AIZ PRIEKŠKARA: “Krievijas Davosa” pārtop Potjomkina sādžā

Aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas dzirnavās smagākie ideoloģiskie graudi bija Sanktpēterburgas starptautiskais ekonomikas forums (SSEF) un Ukrainas pretuzbrukums. Līdztekus tika pārmaltas propagandas noliktavās dāsnā vairumā esošās sēnalas par Eiropas nacismu, Rietumu hegemoniju un NATO vēlmi izraisīt Trešo pasaules karu. Protams, tika atražoti vecie saukļi, ka saistībā ar iznīcinātāju F16 piegādi Ukrainai tikšot doti triecieni pa to valstu lidlaukiem, no kuriem šie iznīcinātāji pacelsies.

Kremļa ideologu paustajā dominēja divi galvenie vēstījumi – Ukrainas pretuzbrukums ir izgāzies, ukraiņu dzīvā spēka zaudējumi ir desmitkārt lielāki nekā Krievijas armijai un SSEF ir apliecinājums tam, ka Krievija ne tikai nav starptautiskajā izolācijā, bet tai draugos ir visa pasaule, izņemot “izkurtējušos” Rietumus.

Putina pasaules skatījums nav mainījies

Krievijas televīzijas galvenajā ziņu raidījumā “Vesti”, stāstot par Pēterburgā notikušo forumu, ar lepnumu tika rādīts sižets, kurā redzams, kā ar “Gazprom” finansiālu atbalstu kādreizējā ziemeļu galvaspilsētā mastā pacelti trīs karogi – Krievijas impērijas, Padomju Savienības un pašreizējās Krievijas Federācijas. Tas ir spilgts apliecinājums propagandistu naratīvam, ka Krievijai nav jākaunas ne par vienu savas vēstures lappusi un ne par kādu lustrāciju vai grēknožēlu pat runas nevar būt, jo Krievija visu savu pastāvēšanas laiku esot bijusi miermīlīga valsts, kas uzvedusies ļoti cienījami. Kino režisors Karens Šahnazarovs gari un plaši klāstīja, ka Krievija pēdējos 100 gados ir mainījusi uz labo pusi visu pasaules vēsturi un turpina to darīt arī pašlaik. Šahnazarova ieskatā Krievijas galvenie sasniegumi ir Rietumu koloniālisma likvidēšana un nacisma sakaušana. Pašlaik tā, protams, ir cīņa pret Rietumu “hegemoniju” un iestāšanās par daudzpolāru pasauli.

Tā kā Krievija savu ārpolitiku pārorientē uz sadarbību ar Latīņameriku, Āfriku un Āziju, tad īpaši izteikts ir vēstījums par Krieviju kā “nenogurstošu cīnītāju pret koloniālismu”, uzsverot, ka Krievijai atšķirībā no kādreizējām Rietumu impērijām nekad neesot bijušas kolonijas un tā nekad neesot pakļāvusi citas tautas.

Propagandisti visu aizvadīto nedēļu rāvās vaiga sviedros, lai iztēlotu SSEF kā spožu apliecinājumu tam, ka Krievija neatrodas starptautiskā izolācijā un visa pasaule, izņemot Rietumus, vēlas ar to draudzēties. Īpaši tika uzsvērts, ka Krievija parakstījusi vairākus sadarbības līgumus ar Alžīriju, kas esot briesmīgs trieciens un spļāviens sejā Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, jo Alžīriju kā bijušo koloniju Francija uztverot par savu protektorātu.

Sižetos no foruma gandrīz pilnībā dominēja tikai un vienīgi Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunas un atbildes uz žurnālistu jautājumiem. Krievijas televīzijas ideoloģiskajos spoguļos galvenais spoguļattēls neapšaubāmi bija Putins. Tiesa, šoreiz viņa teiktais bija pretrunā ar līdzšinējo kareivīgo propagandistu toni. Bet zināmas šizofrēnijas iezīmes krievu ideoloģiskajos vēstījumos bijušas klātesošas vienmēr un ideoloģija vienmēr bijusi situatīva.

