Aiz priekškara: Putins Phenjanā “nevienam palīdzību neprasa”

Par aizvadītās nedēļas galveno tematu krievu propagandistiem kļuva divu diktatoru tikšanās – Phenjanā pie Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna bija ieradies Krievijas vadītājs Vladimirs Putins. Abās šajās valstīs notiek sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi un pret tiem ir vērstas ļoti nopietnas gan Rietumu, gan ANO noteiktas sankcijas.

Putina vizīte pie “dārgā drauga” Kima Kremļa ideologu vēstījumā tika pasniegta kā globāla mēroga notikums, kas Rietumus, īpaši ASV, ir novedis šausmās. Krievija un Ziemeļkoreja ar savu ciešo sadarbību likšot pamatus ideālajai multipolārajai pasaulei, kuru no demokrātiskās pasaules skatu punkta vienos diktatūra, cilvēktiesību pārkāpumi un lielā mērā arī starptautiska izolācija.

Mazākā mērā glorificēti, bet vienalga pacilāti tika vēstīts arī par Putina vizīti Vjetnamā, kas notikusi īpaši svinīgā atmosfērā un ar pagodinošām ceremonijām no uzņemošās valsts puses, neraugoties uz ASV centieniem pierunāt Vjetnamu atteikties no Krievijas diktatora uzņemšanas.

Sevastopole, Dagestāna un krievu pareizticība

Nedēļas nogalē krievi kārtējo reizi kliedza, ka ukraiņi uzbrūkot Sevastopolei, tomēr arī atkārtoti apgalvoja, ka aiz tiem stāvot ASV un tas esot kārtējais apliecinājums faktam, ka Ukraina un Amerika ir teroristiskas valstis. Kremlim pietuvinātie “militārie eksperti” izteica kārtējos draudus, no kuriem bīstas tikai paši.

Likumsakarīgi, ka propagandisti ne ar pušplēstu vārdu nepieminēja, ka dienu pirms Sevastopoles uzbrukumiem krievi ar raķetēm apšaudīja Harkivu. Ukrainas varasiestādes paziņojušas, ka treicienu rezultātā nogalināti trīs cilvēki un 56 ievainoti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka cilvēku upuri radās, krievu bumbai trāpot daudzdzīvokļu ēkai, un publicēja sociālajos tīklos attēlu, kurā redzams stipri bojāts piecstāvu nams. Cietušo vidū ir trīs bērni, un amatpersonas ziņoja, ka vismaz četru ievainoto cilvēku stāvoklis ir ļoti smags.

Tikmēr krievu propagandistu redzējums ir teju identisks nacistu teorijai par “zemākām rasēm”, jo par ukraiņu bērnu dzīvībām satraukties neesot nepieciešams, jārunā tikai par krievu dzīvībām.

Interesanti, ka terora aktus Dagestānā propagandisti pieminēja krietni mazāk, un visa galvenā uzmanība bija pievērsta Sevastopolei, kur no notikuma vietas bija neskaitāmi sižeti. Tiesa, krievi Dagestānas un Sevastopoles notikumus sasaistīja tādējādi, ka centās attēlot, ka aiz abiem notikumiem stāv Ukraina.

Tikmēr ASV domnīca “Kara pētījumu institūts” (ISW) savā blogā norāda, ka “Kremļa informatīvā operācija, kas saista notikumus Dagestānā un Krimā, ir bezjēdzīga. Kaut vai tāpēc, ka civiliedzīvotāju upuri Krimā bija rezultāts tam, ka Krievija pārtvēra raķeti, kas lidoja uz Krimu, nevis apzinātam Ukrainas mērķtiecīgam lēmumam”. ISW arī norāda, ka civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, nevis Ukrainas raķetes. Proti, ukraiņu raķešu mērķis bija Krievijas militārā infrastruktūra, bet Krievijas spēki pārtvēra “ATACMS” raķeti, kā rezultātā tā eksplodēja un Sevastopoles pludmali apbēra šrapneļi.

