Ar datu nesēju atlīdzību (DNA) apliekamo
iekārtu sarakstā plānots iekļaut mobilos tālruņus, aģentūru LETA
informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Lita Kokale.
Viņa pavēstīja, ka noslēguma fāzē nonākuši grozījumi Ministru
kabineta (MK) noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai
izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas,
sadales un izmaksas kārtību, kas reglamentē DNA noteikšanu iekārtām un
datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ierakstu un kopēšanas
funkcijas. Grozījumi paredz mainīt to datu nesēju sarakstu, uz kuriem
attiecas DNA, iekļaujot tajā arī mobilos tālruņus.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore
Liena Grīna norādīja, ka DNA ir neliels, vienreizējs maksājums, kuru
šīs iekārtas pircējs maksā autoriem, izpildītājiem, producentiem,
aktieriem, filmu producentiem par atļauju kopēt privātām vajadzībām
autordarbus.
Grīna uzsvēra, ka bieži sabiedrībā šī atlīdzība tiek dēvēta par
nodokli. Viņa akcentēja, ka DNA nav ne jauns nodoklis, ne jauna nodeva,
bet gan samaksa par autora darba kopēšanu, kas tiek uzlikta pašam datu
nesējam – iekārtai, kurai ir ieraksta funkcija, tostarp, arī mobilajam
telefonam.
LaIPA izpilddirektore skaidroja, tad, kad cilvēks iegādājas jebkādā
formā fiksētu muzikālo darbu, netiek nopirktas intelektuālā īpašuma
tiesības uz šo darbu, bet gan iegūta atļauja izmantot konkrēto
fiksācijas formu, un šī izmantošanas atļauja neparedz darba kopēšanu.
“Piemēram, arī iegādājoties grupas “Prāta Vētra” mūzikas albumu, jūs
taču katrs nekļūstat par šī albuma īpašniekiem, šī darba intelektuālā
īpašuma tiesības ir un paliek grupas “Prāta Vētra” mūziķiem,” pauda
Grīna, piebilstot, ka iekasētais maksājums nenonāk ne valsts budžetā, ne
citā “kopējā katlā,” bet tiek uzreiz pārskaitīts autoriem, respektīvi,
Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrā / Latvijas Autoru
apvienībā (AKKA/LAA), kas tālāk sadala naudu autoriem.
Grozījumus Ministru kabineta noteikumos, papildinot datu nesēju
sarakstu ar mobilajiem tālruņiem, iniciējusi KM. Kā norādīja kultūras
ministrs Nauris Puntulis (NA), ar grozījumiem tiks nodrošināta citām
Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā kaimiņvalstīm līdzvērtīga
DNA iekasēšanas sistēma, kas, viņa ieskatā, sniegs būtisku atbalstu
radošajām nozarēm. Tāpat tiks izpildīts Satversmes tiesas spriedumā
noteiktais pienākums regulāri pārvērtēt datu nesēju sarakstu saistībā ar
tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.
Pēc mūzikas producenta un mūziķa Rūdolfa Budzes jeb “DJ Rudd” domām,
ir nevietā arguments, ka ir cilvēki, kuri nekad neko nav kopējuši un ka
tāpēc ir nejēdzīgi no viņiem prasīt kādu maksu. Viņš atzīmēja, ka runa
ir par iespēju lietot konkrēto datu nesēju vai ierīci kopēšanai. Viņš kā
piemēru minēja automašīnu, kurā ir virkne ierīču, ietaišu un iespēju,
kuru iebūvēšana automašīnā veido tās cenu.
“Mēs kā pircēji tāpat maksājam par šīm ierīcēm un iespējām pat tad,
ja daļu no tām nekad neizmantosim,” situāciju raksturoja Budze, norādot,
ka ir gandarīts par autoru viedokļa ņemšanu vērā, lemjot par DNA
sarakstā iekļauto datu nesēju papildināšanu ar modernajām ierīcēm
atbilstoši tehnoloģiskajai attīstībai.
Mūzikas izdevniecības “MicRec” un Mūzikas producentu apvienības
valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve savukārt uzsver, ka galvenā kauja
gan par sabiedrības izpratni, gan arī autoru tiesību aizstāvēšanu
izcīnīta jau pirms 15 gadiem, kad Latvijā tikai pēc Satversmes tiesas
iejaukšanās pieņemts visā Eiropā pieņemtais regulējums par DNA, bet
tagad ilgi notikušas cīņas par nepieciešamību atjaunot sarakstu, ņemot
vērā jauno tehnoloģiju ienākšanu mūsu ikdienā.
Viņa atzīmēja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nemaz nezina un
savos maciņos nav izjutuši DNA iekasēšanu par sarakstā iekļautajiem datu
nesējiem, jo nav runas par būtisku ietekmi uz produktu cenām gala
lietotājam. Mīlgrāve norādīja, ka to apliecina citviet veiktie pētījumi,
ka DNA nekādi vai ļoti maz ietekmē produkta gala cenu.
Mūzikas producentu apvienības valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka
ierasti tā ir diskusija starp autoriem un lielajiem mobilo telefonu un
citu iekārtu tirgotājiem, kuri ir tiešie iekārtu pārdevēji, un viņu
vēlmi atbildīgi rīkoties, samaksājot DNA un nodrošinot autoriem iespēju
saņemt atlīdzību par savu darbu, jo autoriem DNA ir ļoti būtiska, arī kā
godīgs risinājums autortiesību un blakustiesību ievērošanā.
“Un šajā ziņā Latvija nav unikāla – šāds DNA veids ir atzīts par labu
esam vairumā Eiropas valstu,” izmaiņas MK noteikumos komentēja
Mīlgrāve, atzīmējot, ka jautājums nav par to, vai vajag, bet gan par to,
kad tas notiks.
Mūzikas producentu apvienības valdes priekšsēdētāja norādīja, ka
vairumā valstu mobilie telefonu ir iekļauti ar DNA apliekamo iekārtu
sarakstā, tostarp, piemēram, Lietuvā. Arī Igaunijā patlaban notiek datu
nesēju saraksta pārvērtēšana un Latvija ir līdzīgā situācijā.
