LETA
Gadumijā līdztekus aktuālajiem notikumiem, protams, analītiķi pievēršas lielvalstu līderu Jaungada uzrunām, mēģinot uzķert gaidāmās tendences un prognozes. Sagaidot 2024. gadu, tika analizētas gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina, gan Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas.
Jāteic, ka abu līderu vēstījumi bija visnotaļ atšķirīgi. Kamēr Zelenskis savā uzrunā 19 reizes pieminēja vārdus “karš” vai “karavīrs”, Putins atteicās pat pieminēt šos terminus savā runā, acīmredzami tā vietā izvēloties “silti izplūdušus” vārdus, uzsver laikraksts “New York Post”.
Putina runas galvenais vēstījums bija par Krievijas tautas vienotību, nepieciešamību aizstāvēt kopējās vērtības un Tēvzemi. Viņš arī uzslavēja Krievijas pilsoņu “solidaritāti, žēlsirdību un izturību”.
Kā vienmēr, zīmīgs ir arī nepateiktais. Putins, visiem spēkiem pūloties radīt iedzīvotājos ilūziju par drošību, stabilitāti un zināmu normalitāti, nepieminēja nedz frontē kritušos karavīrus, nedz 30. decembrī notikušos dronu triecienus Krievijas pilsētai Belgorodai, tāpat netika pieminēts Krievijas iekšpolitikas galvenais notikums – privātā militārā algotņu grupējuma “Vagner” vadītāja Jevgēņija Prigožina sarīkotais dumpis, kurš gan bija neveiksmīgs un pats Prigožins pēc pāris mēnešiem gāja bojā aviokatastrofā.
Nomierinošs signāls par “normalitāti”
Teju visi Rietumu mediji un domnīcas uzsver, ka Putins savā runā nevienu reizi nepieminēja Ukrainu, tāpat kā nepieminēja “speciālo militāro operāciju”. Krievijas prezidents gan piesauca “mūsu varoņus” frontē, ar kuriem visa tauta lepojas. “Tas, kas mūs vienoja un vieno, ir Tēvzemes liktenis, dziļa izpratne par vēsturiskā posma augstāko nozīmi, caur kuru iet Krievija,” gadumijas uzrunā pauda Putins.
RSU lektore, studiju programmas “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” vadītāja Elīna Vrobļevska, kas ilgstoši analizējusi Putina gadumijas runas, aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējā uzstāšanās pilnībā iekļaujas kopējā Jaungadu runu kontekstā, izņemot pagājušo gadu, kad runa tika teikta, fonā stāvot karavīriem formas tērpos, un vēstījums bija pilns militārisma. Laikraksts “Novaja gazeta” raksta, ka “Putina pieaugošā apsēstība ar kara kultu vainagojās ar militāristiskās degsmes orģiju, kas tika demonstrēta pagājušā gada uzrunā”.
Kā uzskata Vrobļevska, pērnā gada runa tāda bija tāpēc, ka Putins bija pārliecināts par drīzu uzvaru, kuru savai tautai pasniegs uz sudraba paplātes ar zelta maliņu. Realitātē šogad karadarbība ir nonākusi strupceļā, kur panākumus nespēj gūt neviena no pusēm, un faktiski gan Krievija, gan Ukraina ir spēcīgas aizsardzībā, taču nevienai nav kapacitātes uzbrukumam.
Līdz ar to Putinam nav panākumu, ar kuriem palielīties, tādēļ, kā norāda Vrobļevska, lai lieki “nekacinātu” publiku, viņš atturējās no tiešas kara pieminēšanas, tā vietā runājot par tautas vienotību, Tēvzemi, solidaritāti utt. Tajā pašā laikā pētniece norādīja, ka Putina runas vēsturiski nekad nav bijušas programmatiskas, tās vienmēr ir tikušas veidotas tā, lai radītu iemidzinošu svētku sajūtu un pārliecību, ka “viss ir kārtībā”.
“Gadiem ilgi audzinājis klausītājos apātijas sajūtu, Putins savu Jaungada uzrunu sācis uztvert kā iespēju tieši sazināties ar krieviem, paust savu aicinājumu cilvēces interesēs par katru cenu aizsargāt tēvzemi. Šī apātija, ko ieaudzināja gadiem ilgās labestīgās un mierinošās, kaut arī bezjēdzīgās runas, tagad tiek sakausēta ar aicinājumiem aizstāvēt dzimteni visas cilvēces labā. Apvienojot šos divus jēdzienus, Putins, šķiet, vēlas radīt pietiekami lēnprātīgus iedzīvotājus, lai tie nesaceltos, tajā pašā laikā pietiekami patriotiskus, lai tie upurētu sevi par visu, ko Putins pasludinātu par aizstāvēšanas vērtu,” raksta “Novaja gazeta”.
