Covid-19 dēļ ieviesto attālināto mācību rezultātā izdegšana vērojama
gan pedagogiem, gan skolēniem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības
(LPS) veiktā aptauja.
Kā preses konferencē norādīja LPS padomniece izglītības un zinātnes
jautājumos Ināra Dundure, izglītības iestādes aptaujā atzīmējušas, ka
izdeg ne tikai pedagogi, bet arī skolēni. Daļa skolēnu attālināto mācību
procesā saskaras ar nopietnām psiholoģiskām problēmām un noslēdzas
sevī. Esot arī skolēni, kuriem ir psiholoģisks diskomforts, jo viņiem
mājās nav atbilstoša datora vai tehnisku iespēju dēļ viņi nevar
pieslēgties tiešsaistē kopā ar citiem klases biedriem, piemēram, viņi
var pieslēgties tikai pēc vecāku darba laika, jo dala vienu datoru, kā
arī citu apsvērumu dēļ.
Dundure uzsvēra, ka ļoti daudzas skolas sniedza komentārus par to,
kādas problēmas jārisina, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību šai
laikā, un būtiskākais, ko uzsvērušas skolas, ir nepietiekamais
izglītības iestāžu, skolēnu un pedagogu tehnoloģiskais nodrošinājums.
Skolu ieskatā, esošais tehnoloģiskais nodrošinājums neļauj nodrošināt
kvalitatīvas izglītības pieejamību valstī, kā arī neesot iespējams
izmantot digitālos resursus kompetencēs balstīta izglītības satura
ieviešanā.
Aptaujā iegūtie dati liek secināt, ka pieaug sociālekonomiskā ietekme
uz skolēnu iespējām iegūt izglītību, teica Dundure, piebilstot, ka
vairākās skolās un mājsaimniecībās ir nepietiekams un lēns interneta
ātrums.
176 skolas uzskatot, ka tām nav tāds interneta ātrums, kas nodrošina
atbilstošu datu pārraidi attālinātam mācību procesam – vairākām skolām
neesot nodrošināts “Pēdējās jūdzes pieslēgums”.
Aptaujas veicēju ieskatā nepieciešams atvērt valsts finansētu
programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar
stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm, lai
iespējami drīz ikvienam Latvijas skolās nodrošinātu pilnvērtīgu
attālināto mācību procesu, un ieviestu tādus tehnoloģiskus risinājumus,
kas ļautu pielietot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību
saturu un izmantot atbilstošas metodes izglītības procesā.
Dundure lēsa, ka attālināto mācību ietekmi varēs novērtēt pēc gada
vai diviem, jo, viņasprāt, skolēniem nonākot nākamajā klasē, varēs
redzēt, ka saturs nav apgūts nepieciešamajā līmenī. Pēc viņas domām, būs
skolēnu grupa ar vājāku novērtējumu un pieaugs atbirums.
“Skolēns var sākt zaudēt ticību sev un savām spējām. Tas visvairāk
var skart bērnus no tām ģimenēm, kuras ir maznodrošinātas un kurās ir
blakusproblēmas,” teica Dundure, piebilstot, ka pēc attālināto mācību
procesa skolēniem varētu pastāvēt arī psihoemocionālas problēmas.
Lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz skolēnu iespēju
saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāti būtu jānosaka skolēnu apgāde
ar nepieciešamo datortehniku, priekšroku dodot bērniem no
maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm, uzsvēra LPS padomniece
izglītības un zinātnes jautājumos.
Tāpat Dundure teica, ka Digitālās transformācijas pamatnostādnēs
2021.-2027.gadam rīcības virzienā “Digitālās prasmes un izglītība” būtu
jāiekļauj tēmu par skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumu
ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām – mācību platformām,
vebkamerām, stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un
planšetēm.
Arī Valsts prezidenta padomniece informatīvās un digitālās politikas
jautājumos Ieva Ilvesa preses konferencē teica, ka bērnu tehniskā
nodrošināšana ir ne tikai Covid-19 krīzes jautājumus, bet gan prioritāri
risināms jautājums, kas ir tikpat akūts kā Latvijas ilgtermiņa
attīstība.
Kā ziņots, LPS aptaujas dati liecina, ka Latvijā portatīvie datori
nepieciešami vēl aptuveni 18% jeb 36 347 izglītojamajiem, bet planšetes –
4% jeb 8140 skolēniem.
Pirmdien preses konferencē Dundure atklāja, ka aptauja norisinājās no
5.novembra līdz 11.decembrim, un tās mērķis bija noskaidrot, vai skolām
ir viss nepieciešamais kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai,
tostarp, stabils interneta pieslēgums, viedierīces, kas aprīkotas ar
nepieciešamo programmatūru, vebkamerām un mikrofoniem, kā arī citi
instrumenti.
Aptaujā atklājies, ka kopējais nepieciešamo ierīču skaits skolās ir
86 896, ieskaitot nepieciešamo gan skolēniem, gan skolotājiem. No
nepieciešamajām ierīcēm 53 747 ir portatīvie datori, 20 561 –
planšetdatori un 12 588 – stacionārie datori.
Kopumā 36,51% jeb 9214 skolotājiem vēl nepieciešams portatīvais
dators, bet 6% jeb 1527 – planšetdators. Savukārt skolās nepieciešami
vēl 11 786 planšetdatori, 8186 – portatīvie datori, 9468 – stacionāro
datoru komplekti, kas skolās jau nolietojušies un ir maināmi, un 3120
stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus.
