Rīga, 9.maijs, LETA. Politiķu publicitātes reitingā aprīlī būtisku kāpumu piedzīvojusi demisionējusī e-lietu ministre Ina Gudele, pakāpjoties uz piekto pozīciju. Aizvien lielāku publicitāti sāk gūt ekspremjers Aigars Kalvītis (TP), kurš nostiprinājis savas pozīcijas publicitātes topa galvgalī, liecina aģentūras LETA Mediju monitoringa nodaļas veiktais pētījums.
Pēc atklātajiem pārkāpumiem Gudeles sekretariātā saistībā ar viņas dzimšanas dienas svinībām par valsts līdzekļiem, ministre aprīļa otrajā pusē atkāpās no ieņemamā amata un izstājās no Zaļo un zemnieku savienības, tādējādi gūstot lielu publicitāti presē.
Salīdzinājumam, martā Gudele bija pieminēta 15 preses publikācijās, savukārt aprīlī bijusī ministre jau minēta 93 centrālo laikrakstu un 48 reģionālo laikrakstu publikācijās. Kopumā Gudele pieminēta 113 latviešu valodā iznākošo laikrakstu un 28 krievu valodā iznākošo laikrakstu preses publikācijās, kas veido 2,6% no kopējās politiķu publicitātes apjoma.
Sociologs Arnis Kaktiņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka notikums ap Gudeli ir “atraktīvs un medijiem ļoti interesants skandāls”, tāpēc nav nemazākā pārsteigums par Gudeles straujo publicitātes uzplaiksnījumu.
Tikpat droši gan varot prognozēt, ka nākamajā mēnesī Gudele atkal strauji pametīšot publicitātes reitinga galvgali, protams, ja netikšot atklāti kādi jauni pārkāpumi viņas vadītajā sekretariātā, prognozēja sociologs.
Analizējot politiķu publicitātes reitingu, aprīlī skaidri izkristalizējas tendence – Kalvītis ar katru mēnesi publicitātes topā ieņemt aizvien augstāku pozīciju. Aprīlī politiķis ierindojies jau ceturtajā vietā, kāpjot par divām pozīcijām.
Kalvītis pieminēts 179 centrālo laikrakstu publikācijās un 41 reģionālo laikrakstu publikācijā. Latviešu valodā iznākošajos laikrakstos politiķis pieminēts 177 publikācijās, savukārt krievu valodā iznākošajos laikrakstos – tikai 43 publikācijās, kas kopsummā arī ietekmējis viņa atrašanos vienu pozīciju aiz trešajā vietā esošā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC).
Arī Kaktiņš novērojis, ka Tautas partijas līderis masu mēdijos parādās aizvien biežāk.
“Ja pēc premjera amata atstāšanas, zināmā mērā apzināti un acīmredzami, Kalvītis pagāja ēnā no publiskās telpas, tagad viņš ir aktivizējies, kas arī patlaban lielākās Saeimā pārstāvētās partijas vadītājam un līderim būtu pašsaprotami,” norāda sociologs.
Pēc viņa prognozēm, Kalvītis arī turpmāk būs stabils publicitātes reitingu līderis un viņa aktivitātes publiskajā telpā varētu arī palielināties.
Aprīlī kāds no 170 pētījumā iekļautajiem politiķiem preses publikācijās pieminēts 5414 reizes, kas ir vairāk nekā martā, kad kāds no pētījumā iekļautajiem politiķiem presē bija pieminēts 3892 reizes. Jāņem vērā, ka aprīlī tika palielināts monitorēto laikrakstu skaits – klāt nākuši pieci reģionālie preses izdevumi, kas gan nevarētu tik būtiski ietekmēt politiķu publicitātes pieaugumu.
Kaktiņš papildina, ka aprīlī publiskajā telpā liela aktivitāte bijusi vērojama ap parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē un pensiju likumā, kas neizbēgami ir licis politiķiem daudz aktīvāk iesaistīties komunikācijā ar medijiem.
Aģentūras LETA veidotajā publicitātes reitingā līderpozīcijas jau trīs mēnešus pēc kārtas nemainīgi saglabā premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) – aprīlī pieminēts 557 preses publikācijās, Valsts prezidents Valdis Zatlers – minēts 314 publikācijās, kā arī Šlesers – minēts 239 publikācijās.
No kopējā pētījumā iekļauto politiķu publicitātes apjoma valdības vadītāja publicitātes īpatsvars veidojis 10,29%, Valsts prezidenta – 5,80%, bet satiksmes ministra – 4,41%.
Aprīlī pieaudzis šo trīs politiķu kopējais publicitātes apjoms, kā arī īpatsvars kopējā reitingā.
Premjers aprīlī pieminēts 408 centrālās preses publikācijās, kā arī 149 reģionālās preses publikācijās. Pārliecinoši lielāko publicitāti Godmanis gūst latviešu valodā iznākošajos laikrakstos, kuros pieminēts 419 publikācijas, pretstatā 138 publikācijām krievu valodā iznākošajos laikrakstos.
