Aiz priekškara: Ko noklusē Kremlis jeb Propagandas nacionālās īpatnības

“Mēs esam tas, par ko mēs nestāstām” – tieši tāda varētu būt aizvadītās nedēļas Kremļa propagandistu devīze. Šoreiz tieši noklusētais ir viszīmīgākais raksturlielums Krievijas sabiedrības ideoloģiskajai zombēšanai, kas variē amplitūdā no komiskā līdz traģiskajam.

Svētdienas vakara galvenajā ziņu izlaidumā “Vesti” nebija atrodams ne vārda par to, ka Krievijas kosmosa zonde avarējusi uz Mēness. Krievi visu nedēļu lielījās ar kosmosa zondes “Luna-25” došanos uz Mēnesi un sauca sevi par kosmosa lielvalsti. Protams, ka par notikušo fiasko, par kuru smejas visa pasaule, propagandisti stāstīt neuzdrošinās. Tas ir ārkārtīgi uzskatāms piemērs, kā darbojas informatīvā telpa demokrātiskās valstīs un kā diktatūrās. Nevienā demokrātijā nebūtu iedomājams, ka šāda ziņa neparādītos medijos. Savukārt autokrātiskā valstī ar mediju cenzūru šāds notikums tiek vienkārši noklusēts, it kā tāda nebūtu.

Tāpat svētdienas vakara ziņās netika pieminēti dronu uzbrukumi Maskavai, tās reģionam, Kurskai un Rostovas apgabalam. Tā teikt, nav ko lieki tracināt godīgos pilsoņus. Toties ziņās bija plašs sižets par pirms gada nogalināto propagandisti Darju Duginu ar kārtējo histērisko izvērsumu par “ukranacistiem” un teroristiem, kas noslēdzās ar žēlabām par to, ka Rietumos tas nevienu neuztrauc.

Traģisks izvērtās Krievijas brutālais uzbrukums Ukrainas pilsētai Čerņihivai, kas kārtējo raizi šokējis Rietumu sabiedrību. Krievijas raķetes triecienā bojā gājuši septiņi cilvēki, tostarp sešus gadus veca meitenīte, bet ievainoti 148 civiliedzīvotāji. Krievijas ballistiskā raķete ietriecās pilsētas teātrī, kur notika dronu izstāde. Krievijas propaganda par bojā gājušajiem civilistiem klusē, tikai ciniski teju vienā teikumā piemin, ka Čerņihivā veiksmīgā uzbrukumā iznīcināts ienaidnieka militārais aprīkojums.

Uz propagandistu noklusēto notikumu fona traģikomiski izceļas 18.augusta raidījuma “60 minūtes” sižets par ASV rokgrupas “The Killers” uzstāšanos Gruzijā. Proti, Batumi koncerta izskaņā grupa uzaicināja tai pievienoties Krievijas bundzinieku, kurš pirms uzstāšanās runāja par “Gruzijas un Krievijas draudzību” un to, ka “mēs visi esam brāļi un māsas”. Gruzīnu publika uz šiem vārdiem reaģēja ar skaļu būjināšanu un protesta saucieniem un liela daļa publikas pat pameta stadionu pirms koncerta beigām.

Tas, protams, bija kā medusmaize propagandistiem, spriežot par to, cik draudzīga ir amerikāņu rokgrupa un cik rusofobiski ir gruzīni. Taču arī te neiztika bez noklusētā. Sižeta autors un raidījuma vadītājs Jevgeņijs Popovs neuzskatīja par vajadzīgu pieminēt, ka pēc notikušā incidenta grupa atvainojās klausītājiem. Par protestiem “The Killers” koncerta laikā rakstīja arī britu laikraksts “The Guardian”, publicējot grupas atvainošanās vēstuli.

Viltus ziņas no frontes

Kā jau ierasts, visu aizvadīto nedēļu krievu “vojenkori” jeb kara korespondenti klāstīja, cik slikti frontē klājas ukraiņiem, kādi ir viņu dzīvā spēka un militārās tehnikas zaudējumi. Tajā pašā laikā par saviem zaudējumiem krievi neziņo. Tāpat skatītājiem arī tiek noslēpts, ka ukraiņi notriec vairāk nekā 90% krievu palaisto dronu “Shahed”. Krievijas sabiedrībai arī nav lemts uzzināt par Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā par situāciju Ukrainas frontē teikto, ka Ukrainas uzbrukums dienvidos ir sekmīgs, bet Krievijas uzbrukums Harkivas apgabalā tāds nav. Savukārt 16.augustā Ukrainas puses oficiāli paziņoto, ka atbrīvots Doneckas apgabala Urožaines ciems, krievi pasniedza kā viltus ziņu.

