Valdības locekļiem dienu pirms pedagogu protesta nav izdevies
pārliecināt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību
(LIZDA) par iespējām šogad rast līdzekļus pedagogu algu celšanai, tāpēc
pedagogi neatteiksies no ieceres trešdien doties piketā.
Pēc aptuveni pusotras stundas ilgas tikšanās ar premjerministru
Krišjāni Kariņu (JV), finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un izglītības un
zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga
atzina, ka valdības locekļu izteiktais piedāvājums nav bijis
pārliecinošs.
Šuplinska skaidroja, ka arodbiedrībai ticis piedāvāts uz 2019.gada
valsts budžeta otro lasījumu ierakstīt likumprojektos vienošanos par to,
ka, ja notiek budžeta izpilde un tiek īstenots intensīvāks darbs pie
skolu tīkla optimizācijas un izglītības efektivizācijas, tad valdība
būtu gatava algu paaugstinājumu pieņemt no 2019.gada 1.septembra.
Arodbiedrība šim piedāvājumam pagaidām nepiekrīt, gaidot skaidru
indikatīvu pozīciju, kur norādīts finanšu avots. Taču kā atzina pati
ministre, “finanšu avota šobrīd nav”.
Kā norādīja Vanaga, arodbiedrība neguva drošu pārliecību, ka valdības
pārstāvjiem tiešām ir redzējums, kā iegūt nepieciešamos 9,3 miljonus
eiro pedagogu darba samaksas grafika otrā soļa izpildei. “Šodien mūs
informēja tikai par idejām, kā būtu, ja būtu. Bet informācija nebija
pietiekama, lai mēs gūtu pārliecību, ka katrs no iespējamiem soļiem ir
ar pozitīvu fiskālo pienesumu, lai sasummētos 9,3 miljoni eiro,” teica
Vanaga.
Valdības locekļi piedāvājuma detaļas solījuši precizēt un tās
arodbiedrībai prezentēt rīt, 20.martā, pārrunu laikā. “Mēs teicām, ka
analizēsim šo informāciju. Ja būs pietiekami pierādīts, ka naudu grafika
izpilde var iegūt, tad no tā būs atkarīgs, vai būs streiks,” pauda
arodbiedrības vadītāja.
LIZDA ir gatava strādāt pie reformām izglītības sektorā, viņa teica,
piebilstot, ka arodbiedrībai jābūt pārliecībai par to, ka pedagogu algu
paaugstināšanas grafiku tiešām varēs pildīt.
Kariņš norādīja, ka viņa vadītā valdība izveidota ar vienu mērķi –
sakārtot dažādās valsts sistēmas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem to, kas
viņiem pienākas, proti, laba dzīve labā Ziemeļeiropas valstī. Premjers
atgādināja, ka jau sāktas trīs reformas, kuru vidū ir arī izglītības
sistēmas reforma.
Premjers uzsvēra, ka valdība aicina LIZDA uz sadarbību, nevis
konfrontāciju. No valdības puses tiek piedāvāts budžeta likumprojektos
otrajā lasījumā ierakstīt, ka tiks darīts viss, lai atrastu
nepieciešamos līdzekļus pedagogu algu paaugstināšanai jau no
1.septembra, ja īstenosies jau apsolītās reformas izglītības sistēmā un
ja valsts budžets pildīsies tā, kā iecerēts, skaidroja Kariņš.
Premjerministrs tāpat aicināja arodbiedrību strādāt kopā, nevis pret
Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). “Es varu teikt vienu –
neatkarīgi no arodbiedrības lēmuma sadarboties vai nesadarboties -, mēs
no valdības puses iesim pa priekšu, sakārtosim šīs sistēmas un
nodrošināsim mūsu bērniem kvalitatīvu izglītību un pedagogiem labāku
atalgojumu,” solīja Ministru prezidents.
Reirs savukārt norādīja tikai to, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar
IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju meklēs
risinājumus arī finansiālam nodrošinājumam veiksmīgām reformām.
Nākamā iesaistīto pušu tikšanās paredzēta rīt plkst.9 Saeimā.
Kā vēstīts, Kariņš iepriekš tika norādījis, ka pedagogu atalgojuma
pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas
pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas
paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada
budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt
budžetu”, iepriekš skaidroja premjers.
Nemierā ar to LIZDA vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz
izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.
Tāpat ņemot vērā 2019.gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba
samaksas paaugstināšanu, šo trešdien pie Saeimas notiks vismaz 2500
pedagogu pikets. Ja arī pēc protesta akcijas līdzekļi algu
paaugstināšanai no šī gada septembra netiks rasti, pedagogi gatavi
streikam.
