Lai
novērstu
situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem
medikamentiem, no šā gada 1. aprīļa ir mainīta kompensējamo
zāļu izrakstīšanas kārtība – tagad ārsts receptē norāda
aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt
aptiekām ir pienākums izsniegt lētākās kompensējamās zāles.
Izlases kārtībā veiktās aptieku aptaujas, kā arī auditorijas
pētījums liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir informēti par jauno
kārtību. To, ka pāreja uz jauno sistēmu ir notikusi sekmīgi,
apliecina arī aprīlī izrakstīto un aptiekās izsniegto
kompensējamo medikamentu statistika – 88 % recepšu bija minēts
starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela*.
Turpretī martā
tikai 15 % izrakstīto un atprečoto kompensējamo zāļu recepšu
lietots aktīvās vielas nosaukums.
Veselības
inspekcija kopš jaunās kārtības stāšanās spēkā pastiprināti
uzrauga, kā aptiekās tiek ievērota jaunā kompensējamo
medikamentu izsniegšanas kārtība un ir konstatētas atsevišķas
situācijas, kurās jaunā kārtība nav ievērota. Inspekcija šos
gadījumus apzina, skaidro iemeslus un vēlreiz atgādina par jaunās
kārtības darba nosacījumiem. Iesāktās pārbaudes tiks turpinātas
arvien plašākam aptieku lokam. Aicinām pacientus prasīt aptiekā
iegādāties lētākās zāles.
Vienlaicīgi
tiek rūpīgi sekots līdzi, lai pārraudzītu kompensējamo zāļu
krājumus valstī, laikus konstatētu un mazinātu zāļu
nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas
nepieejamības situācijas. Tāpēc no 1. aprīļa tām zāļu
lieltirgotavām, kas izplata kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās
zāles, ir pienākums katru dienu Zāļu valsts aģentūrai
sniegt datus par atlikušajiem visu zāļu krājumiem. Informācija
par atlikušo zāļu krājumu daudzumu un konkrētām lieltirgotavām,
kurās zāles ir pieejamas, automātiski tiek atspoguļota Zāļu
reģistrā,
ko ikdienā
izmanto ārsti un farmaceiti.
Statistikas
dati liecina, ka pērn
vidējais līdzmaksājums vienam pacientam par kompensējamajām
zālēm bija 35,15 eiro. Jāuzsver, ka pēc Veselības ministrijas
aplēsēm jaunā kārtība iedzīvotājiem ļaus ietaupīt līdz pat
25 miljoniem eiro gadā, nodrošinot vienlīdz kvalitatīvas un
drošas zāles par zemāku cenu, kas īpaši svarīgi ir
iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Jau šobrīd ir jūtami
pozitīvie efekti – zāļu ražotāji ir samazinājuši cenas 250
kompensējamajiem medikamentiem, tajā skaitā arī 50 lētākajām
zālēm cenas ir samazinājušās. Turklāt ir palielinājies
kompensējamo zāļu skaits ar vienādu zemāko cenu, ļaujot
pacientiem izvēlēties no plašāka zāļu klāsta.
Veselības
ministrija izsaka pateicību gan ārstiem, gan farmaceitiem, kas
paralēli Veselības ministrijas (VM), Zāļu valsts aģentūras
(ZVA), Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Veselības
inspekcijas (VI) īstenotajai skaidrojošajai kampaņai par valsts
kompensējamo medikamentu jauno izrakstīšanas kārtību, palīdz
iedzīvotājiem izskaidrot izmaiņas, ko šī kārtība paredz.
Vienlaikus
Veselības
ministrija aicina visus ģimenes ārstus aktīvāk skaidrot
iedzīvotājiem jauno kārtību, attālināti izrakstot kompensējamo
zāļu receptes. Ģimenes ārsti visefektīvāk var gan sniegt
nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju
vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti
ārstē labāk un ir efektīvāki, jo zāļu jomā augstāka cena
nenozīmē labāku kvalitāti. Ministrija atgādina, ka Latvijas
ģimenes ārsti, slimnīcas un aptiekas ir nodrošināti ar
nepieciešamajiem ārstiem, farmaceitiem un pacientiem paredzētiem
informatīvajiem materiāliem gan elektroniskā, gan arī drukātā
formātā. Kopumā izplatīts viens miljons informatīvo materiālu
1286 ģimenes ārstu praksēm, 37 Latvijas slimnīcām, 7 aptieku
tīkliem visā Latvijā un profesionālajām organizācijām un
asociācijām.
Veselības
ministrija, ZVA, NVD un VI ir ieguldījusi ievērojamu darbu pacientu
un sabiedrības informēšanā par valsts kompensējamo medikamentu
jauno izrakstīšanas kārtību. Ņemot vērā, ka šīs pārmaiņas
skar ievērojamu sabiedrības daļu, tiek īstenota arī plaša
nacionāla mēroga informatīvā kampaņa – viena no apjomīgākajām,
ko valsts pārvalde ir īstenojusi pēdējā laikā. Noslēdzoties
informatīvās kampaņas 1. posmam, veiktie sabiedrības informētības
mērījumi liecina, ka kopumā aptuveni 79% procenti Latvijas
iedzīvotāju ir informēti par izmaiņām valsts kompensējamo
medikamentu izrakstīšanas kārtībā. Savukārt starp
iedzīvotājiem, kas regulāri iegādājas medikamentus sev vai
saviem tuviniekiem un senioriem, informētības līmenis pārsniedz
90%.
*Nacionālā
veselības dienesta dati par atprečotām valsts kompensējamo zāļu
A saraksta receptēm, kuras izrakstītas laikā no 2020. gada 1.
aprīļa līdz 20. aprīlim, jo jaunā kompensējamo zāļu
izrakstīšanas kārtība stājās spēkā 1. aprīlī.