Līdztekus Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks sociālajā tīklā “X” rakstīja, ka “Krimā nav un nevar būt “pludmales”, “tūristu zonas” un citu fiktīvas “mierīgas dzīves” pazīmju. Krima noteikti ir Krievijas okupēta sveša teritorija, kur notiek karadarbība un pilna mēroga karš, kuru Krievija izvērsa tikai genocīda un invāzijas nolūkos. Krima ir arī liela militārā nometne un noliktava, ar simtiem tiešu militāru mērķu, kurus krievi ciniski cenšas slēpt un piesegt ar saviem civiliedzīvotājiem”.

Štata propagandiste Margarita Simonjana raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” unisonā ar Ārlietu ministrijas pārstāvi Mariju Zaharovu tikmēr klāstīja savu kārtējo sazvērestības teoriju, kas diemžēl uzrunā “vienkāršo krievu” sirdis un prātus – ukraiņu un arī Rietumu mērķis esot pareizticības un Krievijas kā tās citadeles iznīcināšana.

Brīnišķīgā valsts Ziemeļkoreja

Krievijas televīzijas plaši atspoguļoja Putina sagaidīšanu Phenjanā, kas notika padomju totalitārisma labākajās tradīcijās. Pilsētas galvenajā laukumā bija sadzīti bērni ar sarkaniem pionieru kaklautiem un karodziņiem, kas skandēja “Putins, Putins”. Tika atskaņotas dziesmas “Varen plaša mana zeme dzimtā” un “Piemaskavas vakari”. Vairākos sižetos tika stāstīts, ka Ziemeļkorejas līderis Putinam uzdāvinājis ne tikai viņa bisti un portretu, bet arī divus retus Ziemeļkorejas sugas suņus.

Vladimirs Solovjovs, klāstot par “sirsnīgo” un “tradicionālās vērtībās” balstīto Putina sagaidīšanu Phenjanā, piepina klāt Baltajā namā notiekošo LGBT kopienas pārstāvju pieņemšanu praida mēneša ietvaros. Propagandists paziņoja – kamēr ASV vadība tiekas ar “pidarasiem” pasaules vienā malā, tikmēr pasaules otrā malā Phenjanā divi “brīvās pasaules” līderi svētku gaisotnē spriež par daudzpolāru pasauli.

Kremļa ideologi Ziemeļkoreju slavēja kā ļoti veiksmīgu valsti, kas spējusi attīstīties, par spīti ANO sankcijām, par kurām cita starpā savulaik balsoja arī Krievija. Putins gāja vēl tālāk un sankcijas pret Ziemeļkoreju salīdzināja ar Ļeņingradas blokādi Otrā pasaules kara laikā. Viņa ieskatā sankcijas esot nehumānas un mūsdienu reālijām neatbilstošas. Vienīgā reālija gan ir tāda, ka krieviem izmisīgi vajag Ziemeļkorejas militāro atbalstu karam Ukrainā. Paši krievi gan to neatzīst, un Putins preses konferencē uzsvēra, ka “mēs nevienam palīdzību neprasām”.

Tikmēr laikraksts “New York Times” gan norāda, ka “Ziemeļkorejas militārisms jau sen ir izsmiets par tā atpalikušajām tehnoloģijām un milzīgajiem novecojušo padomju laika ieroču krājumiem, piemēram, artilērijas šāviņiem. Taču Putina kunga apskāviens Phenjanā pierādīja, ka tik vecmodīga munīcija ir viena no tām, kas Krievijai visvairāk vajadzīga iznīcināšanas karā Ukrainā”.

Krievu interpretācijā pasaules izolētākā un sankcijām visvairāk pakļautā valsts Ziemeļkoreja ir pārtapusi par brīnišķīgu, brīvību mīlošu valsti, kas cieš tādēļ, ka vēlas aizsargāt savu suverenitāti no ASV hegemonijas.

Abu valstu autoritārie līderi arī parakstīja divpusēju vienošanos par stratēģisko partnerību, ja kāda no valstīm saskaras ar agresiju. Putins uzsvēra, ka Krievija jau pašlaik saskaras ar Ukrainas agresiju, tādēļ NATO vajadzētu “aizdomāties”.

Visaugstākajos sajūsmas toņos propagandisti ziņoja, ka Krievijas un Ziemeļkorejas parakstītā vienošanās nozīmējot anti NATO koalīcijas izveidi, kas Rietumiem liekot “šausmās nodrebēt”.

