Aiz priekškara: Krievi baida Rietumus ar “vāgneriešiem”

Krievu propagandisti visu aizvadīto nedēļu turpināja savus centienus iestāstīt Krievijas sabiedrībai, cik viedi un tālredzīgi ir rīkojies valsts prezidents Vladimirs Putins, panākot izlīgumu ar privātās armijas “Vagner” dibinātāju Jevgēniju Prigožinu un viņa kaujiniekiem. Kremļa ideologi Putinu iztēloja kā varoni, kurš novērsis pilsoņu karu un haosu valstī. Daudzkārt tika uzsvērts, ka Prigožina dumpis ir saliedējis tautu ap Putinu, un Krievijas valsts vara nekad neesot bijusi tik spēcīga kā pašlaik.

Lai piešķirtu lielāku ticamību stāstītajam, propagandisti gari un plaši atspoguļoja nemierus Francijā, kas uzliesmoja pēc tam, kad policists nošāva 17 gadus vecu alžīriešu izcelsmes autovadītāju. Galvenais vēstījums – skatieties, kā liesmo Francija, kādi tur ir nemieri atšķirībā no Krievijas, kur viss ir mierīgi. Raugiet, cik nemākulīga ir Francijas valdība, kas nekontrolē situāciju valstī, iepretī Krievijai, kur viss tiek kontrolēts un nekādi nemieri nenotiek. Vērojot propagandistu stāstus, izskatās, ka nemieri Francijā viņiem bija īsta Dieva dāvana, jo, rādot, cik slikti ir Eiropā, daudz vieglāk ir iegalvot, cik labi ir pašu mājās.

Vienlaikus visu pasauli satricinājušos notikumus Ukrainas pilsētā Kramatorskā, kur krievu raķešu triecienā restorānam gāja bojā astoņi civiliedzīvotāji, ieskaitot trīs bērnus, un daudzi tika ievainoti, propagandisti pieminēja garāmejot, kā jau ierasts, ciniski melojot, ka neviens civilais neesot gājis bojā, bet esot iznīcināti Ukrainas kaujinieki un ārzemju algotņi.

Spodrina Putina spalvas

Par Putinu kā Krievijas glābēju aizvadītās nedēļas sākumā runāja visos oficiālajos Krievijas televīzijas kanālos. Slavēja viņa tālredzību un diplomātiskās spējas. Līdztekus labākajās tradīcijās a la “Ļeņins un bērni” tika rādīta Putina viesošanās Dagestānā, kur viņš fotografējās kopā ar mazu meiteni. Jāteic, ka kadros no Putina vizītes Dagestānā tika rādīts sajūsmā spiedzošs pūlis, kurš Putinu sagaidīja, labākajā gadījumā, kā rokzvaigzni, bet sliktākajā – kā kādas reliģiskas sektas līderi, un, viņu ieraugot, sekotāju pūlis nonāk reliģiskā ekstāzē. Tam sekoja garš sižets no Putina viesošanās kādā Krievijas skolā, kur viņš uz interaktīvās tāfeles uzzīmēja kādu seju, un visa valsts nodevās minējumiem, kas ar to domāts.

Protams, ka propagandistu sajūsmu izsauca arī 26.jūnija Putina uzruna tautai, kuru rietumvalstu politologi jau nodēvēja par absolūti tukšu un nožēlojamu. Putins lepojās, ka izdevies novērst “brāļu karu”, vienlaikus uzsverot, ka vairums vagneriešu ir Krievijas patrioti un varoņi, kas devuši lielu ieguldījumu Donbasa “atbrīvošanā”.

“Sacelšanās organizatori, nododot savu valsti, savu tautu, nodeva arī tos, kurus ievilka šajā noziegumā. Viņi tiem meloja, grūda nāvē, zem uguns, lai šautu uz savējiem. Tieši šādu iznākumu – brāļu slepkavību – gribēja Krievijas ienaidnieki: neonacisti Kijivā un viņu Rietumu patroni, un visādi nacionālie nodevēji. Viņi gribēja, lai krievu karavīri nogalina viens otru, lai iet bojā militārpersonas un civiliedzīvotāji, lai galu galā Krievija zaudētu, un mūsu sabiedrība sašķeltos, aizrijoties asiņainās pilsoņu nesaskaņās. Viņi berzēja rokas, sapņojot par atriebību par neveiksmēm frontē un tā sauktajā pretuzbrukumā, taču viņi pārrēķinājās,” uzrunā teica Putins.