Proti, Putins paziņoja, ja Krievija vēlētos, tā varētu Kijivu noslaucīt no zemes virsas. Taču pašlaik neesot tādas vajadzības, jo ukraiņi tāpat cieš milzīgus zaudējumus un viņu pretuzbrukums ir izgāzies. Putins apgalvoja, ka Krievija nerīkosies tā, lai Rietumi to varētu apsūdzēt nežēlībā, turklāt “krievi nav tādi”. Tas nekādā veidā neiet kopā ar dažāda kalibra propagandistu vairāk nekā gadu skandināto, ka ir jādod triecieni pa lēmumu pieņemšanas centriem Ukrainā, ar to saprotot Kijivu, ka jānogalina visa ukraiņu militārā vadība, jādod iedzīvotājiem 24 stundas laika evakuācijai un tad Ukrainas pilsētas jānoslauka no zemes virsas utt. Atgādināšu, ka bēdīgi slavenais propagandists Vladimirs Solovjovs vēl pavisam nesen aizstāvēja viedokli, ka jāraida raķešu triecieni pa Odesu. Zīmīgi, ka propagandiste Olga Skabejeva, vēstot par šiem Putina izteikumiem, lai izietu no situācijas, paziņoja, ka atslēgas vārds esot “pagaidām”.

Vienlaikus Putins atkārtoja retoriku, ka kodolieroči varētu tikt pielietoti, ja apdraudēta būs Krievijas suverenitāte. Putins palepojās, ka Krievijai esot vairāk kodolieroču nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Tādēļ arī NATO vēloties runāt ar Krieviju par kodolieroču skaita samazināšanu, taču Krievijas atbilde esot: “Hren vam”. Tāpat Krievijas prezidents uzsvēra, ka saistībā ar uzbrukumiem Krievijas pierobežas teritorijām, to aizsardzībai varētu tikt izveidoti sanitārie kordoni Ukrainā, piemēram, Harkivā.

Putins forumā atkārtoti klāstīja par nepieciešamību denacificēt Ukrainu, minēja, ka Ukraina ir drauds Krievijai utt. Vienlaikus viņa viens no galvenajiem vēstījumiem bija par to, ka Ukrainas pretuzbrukums esot izgāzies. Putins klāstīja, kā krievi sadedzina teju visu Rietumvalstu piegādāto tehniku un ar lepnumu paziņoja, ka ir iznīcinātas piecas ASV piegādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ironiski atgādināja, ka Ukrainai ir piegādātas tikai divas “Patriot” sistēmas un turklāt abas esot neskartas.

Foruma ietvaros vienā no sēdēm tika demonstrēts plašs videomateriāls ar arhīva kadriem, kuros redzama ebreju iznīcināšana Otrā pasaules kara laikā. Protams, tika vilktas paralēles ar šodienas Ukrainu, un Putins steidza paziņot, ka Zelenskis ir “ebreju tautas negods”.

Putina “triumfs” Potjomkina sādžā

Kamēr krievu pasaules ideologi lepojas ar SSEF, tikmēr starptautiskā prese raksta, ka šis forums ir apliecinājums Krievijas starptautiskajai izolācijai, tiek vēstīts, ka sen pagājuši tie laiki, kad forumā piedalījās Rietumvalstu līderi. SSEF līdz ar to tiek dēvēts par Potjomkina sādžu. Laikraksts “The Guardian” rakstā “Rietumu uzņēmumi ignorē “Krievijas Davosu”, kopš tās prestižs izgaisis” vēsta, ka forums ir kļuvis “pilnībā toksisks”. Kāds bijušais foruma apmeklētājs laikrakstam asprātīgi atzina, ka pašlaik tajā piedalīties būtu tas pats, kas apmeklēt kriminālās organizācijas “Spektrs” sapulci, kuru organizēja Džeimsa Bonda labi zināmais galvenais ienaidnieks un nelietis Ernsts Blofelds. Vienīgais rietumvalstu “noderīgais idiots” kurš apmeklēja forumu, bija Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto. Propaganda to tūdaļ izmantoja saviem ideoloģiskajiem mērķiem, lai paziņotu, ka Eiropas Savienība ir iekšēji sašķelta.