Nevienam no Kremļa ideologiem nešķiet nožēlojami vairāku mēnešu garumā klāstīt prognozes, kas tā arī nepiepildās, ka Ukrainas armijas spēki ir galā un tie ir uz sabrukuma robežas. Vienlaikus, protams, tiek uzsvērts, ka Ukrainas “saimnieki”, lasi – ASV, padoties negrasās un karos līdz pēdējam ukrainim. Tikai Krievijas auditorijai var iestāstīt, ka Ukrainas pretuzbrukums esot izgāzies. Visticamāk nevienam no skatītājiem diemžēl nerodas jautājums, vai nav izgāzusies “speciālā militārā operācija”, kuru taču sākotnēji bija iecerēts īstenot trīs dienās. Tāpat visticamāk visiem aizmirsies krievu ģenerāļu teiktais, ka līdz februāra beigām Bahmuta būs ieņemta.

Savukārt, kā ziņo ASV domnīca “Kara pētījumu institūts” (ISW), Krievijas informatīvā telpa neaprobežojas tikai ar televīzijas raidījumiem, jo vēl jau ir “Telegramm” kanāli, kuros valda pavisam citas noskaņas. “Ukrainas triecieni pret Krievijas dziļajām aizmugures zonām rada neapmierinātību Krievijas informatīvajā telpā un izsauc Krievijas militārās pavēlniecības kritiku, kā to, visticamāk, ir iecerējusi Ukraina. Daži Krievijas emuāru autori pauda sašutumu par nesenajiem Ukrainas triecieniem Kerčas tiltam un aicināja Krievijas spēkus vērsties pret Ukrainas lēmumu pieņēmēju ģimenēm, mājām un citiem īpašumiem, lai atturētu no turpmākiem Ukrainas triecieniem pret Krievijas dziļajām aizmugures zonām. Emuāru autori atsaucās uz iepriekšējām padomju un Krievijas atriebības stratēģijām Libānā un Ziemeļkaukāzā, un viens emuāru autors apgalvoja, ka Krievijas amatpersonām ir viegli neņemt vērā vajadzību pēc atriebības, jo Ukrainas triecieni tieši neietekmē viņu dzīvi”, raksta ISW analītiķi.

Viņi arī atsaucas uz Krievijas informācijas avota apgalvoto, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība nav aktivizējusies, lai aizsargātos pret ukraiņu doto triecienu naktī no 19. uz 20.augustu Kurskas pilsētas dzelzceļa stacijai. Tāpat krievu emuāru autori kritizēja Krievijas Aizsardzības ministriju par to, ka tā 19.augustā nav novērsusi Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu Soļcu aviobāzei Novgorodas apgabalā un nav mazinājusi tur bāzētajām lidmašīnām nodarīto postījumu nopietnību.

“Ukrainas triecieni Krievijas aizmugures zonām acīmredzami degradē Krievijas spēku morāli Ukrainā, kas var apdraudēt Krievijas aizsardzības stabilitāti vairākās kritiskās frontes zonās. Krievijas frontes vienības, īpaši Ukrainas dienvidos, bieži ir cīnījušās ar degradētu morāli pēc Ukrainas triecieniem aizmugures zonām. Morāles problēmas var ātri saasināties un izplatīties starp Krievijas frontes vienībām. Ja viena morālam spiedienam pakļauta vienība salūzt, tas var izraisīt paniku un būtiski samazināt citu Krievijas spēku kaujas efektivitāti,” raksta ISW analītiķi.

No Sarkozī līdz Jensenam

“Jo vairāk viņi strīdās, jo labāk mums,” šī krievu propagandistu senā tēze būtu jāņem vērā rietumu politiķiem. Taču diemžēl atrodas kādi noderīgie idioti, kas to ignorē. Pagājušajā nedēļā šādi krieviem noderīgie idioti bija uzreiz divi – bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un NATO ģenerālsekretāra biroja vadītājs Stians Jensens, kurus nekavējoties savām interesēm metās izmantot Kremļa ideologi.

