LETA
Aizvadītajā nedēļā Krievijas valsts televīzijās pašsaprotami galvenā dominējošā tēma bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Ķīnā. Par to tika runāts visaugstākajos ideoloģiskajos toņos, paziņojot, ka Putins un Ķīnas prezidents Sji ir jaunas pasaules kārtības veidotāji un līderi, kamēr Rietumi tikai bezspēcīgās dusmās un bailēs noskatās uz abu valstu ciešo draudzību.
Savukārt pašu Rietumu eksperti tikmēr uzsver, ka Krievija kļūst ekonomiski un militāri aizvien atkarīgāka no Ķīnas un ir nepārprotami skaidrs, ka šajās attiecībās Krievija ir “jaunākais brālis”.
Līdztekus Putins ar savu pavadošo propagandistu svītu izsmēja plānoto Ukrainas miera samitu Šveicē, kurā piedalīsies 50 valstis, bet Krievija uz to nav aicināta. Putins paziņoja, ka samits ir bezjēdzīgs, ja tajā nepiedalīsies Krievija, jo bez agresorvalsts dalības nekāds miera plāns nav iespējams. Tajā pašā laikā samitu uzņemošās Šveices valdība 16.maijā paziņoja, ka ir atvērta Krievijas iekļaušanai samitā, taču Maskava vairākkārt paudusi, ka tā nav ieinteresēta piedalīties.
Tāpat propagandisti plaši apsprieda visu pasauli šokējošo uzbrukumu Slovākijas premjerministram Robertam Fico. Labākajās Krievijas ideoloģiskajās tradīcijās propagandisti steidza paziņot, ka aiz uzbrukuma stāv neviens cits kā britu specdienesti un nākamais, kuram jāuztraucas par savu dzīvību, ir Ungārijas prezidents Viktors Orbāns. Gan Fico, gan Orbāns esot cīnījušies par savu valstu suverenitāti un neatkarību no Rietumiem, savukārt pēdējie to nespējot nedz piedot, nedz pieļaut.
Putins arī paziņoja, ka uzbrukumi Harkivas apgabalam esot atbilde uz ukraiņu veiktajām Krievijas pilsētas Belgorodas apšaudēm, taču pašlaik Krievijai plānu ieņemt Harkivu neesot. Propagandisti nekavējoties vēstīja, ka atslēgas vārds esot “pašlaik”, taču jau nosacīti “rīt” situācija var mainīties.
Visas propagandistu pļāpas par Ukrainu, Ķīnu un Fico pavadīja vecumvecās runas par to, ka Krievija nekad neesot vedusi koloniālus karus un arī pašlaik vienīgais, ko Krievija darot, ir krievu cilvēku tiesību aizstāvība dzīvot “vēsturiskajās krievu zemēs”.
Krievija un Ķīna sēžot vienā laivā
Putina vizīte uz Ķīnu bija pirmā ārvalstu vizīte pēc inaugurācijas. Krievijas televīzijas plaši to atspoguļoja, vēstot, ka Ķīna ir Krievijas svarīgākā stratēģiskā partnere jaunas antiimperiālistiskas pasaules kārtības iedibināšanā. Propagandisti uzsvēra, ka abas valstis ir vienā laivā cīņā pret ASV hegemoniju un vienpolāru pasauli. Gan Krievija, gan Ķīna vēloties iedibināt taisnīgāku pasaules kārtību, kas balstītos vienlīdzīgā partnerībā un savstarpējā cieņā.
Krievu propagandisti arī apgalvoja, ka abas valstis vienojot ļoti cieša ekonomiskā sadarbība, turklāt Rietumu sankcijas pret trešajām valstīm, kas apiet noteiktās sankcijas pret Krieviju, esot neleģitīmas. Viņi Putina vizīti Ķīnā centās iztēlot kā globāla mēroga notikumu, par kuru ļoti satraucas Rietumi. Krievija un Ķīna tūdaļ likšot sabrukt Rietumu hegemonijai un sākšoties jauns laikmets. Stipri pārspīlēti un pēc vēlmju domāšanas izklausījās dažādu pašpasludinātu politologu paustais, ka Putins un Sji ir divi teju ietekmīgākie valstsvīri pasaulē.
