LETA
Pagājušās nedēļas Krievijas propagandas vēstījumus raksturoja zināms pagurums, kas saistīts ar sen apzelētu tematu nemitīgu atkārtošanu dažādās variācijās.
Galvenie apspriežamie temati bija “ebreju tautas kauns” Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš izvērš “genocīdu” pret savu tautu, Sīrijas nedienas, kuras radušās tādēļ, ka tur vairs nav klātesoša Krievija, kā arī cerības uz jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš pēc stāšanās amatā noteikti būšot labvēlīgs Krievijai.
Ļoti būtiski iezīmējās vēstījums, kas gan nav jauns, bet pagājušajā nedēļā uznira ar jaunu spēku – Eiropas Savienība (ES) ir suicidālu tieksmju pārņemta, to kā lelli aiz aukliņām rausta ASV, kas grib Eiropu novājināt.
Zelenskis “iznīcina” Ukrainu
Visu nedēļas nogali krievi lepojās ar Ukrainas pilsētu apšaudīšanu ar droniem un raķetēm, to dēvējot par atriebes triecienu Ukrainai par tās uzbrukumu Taganrogas lidostai. Svētdienas vakara lielajā ziņu raidījumā tā vadītājs, odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs, paziņoja: Rietumiem jārēķinās, ka ukraiņu uzbrukumiem Krievijas teritorijai vienmēr sekos atbilde, kas būs pietiekami nežēlīga.
Savukārt raidījuma “60 minūtes” vadītājs Jevgeņijs Popovs liekulīgi “iestājās” par nabaga ukraiņu tautu un gaudās, ka NATO izvēlas mērķus Krievijā, ukraiņi tiem uzbrūk, bet kā sekas – tiek izpostīta Ukrainas energoinfrastruktūra.
Propagandas pēdējā laikā ļoti uzsvērtais naratīvs ir šāds: pie visām Ukrainas nedienām ir vainojams Zelenskis, ja viņa nebūtu, karš sen jau būtu beidzies un Ukraina netiktu iznīcināta. “Zelenska vainas dēļ bez gaismas, siltuma un ūdens ir palikusi puse Ukrainas. Zelenski brīdināja – nespēlējies ar Rietumu raķetēm. Viņš neklausīja,” klāstīja Popovs.
Tikmēr histēriski agresīvais propagandists Vladimirs Solovjovs par Zelenski noturēja veselu monologu, apgalvojot, ka “tu esi manas tautas kauns, es tevi nicinu, ukraiņu tauta tevi nolādēs. Ukraiņi tevi dēvēs par Hērodu. Tu nodarbojies ar jaundzimušo nokaušanu”. Tēze par “jaundzimušo nokaušanu” ir atsauce uz Ukrainas lēmumu pazemināt mobilizējamo vecuma slieksni līdz 18 gadiem.
Līdztekus Kremļa ideologi spriedelēja, ka pēc Trampa stāšanās amatā Amerika Zelenski norakstīs. Jo ir tikai divas iespējas – vai nu norakstīt Ukrainas “marionešu režīmu”, vai sākt Trešo pasaules karu. Izvēle esot acīmredzama.
“Kremlini” pēkšņi kā uz augstu autoritāti sāka atsaukties uz Trampu, jo viņš paziņoja, ka pašreizējā prezidenta Džo Baidena atļauja izmantot ASV piegādātās raķetes triecieniem pa militāriem mērķiem Krievijas teritorijā esot neprāts. Tā propagandistiem, protams, ir ideoloģiska medusmaize.
Krievi ļoti aktīvi apspriež, kādas varētu būt miera sarunas pēc Trampa stāšanās amatā. Jūtams, ka viņiem ir lielas cerības, ka tās būs labvēlīgas Kremlim, vienlaikus tiek uzsvērts, ka Krievija šajās sarunās nekādā gadījumā neatkāpsies no savām galvenajām prasībām. Tās ir: Ukraina nedrīkst iestāties NATO, un visi četri Krievijas okupētie reģioni – Luhanska, Donecka, Zaporižja un Hersona – ir uzskatāmi par Krievijas sastāvdaļu un Ukrainai no turienes jāizved savs karaspēks.
