Aiz priekškara: Pieaug Krievijas propagandas agresijas temperatūra

Aizvadītajā nedēļā Kremļa propagandas vēstījumus iezīmēja paaugstināta agresijas temperatūra. Hruščova vārdiem runājot, “visiem parādīsim “kuskinu maķ””.

Dominējošie temati bija Vācijas kanclera Olafa Šolca telefona zvans Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa potenciālā administrācija, iespējamās miera sarunas ar Ukrainu un ASV prezidenta Džo Baidena lēmums atļaut Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa amerikāņu raķetes pret militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, primāri Kurskas apgabalā. Par Baidena atļauju visi militāristi kliedza, ka tas nozīmē Trešā pasaules kara sākumu, kur Krievija izmantos kodolieročus un no ASV pāri nepaliks nekas.

Kā savukārt paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Trampa teiktajam, ka viņš karu Ukrainā atrisinās 24 stundu laikā, neesot nekādu priekšnoteikumu, un Krievija neredz, kā to var izdarīt.

Nacistu Baltijai uzbrukt nebūtu nekāds grēks

Propagandisti, kā jau ierasts, atkal un atkal atkārtoja mantru, ka visā Eiropā pie varas raujas nacisti, tādēļ Krievijas vēsturiskā misija ne tuvu nav noslēgusies. Tiesa, “kremlini” izliekas nemanām fundamentālu pretrunu starp bažām par “nacisma atdzimšanu” Vācijā un tiešu Krievijas atbalstu vācu galēji labējai neonacistiskajai partijai AFD. Turklāt krievi savu atbalstu AFD neslēpj un televīzijas raidījumos stāsta, ka tā ir teju vienīgā Vācijas partija, kas negrib karu, kas negrib turpināt bruņojuma piegādes Ukrainai un “pareizi” izprot “speciālās militārās operācijas”, kā krievi dēvē pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, cēloņus un mērķus.

Šoreiz atkal propagandisti, pateicoties bijušajam eiroparlamentārietim no Latvijas Andrejam Mamikinam, pievērsās “nacistiskajiem” Baltijas “vimirātiem” (vārdu salikums no “вымирать” – izmirt un “emirāti”). Mamikins apgalvoja, ka visās Baltijas valstīs pie varas ir nacisti, un kā pierādījumu minēja ziņu, ka lietuviešu proukrainiskais aktīvists” Valds Bartkevičs esot Sudžu pilsētā čurājis uz memoriāla Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem. Mamikins steidza paziņot, ka tā esot visu baltiešu attieksme pret krieviem. Tikmēr citi šova dalībnieki kliedza, ka pēc izdarītā Bartkevičs vairs nav dzīvotājs un ir līķis. Mamikins arī pauda faktiski nepārbaudāmas ziņas, kas, visticamāk, ir klaji meli, ka pēc tam sadzērušies Ukrainas karavīri esot Bartkeviču izvarojuši.

Tāpat Mamikins atkal sildīja veco ideoloģisko zupu, pieminot, ka Lietuvas Seima deputāts Remiģijs Žemaitaitis pagājušā gada pavasarī ir sociālajā tīklā “Facebook” publicējis klaji antisemītiskus izteikumus. Mamikins meloja, ka Žemaitaitis palicis nesodīts, jo Baltijā antisemītisms zeļot un plaukstot. Patiesībā Lietuvas Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka Žemaitaitis ar saviem antisemītiskajiem ierakstiem sociālajos tīklos ir pārkāpis deputāta zvērestu un konstitūciju. Mamikins arī nepieminēja, ka pēc tiesas atzinuma Žemaitaitis nolika deputāta mandātu.

Līdztekus Mamikins kārtējo reizi uzsvēra, ka Rīga un Tallina ir krievu pilsētas, tās esot “mūsu vēsturiskās zemes”, kur dzīvo “mūsu cilvēki”. Mamikins ļoti slavēja Kasparu Dimiteru un viņa ideoloģisko stāju, bilstot, ka, kamēr būs tādi cilvēki kā Kaspars, ir cerība, ka “lielā krievu pasaule atkal apvienosies”.