Līdzīgi Putina runu analizē arī BBC, norādot, ka “pēdējos mēnešos, kad karš lielā mērā ir nonācis strupceļā, viņš ir samazinājis savu iepriekš strikto, nacionālistisko vēstījumu par Ukrainu un pievērsis lielāku sabiedrības uzmanību ekonomikai un inflācijai – jautājumiem, kas, iespējams, ir tuvāk vēlētājiem. Putina runā netika pieminēti simtiem tūkstošu Krievijas karavīru, kuri, kā tiek lēsts, tika nogalināti vai ievainoti, tāpat kā karadarbības atkārtota izplatīšanās dzimtenē, kas bija sajūtama sestdienas Ukrainas uzbrukumā Belgorodas pilsētai, kas atrodas 34 km attālumā no robežas. Algotņu grupas līdera Jevgeņija Prigožina bruņotais dumpis jūnijā arī īpaši nebija iekļauts Putina runā”.
Savukārt laikraksts “The New York Times” vērš uzmanību, ka runas mērķis, šķiet, bija nomierinošs signāls krievu tautai par “normalitāti”. Putins tikai īslaicīgi runāja par krievu karavīriem, kas karo viņa vārdā, nosaucot viņus par “mūsu varoņiem”, kuri atrodas “kaujas priekšējā līnijā par patiesību un taisnību”.
Labs gads Putinam
Lai arī Krievijai nav nekādu būtisku uzvaru frontē, tomēr, kā vēsta ietekmīgais portāls “Politico”, tā aptaujātie starptautiskās politikas analītiķi 2023. gadu raksturo kā Putinam pozitīvu. “Tas ir bijis labs gads. Es pat to sauktu par Krievijas līderim lielisku gadu,” “Politico” atzina domnīcas “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas konsultants Matjē Bulgijs.
Proti, šogad Ukrainas pretuzbrukums sākās ar lielām cerībām, taču beidzās ar vilšanos. Tāpat Maskava maijā uzvarēja cīņā par Ukrainas pilsētu Bahmutu. Savukārt jūnijā Putins izkliedēja pret viņu vērsto Prigožina sacelšanos un no jauna pārapstiprināja savu varu.
To visu vēl pavada samazinājusies Eiropas Savienības palīdzība Ukrainai, jo pret to iebilst Ungārija un Slovākija. Tāpat palīdzības Ukrainai jautājumā ir sašķēlusies ASV politiskā elite. Jāatgādina, ka Republikāņu partija nobloķēja palīdzības paketi Ukrainai, to sasaistot ar ASV imigrācijas politiku.
Tam, ka aizvadītais gads Putinam ir bijis visnotaļ labs, piekrīt arī Vrobļebvska, piemetinot, ka diemžēl arī Krievijas ekonomika ir daudz labākā stāvoklī nekā cerēja Rietumi, nosakot savas sankcijas pret agresorvalsti.
Jāpiebilst, ka šā gada pirmajā dienā Putins atkal sevi publikai parādīja kā “Balto tēvu” Belgorodas uzbrukuma kontekstā. Tiekoties hospitālī ar ievainotajiem krievu karavīriem, Putins pauda, ka uzbrukums Belgorodai bija terora akts, uz kuru atbilde noteikti būšot, taču krievi nerīkošoties kā pretinieks un nekādā gadījumā atriebība netikšot vērsta pret civiliedzīvotājiem. Tie, protams, ir meli, jo Krievijas raķešu apšaudītajā Harkivā cieta civiliedzīvotāji un civilā infrastruktūra. Tāpat Putins “aizmirsa” piebilst, ka pirms ukraiņu uzbrukuma Belgorodai Krievija veica sen nepieredzēta vēriena uzbrukumu Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem, nogalinot vairāk nekā 40 cilvēkus un ievainojot ap 160.
