Rīga, 22.febr., LETA. Augstākās izglītības padome (AIP) vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbības likumību, slēdzot līgumu ar auditorkompāniju SIA “Deloitte Latvia” par AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” norises likumības un kvalitātes audita veikšanu, aģentūrai LETA pavēstīja AIP sekretariātā.
AIP uzsver, ka iepirkuma rezultātā, pilnvarojot SIA “Deloitte Latvia” veikt uzraudzības funkciju – auditēt AIP, tās īstenoto projektu, IZM valsts pārvaldes funkciju ir nodevusi privātpersonai. Tas esot klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta otrās daļas 3.punktu, proti, likums aizliedz deleģēt iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību privātpersonai.
Tāpat AIP jau iepriekš vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu sniegt viedokli par IZM piemēroto iepirkuma procedūru no SIA “Deloitte Latvia”. AIP norāda, ka no IUB vēstules nepārprotami secināms, ka, iepērkot audita pakalpojumus kā juridiskās konsultācijas, ir pārkāpta spēkā esošā iepirkumus reglamentējoša likumdošana. Tādējādi, AIP ieskatā, apšaubāma varētu būt ne tikai pašas iepirkuma procedūras likumība, bet arī šīs procedūras rezultātā tapušais ziņojums.
AIP vērš Ģenerālprokuratūras uzmanību arī uz citiem konkrētiem faktiem, piemēram, no sagatavotā ziņojuma par projektu ir skaidri saprotams, ka tās nav juridiskās konsultācijas, bet gan AIP, tās īstenotā projekta audits. AIP iesniegusi arī konkrētus dokumentus, kā arī detalizētu un normatīvajos aktos balstītu situācijas aprakstu.
Jau vēstīts, ka IZM nosūtījusi vēstuli vairākām valsts iestādēm ar aicinājumu izvērtēt situāciju par ierobežotas pieejamības statusa noņemšanu auditoru ziņojumam par AIP īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs, tā kā auditoru ziņojums satur lielu daudzumu sensitīvu datu un atsaucas uz dokumentiem, kam ir ierobežota pieejamība, IZM aicinājusi Valsts kanceleju, Saeimas Juridisko biroju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru sniegt izvērtējumu par ierobežotas pieejamības statusu. Pagaidām, kamēr ziņojuma statuss tiek vērtēts, ziņojumam tiek saglabāts ierobežotas pieejamības statuss.
Pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA “Deloitte Latvia” veiktā audita rezultāti.
Auditori norāda uz problēmām ekspertu atlasē, piemēram, veikta elektroniskās saskaņošanas procedūra, un apstiprināti vairāki eksperti, bet normatīvie akti neparedz elektronisku lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to šie eksperti uzskatāmi par neapstiprinātiem un to veiktie atzinumi ir apstrīdami. Tāpat daļa ekspertu netika izvēlēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām, tādējādi bija gadījumi, kad eksperti vērtēja studiju programmas neatbilstoši savai kompetencei un kvalifikācijai.
Lēmuma par studiju virziena akreditāciju pieņemšana, pamatojoties uz AIP īstenotā projekta gūtajiem datiem un rezultātiem, varētu būt pamats lēmuma par akreditāciju apstrīdēšanai, secinājuši auditorkompānijas “Deloitte” auditori.
Tāpat auditori vērsuši uzmanību uz būtiskiem interešu konfliktiem studiju vērtēšanā, kad konkrētas augstskolas vai studiju programmas vērtējuši eksperti, kas paši ir saistīti ar noteikto augstskolu. Dažiem ekspertiem neesot bijusi atbilstoša kvalifikācija vai darba pieredze.
Vērtējot auditoram pieejamos projekta materiālus kopsakarā ar projektā īstenotajām darbībām, auditori secinājuši, ka projekta laikā netika nodrošināta pietiekami stingra iekšējā un ārējā kontrole, kas ietvertu atbilstošu uzraudzību un pārbaudes, kā arī pienākumu nošķiršanu.
Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ieguldītie līdzekļi – aptuveni viens miljons latu.
