Aiz priekškara: Kremļa vēstījumi kļūst aizvien histēriskāki

Aizvadītā nedēļa Krievijas propagandas laukā iezīmējās ar visai histēriskām noskaņām, kuras izsauca ASV prezidenta Džo Baidena parakstītais likums par 60 miljardu dolāru palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Lai gan Kremļa ideologi kā pašsaprotamu patiesību pasniedz apgalvojumu, ka šī militārā palīdzība nekādā veidā nav spējīga mainīt dinamiku frontē un novērst Ukrainas sakāvi, tomēr ar neapbruņotu aci saskatāmais satraukums liecina par pretējo. Līdz ar to atkal tiek izteikti kodoldraudi, kas gan vistiešākajā mērā ir domāti tikai un vienīgi pašmāju lietošanai.

“Pokazuha” un klusējošie meli

Galvenais Krievijas propagandists Vladimirs Solovjovs kārtējo reizi apgalvoja, ka tad, ja Rietumi turpinās eskalēt situāciju Ukrainā, nebūšot vairs pašu Rietumu. Skaidrs, ka tā ir vienkārši bezspēcībā sakņota tukša retorika, lai vietējai sabiedrībai iedvestu apziņu par vareno Krieviju. Patiesībā Kremlis nespēj nedz ASV, nedz visiem Rietumiem nodarīt nekādu būtisku kaitējumu. Tādēļ faktiski jau kopš kara sākuma, kad sāka plūst Rietumu palīdzība Ukrainai, “kremlini” tikai kliedza, ka nepieļaus sarkano līniju pārkāpšanu, izteica visneiespējamākos draudus, tostarp par triecieniem Londonai utt. Realitātē nekādas atbildes Rietumiem nav bijušas, jo Krievijai vienkārši nav tādu iespēju, savukārt Rietumu palīdzība Ukrainai, lai arī ar nepiedodamu vilcināšanos, turpinās.

Jāatgādina, ka jau tad, kad Ukrainai tika piegādāti “Abrams” un “Leopard” tanki, visa “ideoloģiskā varza” kliedza, ka tas ir nepieļaujami. Tajā pašā laikā kaut ko patiešām nepieļaut tā nespēja. Tāpat tika skandināts, ka tad, ja vācu tanki atkal ripos pa vēsturiskajām Krievijas zemēm un apdraudēs krievu karavīrus, tad būšot “Вставай страна огромная” – atsauce uz populāru Otrā pasaules kara laika dziesmu “Celies valsts milzīgā”. De facto vācu “Leopardi” ripoja pa Ukrainu un nodarīja zaudējumus krieviem dienu no dienas, bet nekāda “milzīgā valsts” nekur necēlās.

Saistībā ar ASV palīdzības paketi un to, lai nomierinātu satraukto sabiedrību, Krievijas ziņu raidījumos plaši izskanēja vēsts, ka visu maiju Sarkanajā laukumā būšot skatāma ienaidniekam atņemtā Rietumu bruņutehnikas izstāde. Tā teikt, “pokazuha” Krievijas labākajās tradīcijās. Tikmēr par ukraiņu sekmīgi teju iznīcināto Krievijas Melnās jūras floti un notriektajiem krievu bumbvedējiem, protams, ne vārda. Klusēts tiek arī par Krievijas dzīvā spēka zaudējumiem, kas, pēc Ukrainas datiem, jau pārsniedz 465 000.

Zaudējumi karā nav vienīgais, par ko klusē propaganda. Sabiedrībai nekādā ziņā netiek dota iespēja uzzināt arī par to, ka kopš kara sākuma Krievijā par pretkara nostāju ierosinātas krimināllietas pret 902 cilvēkiem. No viņiem 261 atņemta brīvība – viņi atrodas izmeklēšanas izolatoros, cietumos vai piespiedu ārstēšanā. Pret 285 cilvēkiem uzsākta kriminālvajāšana pēc panta par “viltus ziņām”, pret 172 – pēc panta par Krievijas armijas un varas “diskreditāciju”.

