Rīga, 30.sept., LETA. Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” turpinās darbu Lietuvā, tomēr pārskatīs savus attīstības plānus šajā valstī, šodien žurnālistiem paziņoja “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.
Fliks uzskata, ka Viļņas tiesas lēmums attiecībā uz “airBaltic” nav izpildāms, jo saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām nav iespējams vienas valsts tiesai uzlikt arestu citas valsts teritorijā esošam īpašumam. Jebkurā gadījumā “airBaltic” no Lietuvas nav saņēmusi nevienu dokumentu, kas apstiprinātu ziņas par aviokompānijas mantas arestu.
Fliks noliedz, ka “airBaltic” slēgs savu pārstāvniecību Lietuvā. Kompānija turpinās darbu Lietuvā, bet neplāno īpaši strauju attīstību. Plānots slēgt nerentablos maršrutus, bet tuvākajā laikā atklāt piecus jaunus maršrutus.
“airBaltic” prezidents arī uzsvēra, ka Lietuvas aviokompānija “flyLAL-Lithuanian Airlines” (“flyLAL”), vēršoties pret “airBaltic” tiesā, ir sabojājusi ne tikai savu, bet arī visas Lietuvas reputāciju.
Kā ziņots, par to, ka “airBaltic” aiziet no Lietuvas aviopārvadājumu tirgus, lielāko daļu lidojumu pārceļot uz Rīgu, šodien žurnālistiem paziņoja satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC).
Viņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā tiesas Lietuvā pieņemto lēmumu uzlikt arestu “airBaltic” un Rīgas lidostas īpašumiem aptuveni 40 miljonu latu apmērā, lai tādējādi apmierinātu “flyLAL” prasību pret “airBaltic”.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters, lidosta nav oficiāli informēta par šādu tiesvedību. “Mēs neesam oficiāli informēti par tiesvedību, tāpēc mums grūti to komentēt,” norādīja Peters.
Viņš pastāstīja, ka aptuveni pirms mēneša lidosta gan ir saņēmusi kādu vēstuli no “flyLAL”, kurā jautāts par vietējo atlaižu sistēmu. “Viņiem šī informācija [bijusi] nepieciešama potenciālai tiesvedībai ar “airBaltic”,” skaidroja Peters.
Kā ziņots, “flyLAL” iesniedzis prasību Viļņas tiesā pret “airBaltic” un Rīgas lidostu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, kas lietuviešiem esot radījuši 40 miljonu latu zaudējumus, norāda “flyLAL” ģenerāldirektors Ģedimins Žiemelis.
Tiesa kā nodrošinājumu esot arestējusi “airBaltic” un Rīgas lidostas īpašumus, izņemot banku kontus, jo tas varētu traucēt uzņēmuma darbību.
Kā raksta Lietuvas prese, “flyLAL” izdevies pārliecināt tiesu, ka “airBaltic” kopā ar Rīgas lidostu centusies sagraut Lietuvas aviopārvadātāju. Arestēti abu Latvijas sabiedrību īpašumi 199,83 miljonu litu (gandrīz 40 miljonu latu) vērtībā.
Kā apgalvo “flyLAL”, šos zaudējumus radījis tas apstāklis, ka aviokompānijai “airBaltic” ar Rīgas lidostu ir līgums par atvieglojumiem, kas ļauj noteikt mazākas cenas un gremdēt konkurentus.
Proti, Latvijas galvaspilsētas lidosta aviokompānijai “airBaltic” visus pakalpojumus sniedz pat ar 80% atlaidi. Savukārt Valsts Viļņas lidosta visām lidsabiedrībām – gan Lietuvas, gan ārvalstu – piemēro vienādus izcenojumus.
Prasība pamatota ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma punktiem, kas aizliedz konkurences ierobežojumus, nevienādus nosacījumus līdzvērtīgiem līgumiem un vienas kompānijas dominējošu stāvokli.
Viļņas apgabala tiesa 25.septembrī apmierināja “flyLAL” īpašnieku prasību. Tika nolemts arestēt nekustamo īpašumu un citu atbildētāju īpašumu.
Attiecībā pret bankas kontiem sankcijas netiks piemērotas – tiesa atzinusi, ka, arestējot finanšu līdzekļus, varētu tikt traucēta “airBaltic” saimnieciskā darbība.
“flyLAL” arī tika lūgusi tiesu garantēt, lai tiktu iegūti svarīgākie pierādījumi, piemēram, “airBaltic” un Rīgas lidostas līgums, kompāniju finanšu pārskati.
Taču tiesa atzina, ka šādi dokumenti nevar tikt slēpti vai viltoti, jo gan Rīgas lidostu, gan “airBaltic” pārvalda Latvijas valdība.
Šlesers šodien pirms valdības sēdes pauda sašutumu par “flyLAL” rīcību, vēršoties tiesā pret “airBaltic”.
Kā uzsvēra ministrs, šādi “flyLAL” mēģina risināt savas problēmas, jo šī aviokompānija esot bankrota priekšā. Tomēr lielākie cietēji būs paši lietuvieši, jo, bankrotējot “flyLAL” un no Lietuvas tirgus aizejot “airBaltic”, šajā valstī būs lielas problēmas ar aviopārvadājumiem.
Šlesers atgādināja, ka “flyLAL” pirms kāda laika piedāvājis iegādāties “airBaltic”, bet saņēmis noraidījumu.