Skaidri redzams, ka Krievija apzinās savas visai spēcīgās pozīcijas frontē, kuras ir labākas nekā ukraiņiem, tādēļ uz iespējām miera sarunām raugās no spēka pozīcijām. Propagandisti jau šajā kontekstā par ukraiņiem kliedz: “гадов надо добить” (“riebekļi ir jāpiebeidz”).
Savukārt Krievijas valsts domes deputāts un ģenerālis Andrejs Guruļovs paziņoja, ka “žēlastības laiks ir beidzies. Mēs rīkosimies bez žēlastības. Ja grib žēlastību, lai padodas gūstā”.
Domnīcas “Carnegi Endowment for International Peace” vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka Putina sākotnējā atbilde Trampa miera sarunām sastāvētu no trim galvenajiem punktiem: Zelenskim jāatceļ dekrēts, kas aizliedz sarunas ar Krieviju. Zelenska mandāts ir spēkā neesošs kopš 2023.gada maija, radot jautājumu, ar ko Krievijai būtu jāiesaistās sarunās. Kijivai ir jāpārtrauc visi triecieni Krievijas teritorijai.
Stanovaja domā, ka tikpat labi Putins var izvirzīt arī kādus papildu nosacījumus un nepiekrist sarunām. “Ņemiet vērā, ka Asada režīma sabrukums ir satricinājis Putinu, padarot viņu mazāk gribošu demonstrēt elastību attiecībās ar Ukrainu. Karš Ukrainā viņam zināmā mērā ir maksājis Sīriju, kas pastiprina viņa nevēlēšanos piekāpties,” raksta Stanovaja.
“Mēs esam gaļēdāji”
“Mums Ukrainā jāuzvar ne pēc Orbāna [Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns] miera plāna, tas ir pārāk veģetārs, bet mēs esam gaļēdāji,” arī šāda “humānisma” pilna tēze izskanēja propagandas raidījumos. Par Orbāna tā saukto miera plānu zināms vien tas, ka tiek paredzēts “diplomātisks un politisks risinājums” karam Ukrainā.
Izteiciens “mēs esam gaļēdāji” patiesībā ir Krievijas politiku ļoti pašatmaskojošs un skaidri norāda, kurš ir upuris. Šādā “gaļēdāju” kontekstā smieklīgas izklausās Kremļa frāzes par “aizstāvības karu”.
Vienlaikus krievi izmanto izdevību uzsvērt Zelenska “cinismu”, kurš noraidīja Orbāna priekšlikumu par Ziemassvētku pamieru un abu pušu gūstekņu apmaiņu. Jāpiemin, ka Orbāns šo priekšlikumu izteica telefonsarunā Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ungārija nav informējusi Ukrainu par zvanu Putinam un “Ukraina neko neatļāva Ungārijai”, piebilstot, ka Ukrainas amatpersonas strādā ik dienu, lai nodrošinātu Krievijā turēto ukraiņu ieslodzīto atbrīvošanu. Prezidenta Zelenska palīgs Dmitro Litvins rakstiskā paziņojumā sacīja: “Kā jau vienmēr, Ungārijas puse ar Ukrainu neko neapsprieda. Ungārijas puse, kā vienmēr, nebrīdināja [mūs] par saviem kontaktiem ar Maskavu.”
Pats Zelenskis par Orbāna priekšlikumu sociālajā tīklā “X” rakstīja šādi: “Mēs visi ceram, ka Orbāns vismaz nezvanīs Asadam [gāztais Sīrijas diktators Bašars al Asads) uz Maskavu, lai klausītos arī viņa stundu garās lekcijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka patiesa miera un garantētas drošības sasniegšanai ir nepieciešama ASV apņēmība, Eiropas vienotība un visu partneru nelokāma apņemšanās ievērot ANO Statūtu mērķus un principus. Nevienam nevajadzētu veicināt personīgo tēlu uz vienotības rēķina; ikvienam jākoncentrējas uz kopīgiem panākumiem. Vienotība Eiropā vienmēr ir bijusi atslēga panākumu sasniegšanai. Bez Ukrainas nevar būt nekādas diskusijas par karu, ko Krievija veic pret Ukrainu.”