Kā atzīmē starptautiskie analītiķi un Krievijas opozīcijas mediji, piemēram, “Meduza”, zīmīgi ir tas, ka Putins savā runā, runājot par dumpja organizatoriem, nevienā brīdī neminēja un vārdā nenosauca Jevgeņiju Prigožinu. Tajā pašā laikā viņš aicināja visus “Vagner” kaujiniekus vai nu slēgt līgumu ar Aizsardzības ministriju un pievienoties Krievijas regulārajai armijai, vai nu kopā ar Prigožinu doties uz Baltkrieviju.

Jāmin, ka pirms uzrunas tautai Putins runu teica militārpersonām, kurām pateicās par “izrādīto drosmi” un ar klusuma brīdi pieminēja sešus bojā gājušos pilotus, kurus notrieca kaujinieki. Putina uzruna bija iestudēta kā teātra izrāde, kur galvenās lomas tēlotājs, kā deus ex machina, kāpjot lejup pa garajām Kremļa pils kāpnēm, nolaidās pie saviem padotajiem.

Pretēji propagandistu paustajam, cik vienota ir sabiedrība un kā tā konsolidējas ap Putinu, slavenais vēsturnieks un Krievijas speciālists Timotijs Snaiders apgalvo, ka dumpis ir pierādījis, ka Putins nebūt nav populārs. “Visas mūsu veiktās sabiedriskās domas aptaujas ir notikušas vidē, kurā viņa (Putina – red.) spēks tiek uzskatīts par vairāk vai mazāk neizbēgamu un kur atbildēt uz jautājumu nepareizā veidā šķiet riskanti. Bet, kad Putina vara tika atcelta un Rostovu pie Donas sagrāba “Vagner”, neviens, šķiet, neiebilda. Reaģējot uz Prigožina dumpi, daži krievi bija eiforijā, bet lielākā daļa – vienkārši apātiski. Nebija redzams, ka kādā Krievijas pilsētā kāds spontāni izteiktu savu personīgo atbalstu Putinam, nemaz nerunājot par kādu, kas uzņemtos jebkāda veida personisku risku viņa režīma vārdā. Dažu eiforija man liek domāt, ka atsevišķi krievi ir gatavi citam valdošajam režīmam. Savukārt apātija liecina, ka lielākā daļa krievu šobrīd vienkārši uzskata par pašsaprotamu, ka viņus pārvaldīs gangsteris, kuram ir visvairāk ieroču, un viņi turpinās savu ikdienas dzīvi neatkarīgi no tā, kurš gangsteris tas ir,” raksta Snaiders. Viņš, tāpat kā citi politologi, ir pārliecināts, ka šis dumpis nebūt nav pēdējais.

Nav vienprātības par “Vagner”

Jāteic, ka pašu propagandistu starpā nav vienota viedokļa, kā tālāk rīkoties attiecībā uz privātiem militāriem grupējumiem. Vieni apgalvo, ka privātām armijām nav jābūt, citi uzskata, ka “Vagner” noteikti būtu saglabājams. Tā, piemēram, atvaļinātais ģenerālis un pašreizējais Krievijas valsts domes deputāts Andrejs Guruļovs nekautrējoties pauda, ka Krievijai ir savas leģitīmas intereses ārvalstīs, piemēram, Āfrikā, un to aizstāvēšanai ir nepieciešamas šādas privātas armijas. Cita lieta, ka tām esot jābūt ļoti stingrā valsts kontrolē.

Kā jau minēts, vagneriešu “varoņdarbus”, kurus ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs nodēvējis par kara noziegumiem, propagandisti nevienā brīdī nenoliedz, tajā pašā laikā par Bahmutas ieņemšanu vairs nerunā tik sakāpinātos toņos kā pirms dumpja, kad Bahmutas ieņemšana tika pielīdzināta teju Berlīnes ieņemšanai Otrā pasaules kara noslēgumā.

Interesanti, ka propagandists, Valsts domes aizsardzības komitejas vadītājs, ģenerālis Andrejs Kartapolovs paziņoja, ka Prigožins dumpi ir gatavojis mēnešiem ilgi un tam par iemeslu bijis tas, ka Aizsardzības ministrija vairs nav vēlējusies pagarināt līgumu ar “Vagner” un nolēmusi vairs tam nepiešķirt finansējumu, kas finansiāli nozīmējis lielus zaudējumus arī personīgi Prigožinam. Līdz ar to Kartapolova ieskatā viss dumpis ir tikai un vienīgi Prigožina atriebība par naudas zaudēšanu.