Arī Valsts prezidents lielāko publicitāti gūst latviešu valodā iznākošajos laikrakstos, kuros pieminēts 228 publikācijās. Krievu valodā iznākošajos laikrakstos Zatlers aprīlī pieminēts 86 publikācijās. Reģionālajos laikrakstos Valsts rezidents minēts 82 publikācijās.
Šlesers pieminēts 166 centrālo laikrakstu preses publikācijās, kā arī 73 reģionālās preses publikācijās. Latviešu valodā iznākošajos laikrakstos satiksmes ministrs minēts 168 publikācijās, bet krievu valodā iznākošajos laikrakstos – 71 publikācijā.
Salīdzinoši lielāka publicitāte krievu valodā iznākošajos laikrakstos Šleseram ir ļāvusi apsteigt Kalvīti.
Nemainīgi stabilas pozīcijas publicitātes reitingā saglabā Saeimas deputāts, komponists Raimonds Pauls (TP), kurš aprīlī ierindojies sestajā vietā, zaudējot vienu pozīciju reitingā. Viņš pieminēts 126 preses publikācijās no kurām 106 bijušas latviešu valodā iznākošajos laikrakstos, bet 20 – krievu valodā iznākošajos.
Kaktiņš gan pieļauj, ka Paula lielā publicitāte būtu vairāk saistāma ar viņa māksliniecisko darbību un parādīšanos laikrakstu kultūras sadaļās. Līdz šim nav novērots, ka Pauls būtu vienos no “top” politiķiem, kas aktīvi komentētu politiskos jautājumus, norādīja Kaktiņš.
Septītajā vietā, zaudējot trīs pozīcijas reitingā, atrodas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura pieminēta 121 preses publikācijā, kas veido 2,23% no kopējā politiķu publicitātes apjoma.
Astotajā vietā ierindojies zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), piedzīvojot kāpumu par četrām vietām. Ministrs kopumā pieminēts 117 preses publikācijās. Lielāko publicitāti Roze guvis reģionālajos laikrakstos, kuros pieminēts 78 preses publikācijās, salīdzinot ar 39 publikācijām centrālajos laikrakstos.
Nemainīgi devīto vietu reitingā saglabājis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kurš pieminēts 110 preses publikācijās. Centrālajos preses izdevumos ministrs pieminēts 60 publikācijās, bet reģionālajos laikrakstos – 50 publikācijās.
Pirmo desmitnieku noslēdz ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kurš pieminēts 107 preses publikācijās. Salīdzinot ar martu, ministrs publicitātes reitingā piedzīvojis kāpumu par piecām pozīcijām.
Salīdzinot ar martu, no publicitātes reitinga pirmā desmitnieka ir izkritis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) – no septītās noslīdot uz 17.vietu aprīlī, arī Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) ir zaudējis četras pozīcijas un nu atrodas 12.vietā.
Vienu pozīciju, salīdzinot ar martu, ir zaudējusi Saeimas deputāte un nule izveidotās partijas “Pilsoniskā savienība” priekšsēdētāja Sandra Kalniete, kura aprīļa publicitātes reitingā ierindojusies 11.vietā.
Publicitātes reitinga augšgalā pirmo reizi nokļuvis eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš pieminēts 68 preses publikācijās un reitingā ierindojās 23.vietā. Ulmaņa publicitātes kāpums gan varētu būt saistīts ar viņa aktīvo iesaistīšanos hokeja kluba “Dinamo Rīga” izveidē. Šis projekts visticamāk nodrošinājis arī daļu no Kalvīša publicitātes.
Veicot politiķu publicitātes reitingu pētījumu, monitorēti 17 nacionālie un 40 reģionālie preses izdevumi. Publicitātes reitinga pētījumā iekļauti visi Saeimas un Eiropas Savienības Parlamenta deputāti, valdības locekļi, Valsts prezidents un bijušie prezidenti, lielāko pašvaldību vadītāji, Rīgas domes politiskās amatpersonas un citi politiķi.
Aprīlī, tāpat kā martā, reitingu tabulas vadošajā grupā iekļuvuši 26 politiķi. Šajā grupā tiek iekļauti politiķi, kuru publicitāte veido vismaz 1% no kopējā pētāmo personu publicitātes apjoma. Februārī bija 31 šāds politiķis.
Aprīlī no vadošā grupas izkrituši “Jaunā laika” līderi Solvita Āboltiņa un Einars Repše, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), bet viņu vietā bez Gudeles un Ulmaņa nākuši arī labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) un Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Nacionālās ziņu aģentūras LETA šo ikmēneša pētījumu sāka veikt februārī. Kopš marta pētījuma datus var analizēt arī pa atsevišķām kategorijām, piemēram, pēc publicitātes apjoma reģionālajā vai nacionālajā presē, pēc publikāciju valodas.