Marija Zaharova, Kaja Kallasa un Sīrija
“Eiropu raksturo neprāts un suicidālas tieksmes,” tikmēr skandēja propagandistu koris, atsaucoties uz Eiropas valstu līderu paziņojumiem, ka atbalsts Ukrainai tiks turpināts neatkarīgi no tā, ko darīs Tramps pēc stāšanās amatā.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve, skandalozā Marija Zaharova, kurai nule kā Malta, kur notika EDSO samits, atteica vīzu, intervijā Solovjovam paziņoja, ka “Eiropa liesmo” un to vada “aizokeāna leļļu vadītāji”. Zaharovai šobrīd Eiropa ir viens no galvenajiem ļaunumiem. Tiesa, netiek atcelts uzstādījums, ka galvenais “hegemons” ir ASV, taču tur tiek gaidītas krieviem labvēlīgas pārmaiņas. Tādēļ visa uzmanība tiek fokusēta uz Eiropas valstu diskreditēšanu.
Savukārt par notikumiem Gruzijā Zaharova uzskatīja par vajadzīgu atsaukties uz līdzībām ar Bībeli. Proti, ķēniņam Zālamanam nācās iztiesāt gadījumu, kur bērnam pieteicās divas mātes. Lai noskaidrotu, kura ir īstā māte, Zālamans ieteica bērnu pārraut uz pusēm, lai katrai tiek pa daļai. Kā jau bija sagaidāms, īstā māte no šādas idejas atteicās, kamēr neīstā bija ar mieru. Tad nu Zaharovas ieskatā pašreizējā Gruzijas valdība esot “īstā” māte, kas negribot atdot valsti saplosīšanai, jo Rietumi gribot to ieraut karā ar Krieviju.
Atgriežoties pie Eiropas diskreditēšanas, propagandisti nelaida garām izdevību paņirgāties par igaunietes Kajas Kallasas, kas ir ES augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos, izteikumu saistībā ar Eiropas iespējām palīdzēt Ukrainai: “Labāk mazs putns rokās, nevis liels uz jumta.” Propagandisti ņirdza, ka nevar saprast, kas ar to domāts, “lielais putns” uzķēzīs uz galvas utt.
Patiesībā Kallasa to teica saistībā ar finansiālo palīdzību Ukrainai, uzsverot, ka “mūsu rokās ir mazais putniņš [Krievijas iesaldētie aktīvi] un tas ir instruments, lai izdarītu spiedienu arī uz Krieviju”.
Savukārt par Sīriju propagandisti gaudās, ka, kamēr Krievija bija militāri klātesoša šajā Tuvo Austrumu valstī, tikmēr tur valdīja miers starp dažādiem grupējumiem, kas tagad esot izjaukts. Par Sīrijā valdošo “mieru” un “saskaņu”, kuru it kā nodrošinājusi Krievija, tie, protams, ir meli. Par to katrs pats var pārliecinātos kadros, kur redzams, kā no cietumiem tiek atbrīvoti Asada laikā tur ieslodzītie režīma pretinieki.
Vadošas Krievijas ideju laboratorijas “Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centrs” analītiķis Ruslans Puhovs par Krieviju un Sīriju raksta: “Maskavai nav pietiekamu militāro spēku, resursu, ietekmes un autoritātes efektīvai vardarbīgai intervencei ārpus bijušās PSRS, un tā tur var darboties faktiski tikai ar citu spēcīgu spēku iecietīgu atļauju un tik ilgi, cik tās to atļauj. Pēc 2022.gada tas kļūst vēl acīmredzamāks. Ir pilnīgi iespējams blefot par spēku un iespējām uz pasaules skatuves, taču ir svarīgi pārāk neticēt savam blefam.
Taču ne mazāk nozīmīga ir vēl viena stratēģiskā mācība: mūsdienu pasaulē uzvara iespējama tikai ātrā un īslaicīgā karā. Ja jūs uzvarēsiet efektīvi dažu dienu un nedēļu laikā, bet nevarēsiet ātri nostiprināt savus panākumus militārā un politiskā ziņā, tad galu galā jūs zaudēsiet neatkarīgi no tā, ko jūs darāt.”
