AirBaltic akcionāru sarunās panākts zināms progress, tomēr lidsabiedrības nākotne vēl arvien ir neskaidra.
Dažas stundas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanu sākuma premjers Valdis Dombrovskis LTV paziņoja, ka līdzšinējais airBaltic vadītājs un kompānijas mazākumakcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis Bertolts Fliks piekritis atstāt kompānijas vadītāja amatu un grozīt airBaltic akcionāru līgumu, kas līdz šim deva valstij minimālas iespējas ietekmēt airBaltic darbību.
Arī B. Fliks izplatījis paziņojumu, ka ir piekritis valdības izvirzītajiem nosacījumiem un tagad vairs nav šķēršļu, lai valdība airBaltic pamatkapitālā ieguldītu 63,68 miljonus latu. Tiesa, B. Fliks atturējās sīkāk skaidrot, ko konkrēti nozīmē viņa «piekrišana valdības nosacījumiem» un ko tas reāli mainīs airBaltic sarežģītajā finanšu situācijā, kā arī to, vai apmaiņā pret savu piekrišanu viņš saņēmis arī kādu pretimnākšanu no valsts, piemēram, attiecībā uz savu tiesisko neaizskaramību.
Nedaudz vairāk par panākto vienošanos pastāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, sakot, ka, lai gan juristi vēl pašlaik strādājot pie akcionāru vienošanās satura, BAS bez Flika atcelšanas un akcionāru līguma grozījumiem esot piekritis arī saglabāt starptautisko lidostu Rīga kā kompānijas bāzes lidostu, uzņēmuma valdes paplašināšanai, ārzonu firmu patieso labumu guvēju atklāšanai, kā arī BAS meitasuzņēmumu konsolidācijai atpakaļ airBaltic.
