1.maijā aprit 100 gadi, kopš pirmo reizi sanāca Satversmes
sapulce – pirmais tautas vēlētais likumdevējs Latvijā.
Satversmes sapulce uz pirmo sēdi pulcējās 1920.gada 1.maijā, un
tās sanākšanu ļaudis svinēja ar sajūsmu, izejot ielās atbalsta
manifestācijās.
“Satversmes sapulce, kuras uzdevums bija izstrādāt neatkarīgas
Latvijas konstitūciju, pati bija ievēlēta pēc moderniem,
Rietumeiropas mērogā progresīviem principiem – demokrātiski,
piešķirot vēlēšanu tiesības abiem dzimumiem, ievērojot
nacionālo minoritāšu intereses un citas brīvības. Tādēļ arī
Satversme tapa, ievērojot šos pamatprincipus, un tā joprojām ir
spēcīga, vieda un eiropeiska konstitūcija, kas uzsver mūsu valsts
galvenās vērtības un veido lielo ietvaru Latvijas valsts
pastāvēšanai,” uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra
Mūrniece.
Satversmes sapulces vēlēšanās 1920.gada 17. un 18.aprīlī
nobalsot ieradās teju 85 procenti no reģistrētajiem vēlētājiem.
Satversmes sapulci veidoja dažādi politiskie spēki. Tajā darbojās
sociāldemokrāti, latviešu pilsoniskās partijas, nacionālo
minoritāšu pārstāvji un citas partijas.
Sākotnēji Satversmes sapulcē ievēlēja 150 deputātus no 16
sarakstiem. 1920.gada rudenī to papildināja vēl divi deputāti no
Ziemeļvidzemes reģioniem, kuros aprīlī vēlēšanas nenotika, jo
tobrīd tie vēl atradās Igaunijas armijas kontrolē.
Par Satversmes sapulces prezidentu kļuva Tautas padomes
priekšsēdētājs Jānis Čakste. Pirmā tautas vēlētā
likumdevēja prezidents pildīja arī valsts galvas funkcijas.
Satversmes sapulces pamatuzdevums bija konstitūcijas izstrāde.
Vienlaikus tā pieņēma arī virkni citu likumu. Tās darba kārtībā
bija valsts pārvaldes un tiesu darba noregulējums, Latvijas
teritoriālais iedalījums, finanšu un sociālā sistēma, kā arī
daudzi citi jautājumi. Satversmes sapulce strādāja vairāk nekā
divarpus gadus un šajā laikā sanāca uz 213 sēdēm.
Animācija
“Satversmes sapulcei – 100. Pirmais vēlētais likumdevējs
Latvijā” šeit