Izdevību paklusēt garām palaida arī odiozā Kremļa lakstīgala Vladimirs Solovjovs. Par atbildi militārā eksperta Mihaila Hodarenoka teiktajam, ka neesot nekādu pierādījumu, ka Krievija pret Baltijas valstīm vai Poliju patlaban plānotu kādu ļaunprātību, Solovjovs attrauca, ka “uzbrukumu Baltijas valstīm nevar uzskatīt par ļaunprātību”.

“Baltijas valstu nevērtīgā valstiskuma iznīcināšana nav ļauns plāns. Tā ir vienkārši tādu zemju atbrīvošana, kurām nav nekāda sakara ar šiem nacistu režīmiem un krievvalodīgo tiesību atjaunošana. Nekā ļauna te nav,” pauda Solovjovs.

Miers tikai uz krievu noteikumiem

Krievi diezgan līksmoja par Vācijas kanclera Šolca zvanu Putinam. Vienlaikus propagandisti atreferēja tikai to, ko paudis viņu diktators, bet par Šolca vēstījumiem klusēja.

Putins esot vēlreiz uzsvēris, ka kara Ukrainā cēlonis esot NATO izplešanās uz austrumiem, kas apdraudot Krievijas drošību. Ukraina esot padarīta par “antikrievijas” projektu un placdarmu, no kura uzbrukt Krievijai.

Vienlaikus Putins uzskaitīja savus noteikumus uguns pārtraukšanai. Ukrainas neitralitāte, kas izslēdz dalību NATO, tās demilitarizācija un denacifikācija, Ukrainas armijas izvešana no visām “jauniegūtajām” Krievijas teritorijām – Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas. Turklāt Putins uzsvēra, ka atslēgas vārds esot “visiem” minētajiem apgabaliem, nevis tikai tām teritorijām, kuras pašlaik kontrolē Krievija.

Vienlaikus diktators norādīja, ka vispirms jābūt šādām politiskām vienošanām un Ukrainas armijas izvešanai un tikai pēc tam sekos uguns pārtraukšana no Krievijas puses. Putins arī bilda, ka Krievija nepiekritīs pamieram vai konflikta iesaldēšanai, “šis jautājums esot jāatrisina vienreiz un uz visiem laikiem”. Jā, un, protams, politiskajām vienošanām jāparedz arī visu Rietumu noteikto sankciju Krievijai atcelšana.

Faktiski Putins ir iedomājies, ka viņa sāktajam absolūti nelikumīgajam karam Ukrainā ir jābeidzas ar jaunu teritoriju iegūšanu, kas de facto ir to aneksija, turklāt jāpaliek absolūti nesodītam, ko nozīmētu sankciju atcelšana.

Propagandisti Šolca zvanu Putinam pasniedza kā savu diplomātisko uzvaru, kas nozīmējot, ka Krievijas izolācijai no Rietumu puses drīz pienākšot beigas.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Šolca lēmumu runāt ar Putinu nosauca par “Pandoras lādi”. Viņš norādīja, ka “tagad var būt citas sarunas, citi zvani. Tikai daudz vārdu. Un tas ir tieši tas, ko Putins jau ilgu laiku ir vēlējies: viņam ir ārkārtīgi svarīgi vājināt savu izolāciju, Krievijas izolāciju un vadīt parastas sarunas, kas ne ar ko nebeigsies”.

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks vietnē “X” rakstīja, ka “Putinu ar telefona zvaniem neviens neapturēs. Vakarnakts uzbrukums (17.novembrī Krievija veica masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai), kas ir viens no lielākajiem šajā karā, ir pierādījis, ka telefona diplomātija nevar aizstāt reālu visu Rietumu atbalstu Ukrainai. Nākamās nedēļas būs izšķirošas ne tikai pašam karam, bet arī mūsu nākotnei”.

