Dzirkstele.lv
Algu kāpums 2023. gadā Latvijā bijis viens no vēsturiski augstākajiem pēdējos gados. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga 2023. gadā bija 1537 eiro, un vidējais nominālo algu kāpums ir sasniedzis 11,9 %, salīdzinot ar 2022. gadu. Tomēr algu pieaugums 2023. gada pēdējā ceturksnī bijis nedaudz lēnāks par vidējo gadā un sasniedzis 11,6 %, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni.
Algu kāpumu pēdējā ceturksnī varēja piebremzēt gan nelielais bezdarba pieaugums 2023. gada nogalē, gan arī jau pagājušā gada laikā novērotais inflācijas kritums. Tomēr, neskatoties uz zemāku pieaugumu nominālajās algās, iedzīvotāju pirktspēja turpina atkopties – visās nozarēs vidējās algas kāpums pārsniedza inflāciju. Turklāt mazinās arī darba ienākumu nevienlīdzība – darbinieku īpatsvars ar darba samaksu zem 1500 eiro ir samazinājies, kas liecina par to, ka šie darbinieki tagad ir apmaksāti dāsnāk. Daļēji šo veicināja minimālo algu kāpums 2023. gadā, kā arī lēmums par minimālo algu palielinājumu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri – daži uzņēmēji, iespējams, palielināja darba samaksu jau iepriekš.
Savukārt straujāks darba samaksas kāpums rada spiedienu uz uzņēmēju izmaksu konkurētspēju. Uzņēmumu produktivitātes kāpums bijis mērenāks par reālo algu kāpumu, un darbaspēka izdevumi uz saražoto produkcijas vienību pieauga. Situācijā, kad darba samaksas izdevumi pieaug straujāk par produktivitāti, uzņēmumiem var nākties konsolidēt izdevumus citās jomās, tostarp mazinās iespējas ieviest jaunas tehnoloģijas, kas tieši būtu nepieciešamas produktivitātes audzēšanai. Ierobežota darbaspēka piedāvājuma apstākļos alternatīvs risinājums algu celšanai uzņēmumā ir mazināt darbinieku skaitu, tomēr arī tas var būt izaicinošs, jo negarantē, ka uzņēmums spēs ātri atrast jaunus darbiniekus, ja tie pēkšņi būs vajadzīgi.
Arī 2024. gadā algas turpinās pieaugt straujāk, salīdzinot ar ilgtermiņa vidējo algu kāpumu, ņemot vērā gan minimālās algas palielināšanu, gan zemu darbaspēka piedāvājumu un augstu konkurenci par darbiniekiem. Lai gan aktivitāte darba tirgū pērn gada nogalē drīzāk pavājinājās, 2024. gadam prognozētā pakāpeniskā ekonomikas atveseļošanās Latvijā, ko gada 2. pusē balstīs atkopšanās ārējā vidē, saglabās samērā strauju algu kāpumu arī turpmāk.
- Andrejs Migunovs, Latvijas Bankas ekonomists
Cenām tāpat netiek līdzi.
Inflācija, ja nemaldos, bija pie 24%. Tad ko tie 11% var aizbāzt? Un tā vidējā 1500 varētu būt rīgā nevis raģionos. Vismaz 30% kā dzīvojuši uz minimālās tā arī dzīvo.
Vidējā alga 1537 eiro, vai tas, kas to raksta pats tam tic ? Rīga, Gulbenes dome , JĀ ! Bet, kā ir ar lauku cilvēkiem ?
Daļa laucinieku tādu naudu pat nav redzējuši, kur nu vēl rokās turējuši !
Pāris gadu atpakaļ bija nepieciešamība papētit statisku, – kur ņem tādus algu datus. Arī par mūsu novadu. Izrādās aprēķinos izmanto lielāko uzņēmumu ( ja pareizi atceros > 250 strādājošo) datus. Sanāk – ” Vidējā temperatūra slimnīcā”.