Tajā pašā laikā, kā raksta starptautiskā prese, skaidrs ir arī tas, ka bez Ķīnas netieša atbalsta Krievijai būtu daudz grūtāk karot Ukrainā. Pagājušajā mēnesī intervijā “Euronews” ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādīja, ka Krievijai varētu būt grūti saglabāt savu tempu Ukrainā bez Ķīnas atbalsta.
Jāpiemin, ka Putins savu vizīti noslēdza ar Ķīnas pilsētas Harbinas un tur esošā Tehnoloģiju institūta apmeklējumu. “Harbina ir Ķīnas Heilundzjanas provinces galvaspilsēta. Netālu no Krievijas robežas esošā Harbina vēsturiski bija kultūras un ekonomikas apmaiņas centrs starp abām valstīm, dažkārt saukta par “mazo Maskavu”,” vēsta izdevums “Deutsche Welle”.
Savukārt domnīcas “Atlantic Council” drošības eksperts Markuss Garlausks laikrakstam “New York Times”, runājot par Putina Harbinas tehnoloģiju institūta apmeklējumu, skaidroja, ka “tas, ka šī vizīte notika tik atklāti, ir redzama un simboliska zīme tam, ka Pekina ir gatava nodrošināt tieši militāri izmantojamas tehnoloģijas, lai atbalstītu Krievijas karu pret Ukrainu”. Jāpiebilst, ka minēto tehnoloģiju institūtu ASV ir iekļāvusi to institūciju sarakstā, kurām liegts piekļūt amerikāņu militārajām tehnoloģijām un piedalīties izglītības apmaiņā, jo institūtam ir saiknes ar Tautas atbrīvošanas armiju.
Neraugoties uz propagandistu vēstījumiem par ārkārtīgi ciešo abu valstu sadarbību gan militārajā, gan ekonomiskajā ziņā, laikraksts “New York Times” raksta, ka “Putina vizīte parādīja arī valstu alianses robežas. Ķīnā Sji kungs izklāja sarkano paklāju Putina kungam, taču vizīte neradīja nekādas publiskas saistības attiecībā uz konkrētiem jauniem projektiem vai investīcijām starp abām valstīm”. Piemēram, nebija publisku abu prezidentu paziņojumu par progresu saistībā ar plānoto jauno gāzes vadu no Ķīnas uz Krieviju, kas pazīstams kā “Power of Siberia 2”.
“The Guardian” raksta, ka Ķīnas eksports uz Krieviju pēdējos mēnešos ir ievērojami samazinājies pēc vairāk nekā divus gadus ilgas plaukstošās divpusējās tirdzniecības kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Ķīnas eksports uz Krieviju šā gada aprīlī samazinājās par gandrīz 14%, salīdzinot ar 2023.gada aprīli. Šanhajā strādājošais starptautisko attiecību pētnieks Šens Dingli laikrakstam sacīja, ka Ķīnas eksporta kritums uz Krieviju varētu būt Ķīnas uzņēmumu aktīva izvairīšanās no riska, saskaroties ar ASV un Rietumu finanšu sankcijām”. Vienlaikus ASV novērtējumi liecina, ka 2023.gadā Krievija no Ķīnas importēja aptuveni 90% visas mikroelektronikas un aptuveni 70% darbgaldu.
Rezumējot, jāteic, ka Krievijai Ķīna ir nepieciešama daudz vairāk nekā otrādi, taču, protams, arī ķīniešiem ir izdevīgs šāds sabiedrotais, jo viss, kas kaitē Rietumiem, nāk par labu ķīniešiem. Tajā pašā laikā, pretēji krievu iedomām un vēlmēm, Ķīna, atbalstot Krieviju, tomēr rūpīgi raugās, lai netiktu skartas tās vitālās ekonomiskās intereses un lai tā neiekļūtu ASV sankciju sarakstos.
Ukrainas miera samits un Zelenska leģitimitāte
Jebkurām miera sarunām ir jābalstās šodienas reālijās, nevis Rietumu iegribās (хотелки), uzsvēra Putins, runājot par gaidāmo Ukrainas miera samitu Šveicē. Krievijas diktators arī uzsvēra, ka neatsakās no miera sarunām, taču tādas neesot iespējamas bez Krievijas līdzdalības. Tā kā uz samitu Šveicē agresorvalsts nav uzaicināta, tad tas būšot bezjēdzīgs, jo Krievija nekad nepiekritīšot Rietumu uztieptiem miera nosacījumiem.