Tāpat neizskan ne vārds par kārtējiem žurnālistu arestiem saistībā ar viņu sadarbību ar “Fondu cīņai pret korupciju”, kas Krievijā pasludināts par teroristisku organizāciju. Noklusēts tiek arī tas, ka Krievijas varas iestādes ir sākušas vajāt neatkarīgo mediju lasītājus. Tie ir mediji, kurus varas iestādes pasludinājušas par “nevēlamām organizācijām”. Kā norāda “Mediazona”, kopš 2024.gada sākuma tiesās saņemti 19 protokoli par dalību ar medijiem saistītu “nevēlamu organizāciju” darbībā. Izdevums norāda, ka ar “līdzdalību” drošības spēki saprot ne tikai darbu “nevēlamā” izdevumā vai komentārus pie publikācijām, bet arī parastus pārpublicējumus, tostarp sociālajos tīklos.

Netiek ziņots arī par apkaunojošo īpašās komisijas izveidi, kas izvērtēs, kādas grāmatas drīkst un kādas nedrīkst publicēt, un kādas grāmatas tiks izņemtas no publiskajām bibliotēkām.

Krievi draud paplašināt buferzonu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un pēc viņa arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs vienā stilā klāstīja – jo vairāk ASV piegādās ieročus, jo sliktāk klāsies Ukrainai. Proti, aizvien lielākas Ukrainas pierobežas teritorijas kļūšot par Krievijas buferzonu, lai aizsargātu Krieviju. Protams, tā ir vēlmju domāšana, jo vispirms Krievijai ir jāierāda sava kapacitāte šīs pierobežas teritorijas okupēt.

Peskovs arī paziņoja, ka Ukrainas bruņošana tikai paildzināšot karu, bet tā rezultātu nemainīšot. Visi propagandisti arī steidza paust satraukumu, ka līdz ar tālas darbības raķešu piegādi ir skaidrs, ka ukraiņi veikšot diversijas aktus Krievijas teritorijā, līdz ar to ASV esot uzskatāma par teroristus atbalstošu valsti. Šis paziņojums ir spēkā jau kopš kara sākuma, tikai tam loģiski nav un nevar būt nekādu konsekvenču. Tā vien rodas vēlme pajautāt – labi, ASV ir terorismu atbalstoša valsts. Un? Kas tālāk? Ko jūs iesāksiet ar šo paziņojumu?

Pilnīgi meli, protams, ir krievu paziņojumi, ka ukraiņu “terora akti” Krievijā būšot vērsti pret civilo infrastruktūru. Līdz šim ukraiņi ir devuši precīzus triecienus pa Krievijas naftas rūpnīcām un ieroču noliktavām, kas nekādi nav uzskatāmas par civilo infrastruktūru.

Nav pārsteigums, ka Solovjovs nāca klajā ar atklāsmi, ka amerikāņu piegādātās ATACMS raķetes būšot aprīkotas ar taktiskajiem kodolieročiem. Līdz ar to jau 1000.reizi propagandists izteica draudus par preventīviem kodoltriecieniem Rietumiem, kuri gan īpaši ne uz vienu neiedarbojas.

Tikmēr aizsardzības ministrs Šoigu klāstīja, ka ASV esot tieši iesaistītas karā Ukrainā, un tās pusē karojot neskaitāmi Rietumu algotņi. Jau kuru reizi viņš arī žēlojās, ka NATO ir piemānījusi Krieviju un bīstami tuvu pietuvojusies tās robežām. Šoigu uzsvēra, ka Krievijai neesot vēlmes un intereses uzbrukt kādai no NATO valstīm un “speciālā militārā operācija” esot sākta tikai tādēļ, lai aizsargātu tautiešus, kas dzīvo Krievijas “vēsturiskajās zemēs”.

Ivanova aizturēšana un ugunsgrēks Odesā

Ja Rietumu presē viena no visvairāk apspriestajām ziņām par Krievijas iekšpolitiku bija Krievijas aizsardzības ministra vietnieka, par Ukrainas kara arhitektu dēvētā, Timura Ivanova aizturēšana saistībā ar kukuļņemšanu, tad Krievijā par to izskanēja tikai īsa informācija ziņu raidījumos un to tikai īsi pieminēja raidījuma “60 minūtes” vadītāja Olga Skabejeva. Nav pārsteigums, ka neviens no raidījuma dalībniekiem par šo notikumu neteica ne vārda un par to neizraisījās ne mazākā diskusija.