Kremļa ideologi neminēja Šolca vēstījumus Putinam. Taču par tiem ziņo laikraksts “Deutsche Welle”. Proti, kanclers nosodīja agresijas karu pret Ukrainu, īpaši nosodot Krievijas gaisa uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Tāpat Šolcs arī kritizēja Ziemeļkorejas karaspēka iesaistīšanu konfliktā, to vērtējot kā “nopietnu eskalāciju”.

Vācijas līderis aicināja Putinu izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas, un īpaši būtiski ir tas, ka viņš uzsvēra Vācijas nesatricināmo apņemšanos atbalstīt Ukrainu tās aizsardzības cīņā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Ameriku noslaucīšot

Svētdienas vakara šovā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu”, kad jau bija zināms ASV prezidenta Džo Baidena lēmums atļaut Ukrainai veikt tālas darbības raķešu triecienus Krievijas iekšienē, propagandisti steidza aktualizēt izmaiņas Krievijas kodoldoktrīnā. Jāatgādina, ka tās paredz, ka, ja valsts, kurai nav kodolieroču, veic uzbrukumu Krievijai, lai arī ne ar kodolieročiem, bet ar kodolvalstu atbalstu, tad Krievijas atbilde būs kodolieroču pielietošana. Faktiski tas nozīmē, ka, ja Ukraina veiks jebkādu triecienu pa Krieviju, tā atbildēs ar kodolieročiem.

Līdz ar to Krievijas domes deputāts un ģenerālis Andrejs Guruļovs paziņoja, ja Ukraina veiks triecienus pa Krieviju ar ASV tālas darbības raķetēm, Krievija dos kodoltriecienu pa ASV un no tās vairs pāri nekas nepaliks. Šādam scenārijam gan tic tikai pats Guruļovs.

Vienlaikus Guruļovs prātuļoja, ka nākamie 20 gadi būšot ļoti sarežģīti, jo esot gaidāmas “eskalācijas”, protams, Rietumu izprovocētas, Baltijā, Kaukāzā un Arktikā. Jāteic, ka krievu ģenerālis vispār ir apsēsts ar Arktiku, izvirzot Krievijas intereses šajā reģionā par teju galveno ārpolitikas prioritāti. Pēc Guruļova domām, veids, kā Krievija var ieriebt Rietumiem, ir tās jau tā izdevīgo pozīciju Āfrikā vēl lielāka nostiprināšana.

Savukārt informējot par Trampa administrācijas kandidātiem, propagandisti bija piesardzīgi, tos pašsaprotami vērtējot pēc viņu attieksmes pret Krieviju un Ukrainu. Vislielākās krievu simpātijas, protams, pieder Īlonam Maskam.

Raidījuma “60 minūtes” vadītāja Olga Skabejeva slavēja bijušo Demokrātu partijas kongresmeni Talsi Geberdu, kuru Tramps izvēlējies par nacionālās izlūkošanas direktori. Skabejeva norādīja, ka Geberdai bija “skaidrs Krievijas īpašās operācijas Ukrainā iemesls”, vienlaikus uzteicot Geberdas kritiku par ASV atbalstu Kijivai.

Vērts atgādināt, ka Geberda 2022.gadā izteica nepatiesus apgalvojumus par ASV sponsorētām bioloģisko ieroču laboratorijām Ukrainā. Šādi apgalvojumi bija daļa no Krievijas propagandas iebrukuma Ukrainā attaisnošanai.

Savukārt par nacionālās drošības padomnieka amatam izraudzīto ASV armijas veterānu kongresmeni Maiklu Volcu, kas ir pazīstams arī kā ass Ķīnas kritiķis, raidījuma “60 minūtes” vadītājs Jevgēņijs Popovs pauda bažas un kritiku, jo viņš nav izslēdzis iespēju izdarīt spiedienu uz Putinu, lai piespiestu viņu sēsties pie sarunu galda.

Popovs arī steidza norādīt uz potenciālajiem draudiem Maskavai, jo Volcs republikāņu partijas konventā ierosināja izvietot vairāk amerikāņu bezpilota lidaparātu Melnajā jūrā.