Krievu iztēlojums, ka ļaunprātīgi Rietumi to nav uzaicinājuši, neatbilst patiesībai. Šveices Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā būtu Krieviju uzaicinājusi, ja agresorvalsts būtu izrādījusi interesi par dalību samitā, taču Maskava atkārtoti paudusi, ka tā nav ieinteresēta tajā piedalīties.
Īstais Krievijas iemesls nepiedalīties samitā, protams, ir iebrucējvalsts nostāja, ka priekšnosacījums jebkādām miera sarunām ir okupēto teritoriju palikšana Krievijas sastāvā, kam Ukraina nepiekrīt. Putins arī atkārtoti nosodījis gaidāmo Ukrainas miera samitu Šveicē, raksturojot to kā līdzekli spiediena izdarīšanai uz Krieviju.
Putins, kurš ir uzskatāms par varas uzurpatoru un kura ievēlēšanu Rietumu pasaule uzskata par neleģitīmu, ciniski paziņoja, ka viņam leģitimitātes jautājumi esot ārkārtīgi būtiski. Tādēļ viņam neesot skaidrs, ar ko Ukrainā risināt miera sarunas, jo Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim tuvākajā laikā beidzas amata pilnvaru laiks. Tā kā kara apstākļos jaunas prezidenta vēlēšanas netiek rīkotas, tad Putins paziņoja, ka pēc termiņa beigām Zelenskis nebūs leģitīms prezidents, līdz ar to Krievija ar viņu nevarēšot risināt nekādas miera sarunas. Šādi paziņojumi nav nekas cits kā Krievijas mēģinājums panākt Zelenska nomaiņu.
Kā par Putina mēģinājumiem apšaubīt Zelenska leģitimitāti raksta ASV domnīca “Kara pētījumu institūts” (ISW), Putins preses konferencē Harbinā 17.maijā apgalvoja, ka pašreizējās Ukrainas valdības izcelsme ir “Rietumu veicināts nelikumīgs valsts apvērsums”. Savukārt par Putina teikto, ka pēc 20.maija Zelenskis nebūs leģitīms prezidents, ja vien nenotiks jaunas vēlēšanas, ISW analītiķi norāda, ka Ukrainas konstitūcija atļauj atlikt vēlēšanas un atļauj amatā esošam prezidentam turpināt pildīt pienākumus pēc viņa pilnvaru termiņa beigām karastāvokļa dēļ, un Zelenska lēmums nerīkot vēlēšanas, ņemot vērā Ukrainas pastāvīgo eksistenciālo aizsardzības karu, pilnībā atbilst Ukrainas konstitūcijai. Domnīca arī raksta, ka Ukrainas amatpersonas vairākkārt brīdinājušas, ka Kremlis pašlaik veic vairākas informācijas operācijas, kuru mērķis ir iedragāt un apšaubīt Zelenska leģitimitāti.
Fico esot uzbrukuši britu specdienesti
Kā jau bija sagaidāms, Kremļa propagandisti visi kā viens steidz izteikt pārspriedumus, ka aiz aizturētā uzbrucēja Slovākijas premjeram Robertam Fico, rakstnieka Juraja Čintula, stāv britu specdienesti, kas Čintulu ir savervējuši. Iemesls – Fico draudzīgās un pragmatiskās attiecības ar Krieviju un Slovākijas “suverenitātes” aizstāvēšana, neļaujot tai kļūt par ASV marioneti. Otrs tāds pats “brīvības cīnītājs” par savas valsts neatkarību ir Ungārijas prezidents Viktors Orbāns, tādēļ arī viņa dzīvība esot apdraudēta.
Propagandisti melīgi un liekulīgi apgalvoja, ka šādi politiski motivēti vardarbīgi uzbrukumi esot sastopami tikai Rietumu demokrātijās un esot neatņemama to sastāvdaļa. Krievijā nekas tāds neesot nedz iespējams, nedz iedomājams. Tas tiek teikts ar tādu pārliecību, it kā nebūtu notikušas nedz politiski motivētās Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavības, nedz žurnālistu Vlada Ļistjeva un Annas Poļitkovskas nogalināšanas.
Kremlim uzbrukums Fico ir kā medusmaize, jo tas sniedz iespēju jau tā satracināto Krievijas iedzīvotāju prātiem vēl pieliet ideoloģisko eļļu, paziņojot: lūk, ko Rietumi dara ar tiem, kas vēlas pragmatiskas un draudzīgas attiecības ar Krieviju.