“Kima-Putina vienošanās ir bezprecedenta gadījums, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts ar kodolieročiem ne tikai pieņem, bet arī apņemas aizstāvēt režīmu, kas klaji pārkāpj drošības rezolūcijas un starptautiskās kodolieroču neizplatīšanas normas,” laikrakstam sacīja Seulas universitātes profesors Leifs Eriks Īslijs.

Vienlaikus Rietumu domnīcas un starptautisko attiecību eksperti uzskata, ka tas, cik cieši Putins atļausies sadarboties ar Kimu, lielā mērā būs atkarīgs no Ķīnas nostājas. Domnīcas “Carnegie endowment for international peace” eksperti domā, ka Pekina varētu noraidīt Ķīnas, Krievijas un Ziemeļkorejas “ziemeļu trīsstūra” koncepciju, baidoties veicināt ciešāku ASV, Japānas un Dienvidkorejas jeb “dienvidu trīsstūra” sadarbību.

Savukārt “The Guardian” taisnīgi norāda, ka attiecībā uz parakstīto līgumu plašākai publikai tika ziņots tikai par vienu punktu, kas paredz savstarpēju palīdzību agresijas gadījumā. “Līderu “visaptverošā stratēģiskā partnerība”, par ko viņi vienojās īsi pirms Putina došanās divu dienu vizītē uz Vjetnamu, bija nepilnīgs samita izklāsts. Un pamatota iemesla dēļ: kāpēc pievienot detaļas nolīgumiem, kas pilnībā vai daļēji varētu pārkāpt starptautiskās sankcijas pret abiem režīmiem? Atkārtojot iepriekšējo tikšanos Vladivostokā pirms deviņiem mēnešiem, neviens līderis neatklāja, kādas vienošanās ir panāktas par bruņojumu karam Ukrainā apmaiņā pret tehnoloģiskajām zināšanām vai pārtikas un enerģijas palīdzību Ziemeļkorejai,” raksta avīze.

Krievija savu karaspēku nekad neizvedīšot

Phenjanā notika Putina preses konference, kurā Krievijas žurnālisti uzdeva vairākus jautājumus arī par Ukrainu. Krievijas diktators neskopojās ar skaļiem un kareivīgiem paziņojumiem. Tā, piemēram, viņš pauda, ka Rietumu noraidošā nostāja pret viņa “miera piedāvājumu”, kas paredz, ka agresors sev pievāc vienu piektdaļu Ukrainas teritorijas un de facto nozīmē Ukrainas kapitulāciju, nebūs mūžīga. Putins uzsvēra, ka, pieaugot krievu panākumiem kara laukā, mainīsies arī Rietumu nostāja – tie būs spiesti atbalstīt viņa “miera piedāvājumu”, lai pārtrauktu asinsizliešanu.

“Ja manus priekšlikumus sauc par ultimātu, tad Rietumu priekšlikumi nav ultimāts?” retoriski vaicāja Putins, uzsverot, ka, “ja miera sarunu priekšnoteikums ir mūsu karaspēka izvešana, tad tas nenotiks nekad”. Līdztekus Putins arī ciniski meloja, ka Ukrainas vadība nevēlas kara beigas, jo karastāvoklis ir vienīgā iespēja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim noturēties savā amatā. Zelenska ļaunākais murgs Putina demagoģijā būtu brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas.

“Krievijas sakāve kaujas laukā būtu tās valstiskuma, tās tūkstošgadīgās vēstures beigas. Tas rada jautājumu, no kā mums baidīties? Vai tad nav labāk iet līdz galam?” preses konferencē bravūrīgi klāstīja diktators. Faktiski Krievijas sakāve, visticamāk, būtu tikai Putina beigas, taču valdošajā Kremļa naratīvā “sakām Putins, domājam Krievija, sakām Krievija, domājam Putins”.

Krievijas prezidents arī sūrojas, tiesa, ar kareivīgu pieskaņu balsī, ka Rietumi nemitīgi eskalējot situāciju un provocējot Krieviju. Saskaņā ar Putina jau vairākkārt pausto, Krievija tikai aizstāv sevi un savus tautiešus, un tai ir jācieš tāpēc, ka tā vēlas “taisnīgākas” pasaules izveidi.