LETA
Aizvadītajā nedēļā Kremļa propagandistu apspriestākie notikumi bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Mongolijā, “atriebes” triecieni pa Poltavu un Putina paziņojums, ka viņa favorīts gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ir demokrātu partijas kandidāte Kamala Harisa.
Līdztekus krievi turpināja lepošanos ar panākumiem frontē, apgalvojot, ka drīz tiks “atbrīvota” Donecka, turklāt Ukrainas operācija Kurskā esot izgāzusies. Neiztika arī bez viltus video, kur kāds it kā sagūstīts ukraiņu izlūks stāstīja, ka NATO amatpersonas esot izplānojušas Kurskas atomelektrostacijas spridzināšanu un Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis personīgi esot devis pavēli ukraiņu karavīriem izvietot spridzekļus atomelektrostacijā. Tikai Krievijas armijas “varonīgie pūliņi” esot izjaukuši šo terora aktu.
Propagandisti kā “Putina zaldāti”
Krievi turpināja attīstīt savus stāstus par to, ka ASV valda diktatūra un tiek ierobežota vārda brīvība. Īpaši skaļas bija propagandistu gaudas par Vašingtonas noteiktajām sankcijām pret Krievijas valsts finansēto mediju “RT”, kuru pamatā bija nelikumīgi centieni ietekmēt gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas.
Starp desmit personām un divām struktūrvienībām, kuras sodījusi ASV Finanšu ministrija, ir “RT” galvenā redaktore Margarita Simonjana un tās vietniece Jeļizaveta Brodskaja. “Šodienas rīcība apstiprina ASV valdības pastāvīgos centienus saukt pie atbildības valsts sponsorētus dalībniekus par darbībām, kuru mērķis ir pasliktināt sabiedrības uzticēšanos mūsu iestādēm,” norādīja ASV finanšu ministre Dženeta Jellena, piebilstot, ka “Finanšu ministrija nešaubīsies īstenot apņemšanos aizsargāt mūsu demokrātiskos principus un mūsu vēlēšanu sistēmas integritāti”.
“Le Monde” arī atsaucas uz ASV ģenerālprokurora Merika Gārlenda, kurš vada Vēlēšanu apdraudējuma darba grupas sanāksmi, teikto, ka diviem “RT” darbiniekiem Ņujorkā ir izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā un Ārvalstu aģentu reģistrācijas likuma pārkāpumos.
Viņi tiek apsūdzēti Tenesijas štatā bāzētas kompānijas finansēšanā, “lai izplatītu saturu, kas tiek uzskatīts par labvēlīgu Krievijas valdībai”, sacīja Gārlends, kā arī līgumdarbu noslēgšanu ar ASV bāzētiem sociālo mediju ietekmētājiem, lai tie kopīgotu saturu “atbilstoši Krievijas interesēm un pastiprinātu ASV iekšējo šķelšanos”.
Maskava visas apsūdzības, protams, noliedz, tās dēvējot par provokācijām un apmelojumiem, kā arī centieniem ierobežot vārda brīvību. Simonjana raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” gari klāstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā žurnālistiem Rietumvalstīs tiek likti šķēršļi strādāt, tādēļ “RT” Amerikā darbojas “pagrīdes režīmā”, un kopš tā laika viņu skatītāju skaits ir būtiski pieaudzis, sasniedzot 14 miljonus. Simonjana apgalvoja, ka “RT” neveic nekādu pretlikumīgu iejaukšanos gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, tikai sniedz skatītājiem “objektīvu informāciju” par notiekošo pasaulē.
Simonjana arī uzsvēra, ka “RT” savu pagrīdes darbību nepārtrauks, jo “mēs pakļaujamies tikai Putina pavēlēm un esam Putina zaldāti”. Viņa apgalvoja, ka apvainojumi darbiniekiem naudas atmazgāšanā ir safabricēti, lai piespiestu viņus sadarboties ar ASV specdienestiem. Propagandiste arī ironizēja par jautājumu, vai viņa pilda Kremļa pavēles. “Kādas citas pavēles gan lai es pildītu? CIP? Es strādāju valsts finansētā medijā un lepojos strādāt savai valstij,” pauda Simonjana.
Līdztekus šim stāstam propagandists Dmitrijs Kiseļovs pievērsās galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AFD) panākumiem Austrumvācijas zemju federālajās vēlēšanās. Tie tika pasniegti kā “veselā saprāta” uzvara, norādot, ka austrumvācieši tādējādi vēršas pret “rusofobiju” un “kara kurināšanu”.
Citādi kā par šizofrēnisku šādu nostāju nosaukt nevar, jo vienā teikumā propagandisti apgalvo, ka cīnās pret Eiropā “atdzimstošo fašismu”, bet otrā – slavina galēji labēju partiju.
Upurus noklusē un slavina atriebību
Nevienam, protams, nav pārsteigums, ka Krievijas valsts televīzijas nepieminēja, ka Krievijas raķešu triecienā Ļvivā pagājušajā trešdienā tika nogalināti vismaz septiņi cilvēki, bet vismaz 53 tika ievainoti. Starp bojā gājušajiem ir vismaz divi bērni, norāda Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests. Šajā uzbrukumā dzīvību zaudēja vesela ģimene, dzīvam paliekot tikai tēvam. Ziņots netika arī par to, ka Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai piektdien nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti, tai skaitā trīs bērni.
Tajā pašā laikā ar lielu lepnumu un patosu tika ziņots, ka “atriebes triecienos” Poltavai ir iznīcināts Poltavas Militārais sakaru institūts.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzīvesbiedre Olena Zelenska par notikušo sociālajā tīklā “X” rakstīja: “Izsaku visdziļāko līdzjūtību Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavai bojāgājušo un ievainoto ģimenēm. Tā ir šokējoša traģēdija visai Ukrainai. Ienaidnieks trāpīja izglītības iestādei un slimnīcai. Mēs jau zinām par 47 bojā gājušajiem un 206 ievainotajiem. Krievija atņem mums visvērtīgāko – dzīvības. Mēs to nekad neaizmirsīsim. Mūžīgā piemiņa.”
