Prasība pēc nekustamo īpašnieku atļaujas savā adresē reģistrēt uzņēmumu ļāvusi novērst dīvainu uzņēmumu reģistrāciju, taču palielinājusi sūdzību skaitu par neatbilstošām adresēm. Tāds secinājums skanēja Uzņēmumu reģistra nozares ekspertu konsultatīvās padomes sēdē.
Jāatgādina, ka kopš šā gada 1. jūlija bez nekustamā īpašuma īpašnieka brīvā formā uzrakstītas atļaujas vairs nevar reģistrēt uzņēmumu vai biedrību juridiskās adreses svešā īpašumā. Juridiskās adreses reģistrēšanai vai izmaiņām ir obligāti jānorāda nekustamā īpašuma kadastra numurs, īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums.
Savukārt, ja reģistrācijas pieteikumu paraksta persona, kurai pieder nekustamais īpašums, tad attiecīgā piekrišana nav jāiesniedz. Problēmas, protams, ir tur, kur ir kopīpašums, līdz ar to atļauju ir nepieciešams saņemt no visiem īpašniekiem, kaut arī juridiskā adrese būtu tikai vienā no šiem kopīpašniekiem piederošajām telpām.
Juristi gan uzskata, ka jaunā norma rada būtisku apgrūtinājumu godprātīgajiem komersantiem. Tāpēc, iespējams, būtu nepieciešams ieviest komersantu sodīšanas un kontroles efektīvu mehānismu, kā arī paplašināt UR kompetenci .
