Aiz priekškara: Kremlis spekulē ar “Karību krīzi”

Aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas vēstījumi centrējās ap Sanktpēterburgā notikušo ekonomikas forumu, kurā piedalījās arī Krievijas diktators Vladimirs Putins. Plaši tika atspoguļota viņa preses konference ar masu mediju galvenajiem redaktoriem, tostarp arī no “nedraudzīgajām valstīm”.

Valdošais ideoloģiskais tonis ir optimisma un kareivīgas agresijas sajaukums, uzsverot, ka Krievija ir vienīgā lielvara, kas var pasauli izglābt no Rietumus pārņēmušā “kodolneprāta”. Šāda retorika ir īpaši ciniska tādēļ, ka Krievija ir vienīgā kodollielvara, kas vispār runā par iespējamu kodolieroču izmantošanu. Neviena cita valsts pat pieļāvuma formā par to nav ieminējusies, tostarp arī pašaizsardzības kontekstā nē.

Līdztekus Putins un viņu apkalpojošais ideoloģiskais galms uzsvēra, cik labā stāvoklī ir Krievijas ekonomika un ka tā attīstoties daudz straujāk nekā Rietumos. “Putins ir liels meistars optimisma pārdošanā, un tā ir vesela stratēģija – mūsdienās Krievijā optimisms ir oficiālā reliģija un obligāta valsts ideoloģija,” laikrakstam “New York Times” sacīja Kirils Rogovs, bijušais Krievijas valdības padomnieks, kurš tagad vada domnīcu “Re: Russia”. Viņš norādīja, ka daudzus pozitīvos ekonomiskos rādītājus nosaka milzīgie valdības izdevumi aizsardzības nozarei. Taču tam ir arī nozīmīgas blaknes, no kurām galvenā ir inflācija un ekonomikas pārkaršana. Līdztekus jāatzīmē, ka izdevumi aizsardzībai notiek uz citu nozaru rēķina un nekādā veidā neuzlabo iedzīvotāju materiālo labklājību. Gluži otrādi, straujās inflācijas dēļ tā pasliktinās.

“Atbilde būs asimetriska”

Raidījumā “60 minūtes” fonā nemitīgi tika demonstrēta karte, kurā bija atzīmētas šādas valstis: Meksika, Nikaragva, Kuba, Venecuēla, Serbija, Ziemeļkoreja, Irāna, Jemena. Kāpēc un kas šīs valstis vieno? Atbilde ir vienkārša – pēc propagandistu domām, tieši šīm valstīm Krievija varētu piegādāt tālas darbības raķetes, lai tās varētu dot triecienu pa Ameriku.

Proti, kā Pēterburgā paziņoja Putins, ja Rietumi piegādā Ukrainai tālas darbības raķetes un atļauj dot triecienus ar tām pa Krievijas teritoriju, tad Kremļa atbilde būs asimetriska. Krievija šādus ieročus piegādās amerikāņiem nedraudzīgām valstīm. Putins gan neminēja nedz to, kad šādas piegādes varētu notikt, nedz uz kādām valstīm. To viņa vietā izdarīja propagandisti, kas apgalvoja, ka miljardiem cilvēku visā pasaulē priecātos dot triecienu hegemonam. Savukārt kā valstis, pa kurām šādi triecieni varētu tikt doti, tiek minētas ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija.

Propagandiste Olga Skabejeva paziņoja, ka šāda Krievijas atbilde varētu būt vienīgais risinājums pašreizējai krīzei un atgādināja, ka tieši tādā veidā Padomju Savienība 1962.gadā atrisināja Karību jeb Kubas raķešu krīzi. Skabejeva arī spekulēja, ka tieši šāds Putina paziņojums ir licis ASV prezidentam Džo Baidenam paziņot, ka Amerika neļauj Ukrainai sist pa Maskavu un Kremli.