Ministrs arī informēja, ka “airBaltic” nav nekādu īpašumu Lietuvā, ko varēt apķīlāt.
Šlesers uzsvēra, ka Latvija nekad nav vērsusies pret Lietuvas uzņēmējiem, kas strādā mūsu valstī, bet šāda lietuviešu aviokompānijas rīcība ir vērtējama kā nekorekta.
Iespējams, “airBaltic” sāks darbību Kauņā.
Lietuvas biznesa portāls “vz.lt” otrdien vēsta, ka “airBaltic” viceprezidents un Latvijas lidsabiedrības pārstāvniecības Lietuvā vadītājs Tads Vizģirda vēl pirmdien Lietuvas satiksmes ministram Aļģirdam Butkevičam apliecinājis jau agrāk medijos pieminētos kompānijas nodomus izmantot Kauņas lidostu, kā arī iepazīstinājis ar attīstības plāniem, kuros šī lidosta jau iekļauta lidojumu maršrutos. Portāls gan nenorāda, kad notikusi šī saruna.
“Lai gan par precīzu jaunu maršrutu sākuma datumu runāt būtu pāragri, Kauņa mūsu plānos ir,” sacījis Vizģirda.
Ministrs savukārt informējis “airBaltic” vadības pārstāvi, ka Latvijas lidsabiedrības plānus atbalsta, teikts Lietuvas Satiksmes ministrijas paziņojumā.
Pirms aptuveni nedēļas “vz.lt”, atsaucoties uz Kauņas lidostas pārstāvjiem, rakstīja, ka “airBaltic” nav vienīgā aviokompānija, ar kuru tiek apspriestas iespējas veikt lidojumus no Kauņas.
Kā ziņots, šā gada aprīlī “flyLAL” paziņoja, ka varētu vērsties pret “airBaltic” tiesā par iespējamu negodīgu konkurenci. Lietuvieši uzskata, ka Latvijas nacionālā kompānija Lietuvas tirgu cenšas iekarot uz Latvijas pasažieru rēķina – Lietuvā “airBaltic” uzturot zemākas cenas nekā Latvijā, lai arī Rīgas lidostā “airBaltic” saņem ievērojamas atlaides.
“Pēc būtības sanāk, ka “airBaltic” ar mums Lietuvas tirgū konkurē uz Latvijas pasažieru rēķina. Jo kā gan savādāk var būt, ka “airBaltic” cenas Lietuvā ir zemākas nekā Rīgā, lai arī Rīgā “airBaltic” saņem ievērojamas atlaides, bet Viļņā nē,” laikrakstam “Dienas Bizness” iepriekš sacīja Žiemelis.
Tādējādi aptuveni 8-10 miljoni latu, ko ieekonomē “airBaltic”, pateicoties Rīgas lidostas 80% atlaidei, tiek izmantoti Lietuvas tirgus noturēšanai. “Par to maksā Latvijas pasažieri,” apgalvoja “flyLAL” vadītājs.
“airBaltic” nesniedza skaidrojumu par iemesliem minimālās cenas starpībai Viļņā un Rīgā. Tāpat “airBaltic” neatklāj, kāpēc, pēc oficiāliem datiem, Viļņā daudzviet biļešu cenas aviokompānijā ir zemākas, lai arī izmaksas ir lielākas, jo kompānija nesaņem atlaidi.
Latvijas Konkurences padomes vadītāja Inese Jaunzeme laikrakstam skaidroja, ka “airBaltic” Lietuvā nav dominējošā stāvoklī, līdz ar to uz kompāniju neattiecas daudzi ierobežojoši normatīvi. “Ir sīkāk jāizpēta tas jautājums atbilstoši Lietuvas likumdošanai,” teica Jaunzeme. Savukārt Lietuvas Konkurences padomes pārstāvji laikrakstam šo jautājumu nekomentēja, uzsverot, ka sākotnēji sīkāk jāpiepazīstas ar detaļām.
Kā ziņots, “flyLAL” šā gada pirmajos astoņos mēnešos apkalpoja vairāk nekā 500 000 pasažieru, teikts lidsabiedrības paziņojumā. Tādējādi aviokompānijai izdevies pārspēt pagājušā gada divpadsmit mēnešu kopējo rezultātu, kas bija 475 000 pasažieru.
Savukārt šā gada augustā “flyLAL” pārvadāja 81 775 pasažierus, kas ir par 71% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.
Augustā “flyLAL” apkalpoja 36% no Viļņas lidostā apkalpoto pasažieru kopskaita.
“flyLAL” zaudējumi pagājušajā gadā samazinājušies par 39% – līdz 11,8 miljoniem litu (2,4 miljoniem latu). Savukārt uzņēmuma apgrozījums pieauga par 2% – līdz 252 miljoniem litu (51,4 miljoniem latu).
Kā ziņots, “airBaltic” apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 159,43 miljonus latu un, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2006.gadā, tas ir pieaudzis par 38%. Pasažieru skaits pieaudzis par 41% un sasniedzis divus miljonus. Savukārt aviokompānijas “airBaltic” peļņa pērn samazinājusies trīskārtīgi, sasniedzot 1,24 miljonus latu, kamēr 2006.gadā aviokompānijas peļņa bija 4,06 miljoni latu.
Uzņēmums iekļauts 32.vietā žurnāla “Kapitāls” sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību “IBS Prudentia” un Rīgas Fondu biržu veidotajā 2007.gada vērtīgāko uzņēmumu sarakstā “TOP 101”.
