Rīt,
23. februārī, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš
Staķis apmeklēs Alūksni, lai piedalītos Latvijas Neatkarības karā
kritušajiem
somu brīvprātīgajiem karavīriem veltītas piemiņas vietas atklāšanā, kas
notiks Latvijas Neatkarības kara simtgadei un Latvijas un Somijas
neatkarības cīņu dalībniekiem
veltītas piemiņas dienas “Divas tautas, viena brīvība” ietvaros.
Piemiņas
vieta izveidota, godinot somu brīvprātīgos jeb “Ziemeļu zēnus”, kuri
1919. gada 21. februārī piedalījās Alūksnes jeb Marienburgas kaujā,
atbrīvojot pilsētu no lieliniekiem.
Piecas stundas ilgajā cīņā Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas
apkārtnē dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie, kā arī daudzi tika
ievainoti.
Piemiņas
vieta tapusi, Alūksnes novada pašvaldībai atbalstot Somijas Neatkarības
cīņu tradīciju apvienības iniciatīvu. Piemiņas vietā par vēsturiskajiem
notikumiem turpmāk liecinās
plāksne un īpašs laukakmens, kas atvests no Salpa līnijas,
vienas
no ievērojamākajām Somijas aizsardzības līnijām, kas būvēta laikā no
1940. līdz 1944. gadam, lai aizsargātu valsts Austrumu robežu.
Novērtējot
Somijas Neatkarības cīņu tradīciju apvienības iniciatīvu un nozīmīgo
darbu, kas paveikts, popularizējot un veicinot izpratni par Latvijas un
Somijas kopīgo vēsturi, apvienības
vadītājam ģenerālmajoram Kalervo Sipi, apvienības Tamperes reģiona
vadītājam Markam Rauhalahti un apvienības biedram Tuomo Juntunenu tiks
piešķirts aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda zīme”, ko
organizācijas pārstāvjiem Alūksnes Kultūras centrā
pasniegs Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Piemiņas
brīdis notiks arī Somu karavīru Brāļu kapos Jaunalūksnes pagasta Bejā,
godinot 1919. gada 22. februārī Bejas kaujā kritušos somu karavīrus. Šī
kauja ar lieliniekiem norisinājās
pie Bejas pagastmājas un pagasta pamatskolas, un tajā krita deviņi somu
brīvprātīgie.
Piemiņas
dienas “Divas tautas, viena brīvība” ietvaros rīt norisināsies vēl citi
pasākumi, tostarp, Alūksnes muzeja veidotās izstādes “No miesta līdz
pilsētai” atklāšana Alūksnes
Kultūras centrā, kā arī būs iespēja apmeklēt Bejas novadpētniecības
centra pastāvīgās vēstures ekspozīcijas un digitālo ekspozīciju
“Latvijas Brīvības cīņas Alūksnes pusē”.
Latvijas
un Somijas neatkarības cīņu dalībnieku piemiņai veltītajos pasākumos
piedalīsies arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis
Mareks Ozoliņš.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Staķis Alūksnē
apmeklēs arī Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu un
Zemessardzes 31.kājnieku bataljonu.
Jau
ziņots, ka 7. janvārī, Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara
un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un
2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski
atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko
virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
1918.
gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas
neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas
Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji
ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija
jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti
aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas
armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo
brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada
11.novembrī, šī jaunizveidotā armija
atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.
gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem
pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā
tika noslēgts Strazdumuižas pamiers
un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja
Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla
amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš
nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties
šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un
Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un
atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas
Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas
teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz
Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka
informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas
100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā
Latvijas armijai 100.