Tiesa, arī šeit neiztika bez maziem meliem un izkropļojumiem. Proti, kā paziņoja Skabejeva, Baidens esot teicis, ka šāda atļauja netiek dota “pagaidām”. Tad nu propagandisti visādi apspēlēja šo “pagaidām”. Patiesībā visi, kuri vēlas, var Baidena interviju “ABC” noklausīties un pārliecināties, ka ASV prezidents nevienā brīdī vārdu “pagaidām” nelietoja. Teiktais bija nepārprotams: neatļauj sist pa Maskavu un Kremli.

Vērts pieminēt, ka tuvākajās nedēļās Karību jūras reģionā gaidāma Krievijas karakuģu un lidmašīnu ierašanās militārajās mācībās, un ASV rūpīgi uzrauga situāciju, vēsta ziņu aģentūra AP. ASV amatpersonas uzskata, ka saspīlētajā attiecību situācijā Maskava cenšas demonstrēt, ka tā joprojām ir liela militārā lielvara. Tajā pašā laikā amerikāņi paziņojuši, ka pagaidām neredz pamatu satraukumam.

“Kremlis regulāri draud ar tiešiem triecieniem pa mērķiem Rietumos, cenšoties izmantot Rietumu bailes no eskalācijas, lai mudinātu Rietumus apturēt savu atbalstu Ukrainai, un Putina 5.jūnija draudi šajā ziņā nav ievērojams pavērsiens,” raksta ASV domnīca “Kara pētījumu institūts” (ISW).

Kā arī uzsver domnīcas analītiķi, ir maz ticams, ka Krievija ir spējīga citām valstīm piegādāt šādus ieročus, jo visas šīs sistēmas jau tiek izmantotas plaša mēroga triecieniem pret Ukrainu.

Kremlis, visticamāk, cer, ka skaidrs mājiens uz Kubas raķešu krīzi un kodolieročus nestspējīga kuģa iekļaušana militārajās mācībās liks Rietumiem pieturēties pie tā dēvētās “pašatturēšanās”, uzskata ISW. Vienlaikus tiek norādīts, ka Kremlis, visticamāk, saskaņoja paziņojumu par Krievijas jūras kara flotes piestāšanu Kubas ostās ar Putina draudiem piegādāt atsevišķām valstīm tālas darbības ieročus iespējamiem triecieniem pa Rietumvalstīm.

Ukraina amerikāņiem būšot otra Vjetnama

“Jūs esat stulbi? Jūs ko, esat galīgi nojūgušies?” tāda bija Putina reakcija uz kāda ārvalstu žurnālista jautājumu, vai Krievija gatavojas uzbrukt kādai NATO valstij. Putins atkārtoti klāstīja, ka Krievija negrasoties nevienam uzbrukt, tā arī nedomājot par kodolieroču pielietošanu. Tiesa, tūdaļ pat sekoja jau daudz reižu dzirdētais, ka Krievija šos nāvējošos ieročus izmantos tikai tad, ja Rietumi uz to piespiedīs un ja tiks apdraudēta Krievijas suverenitāte un teritoriālā integritāte.

Putins kārtējo reizi pauda ciniskus melus, ka karā Ukrainā Krievija nevis uzbrūk, bet aizsargājas. Kara iemesls un aizsākums esot meklējams 2014.gada “antikonstitucionālajā valsts apvērsumā”, kuru sarīkoja ASV. Atkārtoti agresorvalsts vadītājs klāstīja, ka astoņus gadus Donbasā noticis “genocīds” pret krieviem un Krievijai nebija citas izejas, kā veikt “speciālo militāro operāciju”, lai “aizsargātu” sevi un savus tautiešus.

Tāpat Putins uzsvēra, ka viņš Baidenam esot vairākkārtīgi teicis: pārtrauciet piegādāt ieročus Ukrainai un karš jau tuvākajā laikā beigsies. Kārtējo reizi skanēja arī žēlabas, ka Rietumi nepilda tā saukto Minskas vienošanos, kas būtu izslēgusi karu, un Krievija esot “uzmesta”. Patiesībā Minskas vienošanos pārkāpa tieši Krievija.

