina tikai vienu no nereģistrētās nodarbinātības faktoriem – darbu bez darba līguma. Pašlaik tirdzniecībā strādā 225,9 tūkstoši strādājošo, bet visā 2007.gadā tirdzniecībā bez darba līguma konstatēti 21 darbinieks. Tāpēc LTA aicina atteikties no šīs Labklājības ministrijas iniciatīvas, kuras ieviešana tirdzniecībā izmaksās 4,5 miljonus latu, bet darba apliecību sistēmas uzturēšana turpmāk katru gadu pa 2,7 miljoniem latu. Tas noteiktu kopējo mazumtirdzniecības cenu (inflācijas) pieaugumu gadā – 0,165 %, ” informē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Viņš stāsta, ka Latvijas Tirgotāju asociācija veikusi šā gada jūnijā un jūlijā veikusi saraksti ar Ekonomikas, Labklājības, Tieslietu, Iekšlietu un Finanšu ministrijām par darba apliecību tirdzniecībā ieviešanas aspektiem. “Izpētot ministriju atbildes, esam secinājuši, ka Ministru kabineta 12.02.2008 un 13.05.2008. sēdēs, kur ministri lēma par darba apliecību ieviešanu, ministriem sniegts nepilnīgs skaidrojums par darba apliecību tirdzniecībā ieviešanas lietderību,” pārliecināts H.Danusēvičs.
Labklājības ministrija informatīvajā ziņojumā „Par nepieciešamiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai” piedāvā kā risinājumu nereģistrētas nodarbinātības novēršanai – ieviest darba apliecības tirdzniecības nozarē.
LTA adresētā 7.07.2008. vēstulē Labklājības ministrija norāda, ka pēc Valsts darba inspekcijas datiem 2007.gadā tirdzniecībā atklāti 286 nereģistrēti nodarbināti cilvēki. Atbilstoši Labklājības ministrijas atsaucei uz Labklājības ministrijas pētījumu „Nereģistrētās nodarbinātības vērtējums”, tā (xi) lappusē ir norādīts, ka „darbinieku var uzskatīt par nereģistrētu, ja piemērojams vismaz viens no šādiem kritērijiem: 1) darbinieks piedalās nereģistrētā uzņēmumā; 2) darbinieks strādā bez darba līguma; 3) daļa darbinieka algas tiek izmaksāta bez nodokļu samaksas; 4) nav samaksāta piemaksa par virsstundām vai darbu brīvdienām”. Tā kā Ministrija iepriekšminētā vēstulē neinformē, cik no nereģistrētiem darbiniekiem strādā bez darba līguma, tad izmantojot Ministrijas iepriekšminētā pētījuma kritēriju – 7,4% no nereģistrētiem darbiniekiem strādā bez darba līguma (61.lappuse) – konstatējams, ka 2007.gadā bez darba līguma tirdzniecībā strādāja 21 darbinieks.
“Ņemot vērā, ka darba apliecību ieviešana samazina tikai vienu no nereģistrētās nodarbinātības faktoriem – darbu bez darba līguma, tad LTA atkārtoti aicina izvērtēt plānotā administratīvā sloga 225,9 tūkstošiem strādājošo samērojamību ar rezultātu – 21 darbinieku bez darba līguma gadā un atteikties no darba apliecību obligātas ieviešanas tirdzniecībā,” norāda prezidents.
Šo aicinājumu pilnībā atbalsta Tirdzniecības nozares darba devēju organizācija (10.09.2008. padomes lēmums) un daļēji tās sociālais partneris – Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (10.09.2008. padomes lēmums). LTA uzskata, ka priekšlikums par darba apliecību ieviešanu ir sociālās partnerības jautājums un nav pārliecināta par nepieciešamību pieņemt valdības lēmumu pretēji sociālo partneru viedoklim.
Arī Ekonomikas ministrija 2.07.2008. vēstulē LTA atbalsta atteikšanos no idejas ieviest darba grāmatiņas tirdzniecībā.
Skaidrojums: darba grāmatiņu ieviešanas projekts paredz, ka visiem tirdzniecības nozarē strādājošiem 225,9 tūkstošiem darbinieku darba vietā jābūt līdz darba grāmatiņai ar foto, darba līgumam un pasei.