“The Guardian” arī atzīmē, ka spilgts apliecinājums tam, ka forums ir sevi diskreditējis, ir tas, ka varenā Krievijas kompānija “Rosneftj” nebija spējīga piesaistīt nevienu vadošu Rietumvalstu enerģētikas uzņēmumu. Zināms, ka aicināto viesu sarakstā bijuši vairāki prominenti Rietumu uzņēmēji, kas visi dalību atteikuši. Līdz ar to ierastās Rietumvalstu delegācijas aizstātas ar viesiem no Āfrikas un Āzijas. Interesanti, ka, piemēram, Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs šogad uz forumu ieradies nebija.

Apmelo ukraiņu karavīrus un slavē Lukašenko

Krievu “vojenkori” visu aizvadīto nedēļu savos sižetos klāstīja, ka ukraiņi cieš “šausminošus” zaudējumus. Viņu zaudējumi salīdzinājumā ar krievu piedzīvotajiem esot desmit pret viens. Ukraiņi soļojot pa savu karavīru līķu kaudzēm, liela daļa masveidā padodoties gūstā, Rietumu tehnika degot uz velna paraušanu. Viss Kremļa “establišments” ar Putinu priekšgalā atkārto, ka ukraiņu pretuzbrukums ir izgāzies. Un vispār tas esot sākts tikai tādēļ, lai jūlijā gaidāmajā NATO samitā izlūgtos dalību aliansē. Daži krievu politologi bravūrīgi jau paziņojuši, ka Ukrainu pašlaik NATO noteikti neuzņems, jo tad kapitulāciju nāktos parakstīt nevis tikai Ukrainai, bet visai aliansei.

Savukārt saskaņā ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas informāciju Ukrainas pretuzbrukumam ir panākumi, un, lai arī lēni, bet tas pilnīgi noteikti iet savu gaitu, un pagaidām ne par kādu Ukrainas pretuzbrukuma izgāšanos nav pamata runāt. Briti arī ziņo, ka krievi pašlaik cieš lielākos dzīvā spēka zaudējumus kopš šā gada marta, kad bija visintensīvākās kaujas par Bahmutu. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija lēš, ka kopš 2022.gada maija Bahmutā gājuši bojā vai ievainoti vairāk nekā 60 000 krievu karavīri. Krievijas karaspēka kopējie dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 19.jūnijam sasnieguši 220 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3989 tankus, 7735 bruņutransportierus, 3865 lielgabalus, 610 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 370 zenītartilērijas iekārtas, 314 lidmašīnas, 305 helikopterus, 3383 bezpilota lidaparātus, 1211 spārnotās raķetes.

Pretēji nepierādītām “vojenkoru ziņām” par ukraiņu karavīriem, kas labprātīgi padodas gūstā, laikrakstā “The Wall Street Journal” atrodamas intervijas ar krievu karavīriem, kas padevušies ukraiņu gūstā. Ja būtu kaut viens labprātīgi krievu gūstā padevies ukraiņu karavīrs, intervijas ar viņu pārpludinātu Krievijas informatīvo telpu un propagandas raidījumus. Taču šādu interviju vienkārši nav. Savukārt gūstā padevušies krievi intervijās minētajam laikrakstam uzsvēruši, ka pamazām saprot, ka “mēs šajā karā atrodamies nepareizajā pusē”.

Raidījuma “60 minūtes” vadītāja un propagandiste Olga Skabejeva bija aizdevusies uz Baltkrieviju intervēt valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko saistībā ar Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu šajā valstī. Ja Baltkrievijas suverenitātei būs apdraudējums, kodolieroči noteikti tiks pielietoti, uzsvēra Lukašenko. Savu naidīgo retoriku “Batjka” primāri vērsa pret kaimiņvalstīm, paziņojot, ka agresīvs apdraudējums pierobežā esot sagaidāms no Polijas un Baltijas valstīm. Lukašenko, tāpat kā Putins, atkārtoja, ka taktiskajiem kodolieročiem primāri esot atturēšanas funkcija, un kodolieroču klātbūtne nozīmējot, ka neviens neuzdrošināsies pacelt roku nedz pret Krieviju, nedz Baltkrieviju. Lukašenko arī savā ierastajā, pamācoši draudošajā stilā “brīdināja” – ja Putinu iedzīsiet stūrī, gaidiet nepatikšanas.