Tikmēr propagandisti kliedza, ka Zelenskis melojot par trāpījumu slimnīcai, nekas tāds neesot noticis. Un trieciens pa izglītības iestādi krievu skatījumā esot pilnībā attaisnojams, jo tur strādājuši NATO valstu instruktori. Tikai tādēļ Rietumi esot sacēluši jezgu par šo “likumsakarīgo” triecienu. Maskavas ieskatā izglītības iestādes iznīcināšana ir normāla lieta, jo tur esot bijuši nedraudzīgo valstu instruktori.
Atbalsta Herisu un draudzējas ar mongoļiem
Pagājušajā nedēļā Putins paziņoja, ka gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās atbalsta demokrātu partijas kandidāti Kamalu Herisu. Savukārt daudzi Rietumu politikas analītiķi apgalvo, ka tas ir Kremļa māņu gājiens.
Tā, piemēram, ASV televīzijas kanāls CNN savā platformā raksta, ka “Putins vienkārši troļļo Herisu”: “Ja Putina attieksmi pret ASV vēlēšanu politiku skata caur “Kāršu nama” (populārs ASV politiskais seriāls – red.) objektīvu, Putina atbalsts Harisai ir zināms Frenka Andervuda gājiens: atbalsts, kas ir indīgs tā saņēmējam.”
CNN arī vēsta, ka, “neskatoties uz Krievijas līdera skaļo atbalstu demokrātiem, ASV ģenerālprokurora vietniece Liza Monako paziņoja, ka trīs Krievijas uzņēmumi pēc Putina norādījuma izmantoja viltus profilus, lai sociālajos medijos reklamētu nepatiesus stāstījumus. Iekšējie dokumenti, ko sagatavojusi viena no šīm Krievijas kompānijām, liecina, ka viens no propagandas centieniem bija atbalstīt Trampa (Donalds Tramps, Republikāņu kandidāts – red.) kandidatūru vai jebkuru citu personu, kas izvirzītos par republikāņu kandidātu prezidenta amatam”.
Medijs uzsver, ka “Putins vienkārši maisa ASV iekšpolitikas katlu”, un atgādina, ka 2015.gada decembrī Putins slavēja Trampu, nosaucot viņu par vadošo kandidātu, mēnesi, pirms uzņēmējs saņēma republikāņu nomināciju.
Savukārt Ukrainas Amerikas studiju institūta valdes vadītājs Vladislavs Faraponovs izdevumam “Politico” atzina, ka “būtu absurdi domāt, ka Kamala Herisa vai kāda cita augsta ranga Baidena administrācijas amatpersona labāk kalpotu Putina vai Krievijas interesēm nekā Donalds Tramps. Šķiet, ka tas ir vēl viens publisks aizsegs Krievijas pastāvīgajiem mēģinājumiem ietekmēt ASV vēlēšanas. Tā kā priekšlaicīga balsošana sākas septembra beigās, Putins skaidri saprot laika grafiku”.
Laikraksts “Le Monde” atsaucas uz Nacionālās drošības padomes pārstāvja Džona Kērbija atbildi Putina komentāram, mudinot Krievijas līderi “pārstāt iejaukties” ASV vēlēšanās. “Vienīgie cilvēki, kuriem vajadzētu noteikt, kurš ir nākamais ASV prezidents, ir amerikāņu tauta, un mēs ļoti novērtētu, ja Putina kungs a) beigtu runāt par mūsu vēlēšanām un b) beigtu tajās iejaukties,” sacīja Kērbijs.
Savukārt par Putina vizīti Mongolijā krievi vēstīja sajūsminātos toņos, uzsverot, ka Mongolija nevienā brīdī nav padevusies Rietumu spiedienam arestēt Putinu.
Tikmēr “Politico” saistībā ar Mongolijas nostāju nāca klajā ar virsrakstu “Atvainojamies visiem, mūsu rokas ir sasietas”. Tāds esot patiesais Mongolijas valdības vēstījums pēc tam, kad tai neizdevās izpildīt starptautisko aresta orderi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kad viņš ieradās valstī oficiālā vizītē.
Mongolijas valdības pārstāvis “Politico” norādīja, ka valsts atrodas enerģētiskās atkarības stāvoklī no Maskavas, kas apgrūtinot Putina saslēgšanu roku dzelžos, pamatojoties uz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) orderi par kara noziegumiem Ukrainā.
“Mongolija importē 95% naftas produktu un vairāk nekā 20% elektroenerģijas. Šī piegāde ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu mūsu iedzīvotāju izdzīvošanu,” atzina Mongolijas pārstāvis.
Kremļa televīzijas pārraidīja plašus sižetus, kurā Krievijas vadonis redzams ar Mongolijas prezidentu Uhnāgīnu Hurelsuhu. Abi prezidenti bija redzami galvaspilsētas Ulanbatoras centrālajā Čingishana laukumā, kur notika svinīgā sagaidīšanas ceremonija.
Starptautiskā advokātu asociācija jau paziņojusi, ka Mongolija ir devusi priekšroku politikai, nevis likumam. Organizācija brīdināja, ka SKT varētu ierosināt lietu pret Mongoliju. Ja Mongolija nearestēs Putinu, tai, visticamāk, draudēs sankcijas par bezdarbību, sarunā ar izdevumu “Politico” pirms Putina vizītes norādīja ungāru tiesību eksperts Tamāšs Hofmans.