Jāpiebilst, ka Putina atzīšanās, ka “Vagner” ir bijusi pilnībā valsts finansēta militāra kompānija, iepriecināja, ja drīkst lietot šo vārdu, starptautisko tiesību speciālistus, jo, atzīstot savu saikni ar šo grupējumu, būs vieglāk Putinu tiesāt par kara noziegumiem. “Šiem vārdiem, iespējams, ir ļoti nozīmīgas sekas attiecībā uz Krievijas valsts un Putina kā valsts vadītāja personīgo pakļaušanu atbildībai par “Vagner” darbībām,” laikrakstam “The Guardian” norādījis Londonas karaliskās koledžas tiesību zinātņu profesors Filips Stands.

Vienlaikus gan Kartapolovs, gan Federālā Krievijas nacionālās gvardes dienesta “Rosgvardija” komandieris Viktors Zolotovs apgalvoja, ka viņiem neesot šaubu, ka dumpja sarīkošanā esot līdzdalīgi arī Rietumu specdienesti, kas esot Prigožinu uzkūdījuši.

Pilnīgi citās domās ir Snaiders, kurš apgalvojumu par amerikāņu līdzdalību dumpī dēvē par muļķībām. “Baidena administrācija ir diezgan konsekventi strādājusi pret “Vagner”. Prigožina galvenā saikne ar amerikāņiem bija viņa smagais darbs Krievijas Interneta pētījumu aģentūras vadītāja amatā, lai panāktu Donalda Trampa ievēlēšanu 2016.gadā. Citi cenšas skaidrot Prigožina gājienu uz Maskavu un tā beigas kā kaut kādu sarežģītu politisko teātri, kura mērķis bija pārvietot Prigožinu un “Vagner” uz Baltkrieviju, lai organizētu triecienu Ukrainai no ziemeļiem. Tas ir smieklīgi. Ja Prigožins patiešām dodas uz Baltkrieviju, nav zināms, ko viņš tur varētu improvizēt. Bet šādam plānam nav jēgas. Ja Putins un Prigožins būtu sadarbojušies, viņi varētu vienkārši vienoties par šādu soli tādā veidā, kas nebūtu iedragājis viņu abu reputāciju un padarījis Krieviju vājāku,” raksta vēsturnieks.

Tikmēr propagandisti priecājas par Baltkrievijas kaimiņvalstu bailēm no tur izvietotajiem vagneriešiem. Militārais eksperts Igors Korotčenko pat uzbūra ainiņu, cik jauki būtu, ja NATO samita laikā Viļņā tajā iebruktu “Vagner” kaujinieki no Baltkrievijas un sagūstītu “biedru Stoltenbergu” jeb NATO ģenerālsekretāru, pie viena veicot Viļņā valsts apvērsumu. Visjaukākais šajā stāstā esot tas, ka par to nevarēšot vainot nedz Krieviju, nedz Baltkrieviju, jo “vagnerieši” ir privāta militāra struktūra, kas nevienai valstij nepakļaujas. Krievi no sirds izbauda un ļauni priecājas par Baltkrievijas kaimiņvalstu bailēm no tur izvietotajiem kaujiniekiem.

Vēstījums ukraiņiem – “Hände hoch”

Krievu “vojenkori” nenogurstoši turpina stāstīt, ka ukraiņu pretuzbrukums ir izgāzies, un uzskaita, cik daudz Rietumu militārās tehnikas ir iznīcināts. Tiek apgalvots, ka Ukrainā Rietumu ieroču kļūstot arvien mazāk un “ukranacistu” vienīgā izeja esot kapitulēt, tā teikt “hände hoch” jeb “rokas augšā”. Krievi apgalvo, ka kaujās pie Antonivkas tilta esot sabombardējuši ukraiņu vienības. Tikmēr Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka krieviem nav izdevies viņus izspiest no pozīcijām. Vēl vairāk, Ukrainas ģenerālštābs ziņo, ka stratēģiskā iniciatīva vēl joprojām ir Ukrainas pusē.

Ukrainas armija aizvadītās nedēļas laikā atbrīvojusi no krievu iebrucējiem 37 kvadrātkilometru lielu teritoriju, paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. Vienlaikus Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos. Saskaņā ar Ukrainas ģenerālštāba informāciju kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4057 tankus, 7899 bruņutransportierus, 4220 lielgabalus, 641 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 391 zenītartilērijas iekārtu, 315 lidmašīnas, 309 helikopterus, 3573 bezpilota lidaparātus, 1264 spārnotās raķetes, 6834 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 590 specializētās tehnikas vienības. Savukārt Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 230 260 karavīrus.