Putina lēmums atzīt Donbasa separātisko veidojumu neatkarību ir pretrunā ar Minskas vienošanos, savulaik apliecināja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas īpašais pārstāvis Ukrainā un Austrumukrainas situācijas noregulējuma trīspusējā kontaktgrupā Miko Kinnunens. Vēl vairāk, 2014.gada Minskas vienošanās punktu par visu ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas, kā arī algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas EDSO uzraudzībā Krievija nekad nav uzskatījusi par sev saistošu, jo tolaik tika apgalvots, ka Krievijas karaspēka taču Ukrainā “neesot”, tur cīnoties tikai vietējie spēki.

Kremļa angažētie “politologi” arī uzsvēra, ka Ukraina amerikāņiem kļūšot par otru Vjetnamu, atgādinot, ka ASV Vjetnamas karā neuzvarēja. Lai savus vārdus pastiprinātu, tika klāstīti patiesībai neatbilstoši apgalvojumi, ka aiz Rietumvalstu instruktoriem, kas dodas uz Ukrainu apmācīt karavīrus, noteikti sekošot regulārais karaspēks.

Propagandisti visādi interpretēja Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa teikto, ka “mums jābūt gataviem karam līdz 2029.gadam”. Protams, ka tas tika pasniegts tā, ka 2029.gadā Vācija uzbruks Krievijai. Netika pieminēts Pistoriusa teiktais, ka nedrīkst ticēt, ka Putins apstāsies pie Ukrainas robežām. Proti, Vācijas aizsardzības ministra bažas par to, ka kara izraisītāja būs tieši Krievija, propagandisti neatskaņoja. Tā vietā odiozais Krievijas domes deputāts Aleksejs Žuravļovs paziņoja, ka “Pistoriusam šķiet normāli, ja rīt visai pasaulei pienāks “pistoriuss””.

Dominējošais propagandistu naratīvs ir šāds: Rietumi vēlas karu ar Krieviju, lai to iznīcinātu, un tas ir tikai laika jautājums, kad Rietumi uzbruks. Vienlaikus “kremlini” apgalvo, ka vienīgais iespējamais karš starp Krieviju un Rietumiem ir kodolkarš.

Krievu “sāpe” par D Dienu

Aizvadītajā nedēļā Parīzē tika atzīmēta 80.gadadiena kopš tā sauktās D Dienas jeb sabiedroto izsēšanās Normandijā, ar ko tika uzsākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, kas veicināja sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Uz svinībām Krievija netika aicināta.

Propagandisti nekavējās paziņot, ka Rietumvalstis izkropļo vēsturi, ignorējot tos, kas izglāba visu pasauli. Kādreizējā sabiedroto antihitleriskā koalīcija esot pārvērtusies par imperiālistu apvienību.

Jāteic, ka jau kopš Ukrainas kara sākuma Krievija cenšas noniecināt sabiedroto ieguldījumu nacisma sagrāvē. Tā vietā tiek stāstīts, ka patiesībā visa Eiropa esot klusāk vai skaļāk atbalstījusi Hitleru. Šodienas Eiropa nevarot piedot Krievijai tās uzvaru Otrajā pasaules karā, tādēļ to esot pārņēmis revanšisma gars.

Par to, ka nozīmīgu ieguldījumu Otrajā pasaules kara uzvarā deva amerikāņi, propagandisti vispār nepiemin. Tā vietā jau kuru reizi izskanēja stāsts par Rietumos atdzimušo fašismu, un Krievijai atkal esot jāatkārto sava vēsturiskā misija, glābjot pasauli no “brūnā mēra”.

Proti, krievu ieskatā jebkurš, kurš vēršas pret pašreizējo Kremļa varu, ir fašists. Ja Krievija pirms 80 gadiem uzveica fašismu, tad vēl šodien tā var rīkoties, kā grib, jo tās vēsturiskie nopelni attaisno jebkuru tās rīcību.