Vislabāk tiem patika Sarkozī intervija laikrakstam “Le Figaro”, kur bijušais prezidents pauda, ka Rietumiem jāmeklē kompromiss ar Krieviju, lai izbeigtu karu, norādot, ka Krievija ir Eiropas kaimiņš un “viņiem vajag mūs, bet mums vajag viņus”. Sarkozī arī aicināja ukraiņus “pieņemt” kā faktu Krievijas okupētās teritorijas, vispirms jau Krimu. Krievi, protams, gavilēja par Sarkozī atklāsmēm, vienlaikus noklusējot, ka viņš nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Bet kuru gan interesē tādi sīkumi.

Tikmēr “The Guardian” rakstā “Kaunpilnais Nikolā Sarkozī nonācis zem krustugunīm par atbalstu Putinam” citē bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa tvītu: “Pēc viņa paša [Sarkozī – red.] 2008.gada Gruzijas “miera plāna”, kuru viņš pats mēnesi vēlāk izgāza, lai atjaunotu ES un Krievijas sadarbības līgumu, viņš ir Francijas viltīgākais pēckara ārpolitikas prezidents. Krievijai kā ellei pārdevies. Kāpēc uztvert šo klaunu nopietni?”.

Arī NATO amatpersona krievus iepriecināja ar līdzīgiem izteikumiem. Proti, Jensens paziņoja, ka Ukrainu varētu uzņemt NATO, ja tā Krievijai atdotu okupētās teritorijas. Šis paziņojums izraisīja milzīgu Ukrainas sašutumu un Jensens pēc tam atzina, ka viņa izteikumi “bija kļūda”. Taču kaitējums jau tika nodarīts.

Par Jensena vārdiem raidījumā “60 minūtes” reflektēja arī Krievijas ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova, uzsverot, cik sašķelti patiesībā esot Rietumi.

Lukašenko un Ziemeļkoreja

Propagandisti ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu priekšgalā iecerējuši atkal Rietumiem padraudēt ar kodolkaru, tomēr šoreiz uzsvērti pašmāju sabiedrības nomierināšanai un uzmundrināšanai, lai parādītu, ka “mēs joprojām esam vareni”. Krievi aktīvi propagandē Lavrova teikto intervijā žurnālam “International Affairs”, ka “atturēšanas kontekstā kodolieroču glabāšana šobrīd ir vienīgā iespējamā reakcija uz noteiktiem būtiskiem ārējiem valsts drošības apdraudējumiem. Notikumi Ukrainā un ap to ir apstiprinājuši, ka mūsu bažas ir pamatotas. Atgādināšu, ka NATO – organizācija, kas sevi pasludinājusi par kodolaliansi – ir rupji pārkāpusi drošības principu un koncentrējas uz Krievijas “stratēģisko sakāvi”. Kolektīvie Rietumi ir izmantojuši mūsu piespiedu atbildes darbības, kas izstrādātas, lai aizsargātu mūsu ārējo drošību, kā ieganstu, lai pārietu uz sīvu konfrontāciju, kas ietver virkni hibrīdkara līdzekļu”.

Līdztekus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piedraudēja Baltijas valstīm un Polijai, ka gatavs dot “atbildes triecienu”, ja tās uzbruks Baltkrievijai. Tas savukārt dažiem ideologiem deva iemeslu pārspriedumiem, ka ASV gatavo Poliju Ukrainas liktenim. Proti, viņuprāt, Polija varētu tikt izmantota kā placdarms NATO uzbrukumam Krievijai. Vienlaikus kārtējo reizi tika izplatīti meli, ka Polija gatavojas okupēt Rietumukrainas teritorijas.

Ideoloģiskais koris, īpaši izceļoties solistam Vladimiram Solovjovam, apgalvo, ka Rietumi ar ASV priekšgalā tūdaļ tūdaļ uzsāks Trešo pasaules karu, jo viņu mērķis ir iznīcināt Krieviju. Līdztekus dažāda kalibra politologi, atsaucoties uz ASV prezidenta Džo Baidena tikšanos ar Japānas un Dienvidkorejas līderiem, prognozēja, ka Rietumu karš ar Ziemeļkoreju esot teju neizbēgams.