Šis būs sarežģīts gads
“Šogad Ukraina ir pārvarējusi 6000 trauksmes signālu. Gandrīz katru nakti es pamodos no sirēnām, devos lejā uz patversmi, sargājot savus bērnus no ienaidnieka raķetēm un droniem. Un katru nakti un katru dienu mūsu pretgaisa aizsardzības spēki strādāja, varonīgi aizstāvot Ukrainas debesis. Lai mēs sešus tūkstošus reižu varētu dzirdēt, kā nodziest gaismas. Un iet uz augšu sešus tūkstošus reižu. Uzrāpties. Paskaties debesīs un vēlreiz pierādi: ukraiņi ir stiprāki par teroru. Un neatkarīgi no tā, cik ienaidnieks izšauj raķetes, neatkarīgi no tā, cik daudz šāvienu un uzbrukumu – zemiski, nežēlīgi, masīvi -, cenšoties mūs, ukraiņus, salauzt, iebiedēt, nogāzt Ukrainu no kājām, padzīt pazemē, mēs vienalga celsimies. Jo tas, kurš atnes elli uz mūsu zemi, reiz to redzēs no sava loga,” tieši tik iedvesmojošus vārdus savā Jaungada uzrunā ukraiņiem teica Zelenskis.
Tajā pašā laikā šis gads solās būt ārkārtīgi sarežģīts gan kaujas laukā, gan Rietumvalstu sniegtās palīdzības kontekstā. Ja par maijā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām nav pat vērts runāt, jo to iznākums ir skaidrs, tad ASV novembra prezidenta vēlēšanas ir būtisks izaicinājums, jo ir lielas bažas par iespējamo Donalda Trampa uzvaru. “Ja Tramps kļūs par prezidentu, būs jāuztraucas ne tikai Ukrainai vien. Viņa uzvara būs neticami graujoša Rietumu pasaulei. Attiecības starp ASV un Eiropas valstīm daudzos jautājumos būs apdraudētas. Tomēr līdz tam vēl ir tālu. Šis ir tikai viens no daudziem scenārijiem,” intervijā portālam “Delfi” norādījis analītiskā izdevuma “Modern Warfare: Lessons from Ukraine” autors Lorenss Frīdmans.
Lai gan vienā no gada nogales propagandas raidījumiem “60 minūtes” čečenu specvienības “Ahmet” komandieris Apti Alaudinovs pauda, ka šogad karš beigsies ar Krievijas uzvaru, šādam scenārijam, par laimi, nav nekādu priekšnoteikumu. Tajā pašā laikā neviens militārais eksperts arī neņemas apgalvot, ka šogad spīdoši panākumi būs Ukrainai.
“Izredzes uz kara beigām Ukrainā joprojām ir drūmas. Salīdzinot ar šo laiku pagājušajā gadā, Vladimirs Putins ir spēcīgāks politiski nekā militāri. Situācija kaujas laukā joprojām ir neskaidra. Pēdējā laikā šķiet, ka Ukrainas ziemas ofensīva ir apstājusies. Taču arī Krievijai izrāviena nav. Vairāk nekā jebkad agrāk iznākums ir atkarīgs no politiskiem lēmumiem, kas pieņemti milzu attālumā no konflikta centra – Vašingtonā un Briselē. Rietumu iespaidīgā vienotības izrāde, kas tika demonstrēta 2022. gadā un kas ilga visu 2023. gadu, sāk svārstīties. ASV aizsardzības palīdzības pakete ir ķīlniece tam, ko prezidents Baidens Vašingtonā pareizi nosauca par “sīku politiku”. Un ES ekonomiskās palīdzības nākotne šķietami ir atkarīga no Ungārijas neatbilstīgās nostājas. Vilcināšanās Rietumu galvaspilsētās ir iedvesmojusi Putinu,” britu raidorganoizācijai “BBC” atzina Londonas Karaliskās koledžas Kara studiju nodaļas pētniece Barbara Zančeta. Viņa arī piebilda – ja nenotiks ne valsts apvērsums, ne Putina nāve, vienīgais paredzamais iznākums būs sarunu ceļā panākts izlīgums, no kura abas puses pagaidām atsakās.
Savukārt ukraiņu žurnālists un publicists Vitālijs Portņikovs radio “Brīvā Eiropa” pauda, ka karš Ukrainā turpināsies, līdz Rietumi sapratīs, ka atgriešanās pie iepriekšējās pasaules kārtības nav iespējama. Lai izveidotu jaunu pasaules kārtību, ir nepieciešami netradicionāli pasākumi, piemēram, patiesu drošības garantiju piedāvāšana agresijas upuriem vai vismaz militāro operāciju zonas ierobežošana līdz pašreizējai kontaktlīnijai bez tiešiem līgumiem ar Krieviju. “Pagaidām šādas izpratnes trūkst, un cerības, ka Maskava galu galā sapratīs savu ambīciju bezjēdzību, Putinu tikai iedrošina. Līdz ar to konflikts starp Krieviju un Ukrainu turpināsies, potenciāli izraisot jaunus, tikpat bīstamus lokālus karus visā pasaulē,” prognozē Portņikovs.
