Nereti gadījumos, kad noticis vilku uzbrukums mājlopiem, Valsts
meža dienests (VMD) nesaņem informāciju par uzbrukumu vai arī
saņem to novēloti. Savlaicīga informācijas saņemšana ļauj
ekspertiem izmeklēt situāciju un plēsēju uzbrukumu atzīt par
notikušu. Oficiāli atzītu uzbrukumu skaits kalpo par pamatu vilku
pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai. Valsts meža dienests
aicina lopkopjus par vilku uzbrukumiem ziņot dienestam pēc iespējas
ātrāk pēc notikušā. Par to informē VMD sabiedrisko attiecību
speciāliste Vineta Vilcāne.
Šogad VMD saņēmis informāciju par 33 apstiprinātiem vilku
uzbrukumiem, tajos nogalinātas 74 aitas, četri liellopi, pieci suņi
un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā. Savainotas 14 aitas
un viena kaza. Visvairāk vilku uzbrukumu mājlopiem reģistrēts
Ventspils novadā – seši uzbrukumi, tam seko Madonas un
Augšdaugavas novads, katrā no tiem notikuši pieci uzbrukumi.
Īpaši no vilku uzbrukumiem septembra vidū cietusi kāda
zemnieku saimniecība Madonas novadā, kur nedēļas laikā notika
trīs atkārtoti vilku uzbrukumi. Šī saimniecība no plēsēju
uzbrukumiem ir cietusi arī iepriekšējos gados. Uzbrukt mājlopiem
vilki mēdz gadījumos, kad ir savainoti vai slimi, jo nav spēka vai
veiklības noķert savvaļas dzīvnieku, vai arī sapratuši, ka tas
ir ātrs un viegls veids, kā tikt pie barības.
Kaut arī Latvijā kompensācijas par vilku nodarītajiem
zaudējumiem nemaksā, VMD aicina ziņot par vilku uzbrukumiem
dienesta struktūrvienībām. Saņemot informāciju par iespējamu
plēsēja uzbrukumu, VMD speciālisti dodas uz notikuma vietu to
apsekot. Svarīgi par uzbrukumu ziņot pēc iespējas ātrāk pēc
notikušā, kamēr uzbrucēja DNS materiāls un pēdu nospiedumi nav
zuduši, nav zudusi cita būtiska informācija. Uzbrukumu, kuru
izmeklējis un pārbaudījis VMD eksperts, oficiāli atzīst par
notikušu un tas ir par pamatu tālākai VMD rīcībai, arī nosakot
vilku nomedīšanas apjomu.
Vienlaikus VMD aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību
ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus. Neatstāt
lopus bez uzraudzības uz ilgu laiku, biežāk tos apsekot, vērot
apkārtni, pārbaudīt, vai nav bojāti žogi, un sekot līdzi tam,
vai tuvējā apkārtnē nav manītas lielo plēsēju klātbūtnes
pazīmes. Kā arī turēt lopus droši iežogotās teritorijās,
sevišķi nakts laikā. Aitas var turēt kopā ar liellopiem, pret
tiem plēsējiem ir lielāks respekts un uzbrukuma varbūtība
mazāka. Ierasta aizsardzības prakse ir elektriskais gans. Jāņem
vērā, ka elektriskais gans ar vienu vai divām stieplītēm pret
vilkiem nelīdz, nepieciešamas žoga ar vismaz piecām vai sešām
stieplēm. Turklāt zemākā stieple nedrīkst būt augstāk par 20
cm no zemes, ja tā ir augstāk vilku var izlīst pa apakšu. Tāpat
ieteicams izmantot sargsuņus, kas pastāvīgi uzturas kopā ar
lopiem un efektīvi attur plēsējus no uzbrukuma tikai ar savu
klātbūtni.
Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir vērtējams kā stabils,
un vilku izplatībai ir tendence pieaugt. Kopš medību sezonas
sākuma ir nomedīti 144 vilki, kas ir vairāk nekā puse no šajā
sezonā noteiktā limita (280 vilki).
VMD uzsver, nav pamata satraukties, ka vilki varētu uzbrukt
iedzīvotājiem. Pēdējais zināmais gadījums, kad šis plēsējs
uzbruka cilvēkam, bija 2001. gadā, vilks bija slims ar trakumsērgu.
Ņemot vērā, ka vilkus Latvijā medī, dzīvniekiem no cilvēka ir
dabiskās bailes un respekts. Sastapt šo plēsēju mežā ir maza
iespējamība, vilks ir manīgs un no cilvēka vairās, vairumā
gadījumu aizies prom pirms cilvēks to vispār pamanīs. Tomēr, ja
mežā sanācis vilku sastapt, nevajag tuvoties dzīvniekam un
jādodas projām.