Tikmēr Krievijas opozīcijas medijs “Meduza” ziņo, ka īstais Ivanova aizturēšanas iemesls esot nevis kukuļošana, par ko neviens viņu neaizturētu, bet valsts nodevība. Peskovs gan aicinājis neklausīties šādās spekulācijās un ticēt tikai oficiālajai izmeklēšanai.

Rietumu presē vairāki Krievijas analītiķi izvirza versiju, ka vēršanās pret Ivanovu patiesībā ir vēršanās pret Šoigu, lai viņu nomainītu. Vai šādai versijai ir pamats, rādīs tālākie notikumi. Taču, ņemot vērā, ka “Fonds cīņai pret korupciju” ir pasludināts par teroristisku organizāciju, maz ticams, ka Ivanova aizturēšanas īstais iemesls ir kukuļošana.

Vēl viens pieminēšanas vērts krievu propagandas aspekts bija vērojams svētdienas vakara nedēļas ziņu raidījumā “Vesti”. Proti, gari un plaši izskanēja jau kopš 2014.gada Kremļa ekspluatētais stāsts par to, ka 2014.gada Maidana laikā “ukranacisti” Odesā arodbiedrību namā esot cilvēkus sadedzinājuši dzīvus tikai tāpēc, ka viņi cīnījušies par krievvalodīgo tiesībām.

Krievijas propaganda šo stāstu veiksmīgi izmanto jau desmit gadus, kaut arī tas neatbilst patiesībai un ir melu pilns.

“Ir pagājuši septiņi gadi, kopš Odesā nekārtībās un šausmīgā ugunsgrēkā gāja bojā 48 cilvēki. Liesmas vēl gruzdēja, kad Krievija pirmo reizi sāka parādīt šo ugunsgrēku kā ukraiņu nacionālistu sarīkotu slaktiņu. Tas tā ir turpinājies neatkarīgi no vairākām izmeklēšanām, ko veikusi Eiropas Padomes Starptautiskā padomdevēja grupa un Augstā cilvēktiesību komisāra birojs. Katrs no tiem ir atklājis, ka nemieri sākās, kad liela prokrievisko aktīvistu grupa uzbruka mierīgam gājienam, atbalstot Ukrainas vienotību. Turpmāk abas puses izmantoja ieročus un tika nogalināti seši cilvēki. Vakarā proukrainiskie aktīvisti devās uz Kuļikoves laukumu, lai iznīcinātu prokrievisko aktīvistu uzcelto telšu nometni. Pēdējie atbildēja ar šāvienu un Molotova kokteiļiem no Arodbiedrības ēkas jumta un logiem. Visi neatkarīgie ziņojumi piekrīt, ka Molotova kokteiļus mētājot gan uz ēku, gan no tās, nav iespējams noteikt ugunsgrēka avotu, kas izraisīja 42 prokrievisko aktīvistu nāvi,” 2021.gadā rakstīja avīze “The Guardian”.

Rakstā arī minēts, ka visos Krievijas videomateriālos Ukrainas “radikāļi” tiek pasludināti par nemieru vaininiekiem. Netiek pieminēta ne apšaude un Molotova kokteiļi no ēkas iekšpuses, ne proukrainiskie aktīvisti, kuri riskēja ar savu drošību, lai izglābtu cilvēkus no ēkas.

“Divus gadus pēc Eiropas Padomes ziņojuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvoja, ka “ukraiņu nacionālisti iedzina neaizsargātus cilvēkus Arodbiedrības ēkā un sadedzināja viņus dzīvus”. Šis apzināti nepatiesais stāsts tagad ir izskanējis visā pasaulē, dāsni finansējot izstādes un rūpīgi atlasītus “lieciniekus” tūrēs pa Eiropas valstīm. Tas ir stāsts, kas, kā zināms, ir maksājis vēl vairāk dzīvību, un daudzi jaunie vīrieši, kas brīvprātīgi piedalījās cīņā par Kremļa atbalstītajiem nemierniekiem Austrumukrainā, kā katalizatoru minēja iespējamo “Odesas slaktiņu”,” rakstu noslēdz “The Guardian”.

Tieši šādās naidu uzkurinošās noskaņās par “banderoviešu” zvērībām bija ieturēts arī svētdienas vakara stāsts par desmit gadus vecajiem notikumiem, kura mērķis bija tikai viens – kārtējo reizi dēmonizēt ukraiņus, lai pamatotu netaisnīgā kara “nepieciešamību”.